Josifs Staļins

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
18.12.1878
Miršanas datums:
05.03.1953
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Иосиф Виссарионович Джугашвили
Papildu vārdi:
Džugašvili, /Сталин, იოსებ სტალინი
Kategorijas:
2. Pasaules kara dalībnieks, Boļševiks, lielinieks, Politiķis, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs
Tautība:
 gruzīns
Kapsēta:
Maskava, Kremļa siena. Kremlis. Sarkanais Laukums

Josifs Džugašvili, plašāk pazistams kā Josifs Staļins, bija gruzīnu izcelsmes padomju politiķis.

Stalin angry

No 1922. gada līdz 1953. gadam Staļins bija PSKP CK ģenerālsekretārs, tomēr no 20.-to gadu beigām faktiski valdīja kā neierobežots diktators. Šajos gados Staļins papildus Ģenerālsekretāra amatam ieņēma arī citus valsts amatus, bet komunisti valstī ieviesa Staļina personības kultu.

PSRS Staļina laikā tiek uzskatīta par totalitāras valsts "paraugu".

Staļina valdīšanas laikā no pārsvarā analfabētiskās un agrāras Krievijas, veicot piespiedu kolektivizāciju un industrializāciju, tika izveidota pasaules mēroga lielvalsts, kas bija spēcīga rūpniecības un militārajā nozarē.

Vienlaikus PSRS, salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm, izcēlās ar valsts iedzīvotāju zemo dzīves līmeni, kas bija rezultāts tam, ka Staļins vairāk rūpējas par valsts militāri industriālo varenību, nevis iedzīvotāju labklājību. Savu mērķu realizēšanai Komunistiskā partija Staļina vadībā veica plaša mēroga masu represijas, faktiski bez tiesas (tās aizstāja "troikas" un "dvoikas", kuras vadīja attiecīgā novada komunistiskās partijas vietējās nodaļas sekretārs, un tajās ietilpa arī vietējais prokurors un čekas pārstāvis)  nogalinot miljoniem, bet represējot desmitiem miljonu cilvēku

Stalin documentary - part 1

Josifs Džugašvili (bērnībā saukts par Soso) piedzima 1878. gada 6. decembrī (1925. gadā Staļins lika savai sekretārei par oficiālo datumu minēt 1879. gada 21. decembri) Gori kurpnieka ģimenē. Divi vecākie Josifa brāļi nomira agrā bērnībā (Mihails divu un Georgijs - septiņu mēnešu vecumā),[2] un viņš auga kā vienīgais bērns ģimenē. Tēva bizness zēla un plauka, līdz viņš sāka dzert un noveda to līdz bankrotam. Josifa tēvs bija spiests strādāt apavu fabrikā Tiflisā (no 1936. gada - Tbilisi). Reti pavadīdams laiku ģimenē un stipri dzerdams, viņš bieži sita gan savu sievu, gan dēlu, tāpēc kāds Soso bērnības draugs vēlāk rakstīja, ka Soso izveidojās par cietu un bezsirdīgu personu, kuru neviens nekad nebija redzējis raudam.

1888. gadā Staļina tēvs pameta ģimeni un, kā vēsta baumas, tika nosists kādā Tiflisas krogā.

Desmit gadu vecumā Soso sāka iet vietējā baznīcas skolā. Baznīcas skolā Soso ar lielām sekmēm dziedāja korī un bija sava mūzikas skolotāja mīlulis. Savas lieliskās dziedāšanas dēļ viņš bieži tika nolīgts dziedāt kāzās. Mācības skolā notika krievu valodā (tomēr visu mūžu viņš runāja krieviski ar jūtamu akcentu) un Soso bija vissekmīgais skolnieks klasē: Viņš bija ļoti gudrs zēns. Neviens neatcerējās, ka viņš būtu saņēmis atzīmi, kas zemāka par 5, atceras Staļina mūzikas skolotājs.

No skolas brīvajā laikā Soso bija vadonis vienai no daudzajām Gori puišeļu bandām (Gori tolaik bija viena no kriminogēnākajām Krievijas impērijas pilsētām).

Pateicoties mātes ietekmīgajiem draugiem, Soso 1893. gada jūlijā, piecpadsmit gadu vecumā nokārtoja iestājeksāmenus impērijas dienvidu labākajā reliģiskajā izglītības iestādē - Tiflisas garīgajā seminārā.

Pieradis pie brīvības, ielu kautiņiem un rāpšanās Goridžvari kalnā, zēns no Gori pēkšņi nonāca iestādē, kas viņam atgādināja cietumu ar dzelžainu disciplīnu. Pasniedzēji visiem spēkiem centās skolniekos apslāpēt visu gruzīnisko - bija aizliegts runāt gruzīnu valodā un gruzīnu literatūra - pilnībā aizliegta.

Šajā laikā Soso, ar pseidonīmu Soselo sāka rakstīt dzeju, kas ar lieliem panākumiem tika publicēta vietējās gruzīnu avīzēs. Garīgajā seminārā Soso, tāpat kā daudzi citi viņi skolas biedri, slepus lasīja aizliegto marksistisko literatūru, tika neskaitāmas reizes pieķerts un sodīts par to. Arvien vairāk pievērsdamies marksistiskajai literatūrai, Soso zaudēja interesi par studijām, līdz pameta tās pavisam .

1899. gada maijā skolas žurnālā ierakstīts: Izslēgts par neierašanos uz eksāmeniem.

Tā kā visas ziņas par Josifu Staļinu viņa valdīšanas laikā tika stipri cenzētas un pārveidotas, ir maz ticamu avotu par Staļina patieso dzīvi un rīcības motīviem.

1903. gadā Staļins apprecējās ar Jekaterinu Svanidzi - kāda gruzīnu boļševika māsu.

Staļins iestājās KSDSP un kļuva par profesionālu boļševiku partijas darbinieku, kurš nelegāli darbojās Aizkaukāza reģionā.

Pēc 1905. gada revolūcijas Staļins vadīja banku aplaupīšanas partijas kases papildināšanas vajadzībām, un tas nodrošināja Staļina iekļaušanu boļševiku partijas CK 1912. gada Prāgas konferencē.

1907. gadā viņam piedzima dēls - Jakovs Džugašvili, tomēr 1907. gadā Jekaterina mira ar tuberkulozi. Staļins esot atzinis, ka pēc sievas nāves viņam vairs nebija nekāda žēluma pret cilvēkiem.

1909. gadā Staļins tika arestēts un izsūtīts trimdā uz Sibīriju, bet pēc Februāra revolūcijas ieradās Petrogradā.

Staļina devums boļševiku politiskajā teorijā bija niecīgs - būdams emigrācijā Vīnē, viņš sarakstīja brošūru "Marksisms un nacionālais jautājums"

Pirms Oktobra revolūcijas Staļins bija viens no boļševiku partijas vadošajiem darbiniekiem, tomēr nespēlēja galveno lomu bruņotās sacelšanās organizēšanā un vadīšanā, kurā lielāka nozīme bija Ļeva Trocka darbībai. Pirms sacelšanās pretēji Ļeņinam uzskatīja, ka Kerenska valdība nav jāgāž.

Pēc revolūcijas uzvaras Staļins tika iecelts par Nacionalitāšu lietu Tautas komisāru, un šo posteni ieņēma līdz 1923. gadam. Krievijas Pilsoņu kara laikā bija kara komisārs vairākās frontēs. Pazīstamākā no tām ir darbība Caricinas frontē pret Krasnova spēkiem.

1919. gadā apprecēja sava paziņas dzelzceļnieka Sergeja Alilujeva meitu Nadeždu Alilujevu. Šis bija praktisks aprēķins, jo Alilujevu ģimene zināja daudzus Staļina bīstamākos jaunības gadu noslēpumus, un vislabākais veids, kā likt klusēt, bija kļūt par viņu radinieku. Bet, neraugoties uz ilgstošo draudzību ar šo ģimeni, Staļins nezināja, ka Nadeždas māte Olga ir garīgi slima, un ka to ir pārmantojusi arī pati Nadežda.

1922. gada 3. aprīlī Staļins tika ievēlēts par VK(b)P CK ģenerālsekretāru, un šo amatu viņš saglabāja līdz mūža beigām. Amats tolaik tika uzskatīts par ne pārāk nozīmīgu, tādu kā partijas "personāla pārvaldi", tomēr Staļina rokās tas izveidojās par visietekmīgāko valstī.

Хлеб для Сталина. Истории раскулаченных

1932. gada 8. novembrī Nadežda, nespējot izturēt vīra nonicinošo un pazemojošo attieksmi, pamet revolūcijas gadadienai veltīto banketu. Nākamajā rītā kalpone, ienākot viņas istabā, atrod to gulošu uz grīdas asins peļķē. Līdzās atrasta pistole, ko Nadzeždas brālis atvedis viņai no Vācijas. Uzzinot par sievas pašnāvību, Staļins esot bijis apjucis un bezpalīdzīgs, pat nespējot organizēt viņas bēres.

Šajā laulībā dzimuši trīs bērni. Vecākais dēls Jakovs Džugašvili nošauts 1943. gadā Otrā pasaules kara laikā, krītot nacistu gūstā, jo Staļins atteicās viņu apmainīt pret kādu vācu virsnieku. Vidējais dēls Vasilijs Džugašvili pārmantojis mātes un vecmātes garīgo nelīdzsvarotību. Apcietināts un miris 1962. gadā. Savukārt meita Svetlana 1986. gadā uz visiem laikiem pameta PSRS.

70. gados apprecējusies, mainot uzvārdu, kļuvusi par Lanu Pītersu.

2.pasaules kara laikā PSRS, lai arī sākotnēji Vācijas sabiedrotā, kopā ar Sabiedrotajiem - Lielbritāniju un ASV, guva uzvaru karā pret nacistisko Vāciju un Japānu. Kara rezultātā Eiropa un visa pasaule uz vairāk kā 50 gadiem sadalījās divās naidīgās nometnēs, sākās aukstais karš.

Staļins ir uzskatāms arī par Latvijas neatkarības iznīcināšanas 1940. gadā galveno arhitektu un represīva režīma nodibināšanas autoru Latvijas PSR.

Mirusi 2011. gada novembra vidū Anglijā.

Staļina organizētajās represijās bojā gājuši apmēram 20 miljoni cilvēki. 5 miljoni, tā saucamo "kulaku" un citu zemnieku, kas nogalināti 1929-1933. 5 miljoni mirušo Ukrainas badā, ko mākslīgi izraisīja padomju vara. 5 miljoni nošautu militārpersonu 1933.-1953. gadam. 5 miljoni mirušo GULAG nometnēs. Pilnīgi visi Krimas tatāri, Volgas vācieši un čečeni tika izsūtīti uz Sibīriju un Kazahstānu.

1937. gadā Politbirojs atļāva nopratināšanā izmantot spīdzināšanu.

Sarkanajā armijā tika arestēti un nošauti 3 no 5 maršaliem, 13 no 15 armijas ģenerāļiem, 8 no 9 admirāļiem, 50 no 57 armijas korpusu komandieriem, 154 no 186 divīziju komandieriem, 16 no 16 armijas komisāriem, un 25 no 28 armijas korpusu komisāriem.

Staļina paraksts tikai 1937-1938. gados ir uz vismaz 681 692 cilvēku nošaušanas pavēlēm.

1953. gada 3. martā Staļina rezidencē viņu uz grīdas atrada apsardzes daļas darbinieks. 4. martā vasarnīcā ieradās ārsts un konstatēja ķermeņa labās puses paralīzi. Nāve bija iestājusies smadzeņu asins izplūduma dēļ.

Par miršanas datumu tiek uzskatīts 1953. gada 5. marts.

Avots: wikipedia.org

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Besarion  JughashviliBesarion JughashviliTēvs00.00.185025.08.1909
        2Keke   GeladzeKeke GeladzeMāte00.00.185604.06.1937
        3Константин  КузаковКонстантин КузаковDēls00.00.191100.00.1996
        4Jakow DschugaschwiliJakow DschugaschwiliDēls18.03.190714.04.1943
        5Wassili StalinWassili StalinDēls21.03.192119.03.1962
        6Svetlana  AllilujevaSvetlana AllilujevaMeita28.02.192622.11.2011
        7
        Михаил ДжугашвилиBrālis00.00.187500.00.1875
        8
        Георгий ДжугашвилиBrālis00.00.187600.00.1876
        9Ketewan SwanidseKetewan SwanidseSieva02.04.188505.12.1907
        10Nadezhda AlliluyevaNadezhda AlliluyevaSieva22.09.190109.11.1932
        11
        Георгий ДжугашвилиOnkulis00.00.184500.00.1915
        12Artem SergeevArtem SergeevAudžudēls05.03.192115.01.2008
        13Sergejs AllilujevsSergejs AllilujevsSievas/vīra tēvs07.10.186627.07.1945
        14Григорий   МорозовГригорий МорозовZnots00.00.192110.12.2001
        15Yuri  ZhdanovYuri ZhdanovZnots20.08.191919.12.2006
        16
        Ivan SvanidzeZnots15.10.192703.08.1987
        17William Wesley PetersWilliam Wesley PetersZnots12.06.191217.07.1991
        18Галина БурдонскаяГалина БурдонскаяVedekla19.07.192124.07.1990
        19Екатерина ТимошенкоЕкатерина ТимошенкоVedekla21.12.192312.06.1988
        20
        Евгения АллилуеваSvaine
        21Anna RedensAnna RedensSvaine00.00.189600.00.1964
        22Aljoscha SwanidseAljoscha SwanidseSvainis, Draugs00.00.188620.08.1941
        23
        Вано ДжугашвилиVectēvs00.00.182500.00.1898
        24Василий  СталинВасилий СталинMazdēls30.09.194907.11.1972
        25Jevgēņijs DžugašviliJevgēņijs DžugašviliMazdēls10.01.193622.12.2016
        26Joseph  AlliluyevJoseph AlliluyevMazdēls22.05.194502.11.2008
        27Aleksandrs  BurdonskisAleksandrs BurdonskisMazdēls14.10.194124.05.2017
        28Светлана СталинаСветлана СталинаMazmeita05.08.194716.01.1990
        29Галина ДжугашвилиГалина ДжугашвилиMazmeita19.02.193827.08.2007
        30Надежда  СталинаНадежда СталинаMazmeita00.00.194300.00.1999
        31
        Мария КузаковаPartneris
        32Валентина ИстоминаВалентина ИстоминаPartneris
        33
        Заза ДжугашвилиVecvectēvs00.00.179800.00.1847
        34
        Виссарион ДжугашвилиSencis
        35Stanislav RedensStanislav RedensAttāls radinieks17.05.189212.02.1940
        36Мария СванидзеМария СванидзеAttāls radinieks00.00.189003.03.1942
        37
        Amaya Ruiz IbarruriAttāls radinieks00.00.1925
        38Avel EnukidzeAvel EnukidzeAttāls radinieks19.05.187730.10.1937
        39Степан КиселёвСтепан КиселёвDraugs10.01.193818.07.2002
        40КамоКамоDraugs, Domu biedrs27.05.188214.07.1922
        41Konstantin KandelakiKonstantin KandelakiDraugs, Darba biedrs, Domu biedrs00.00.187915.01.1938

        42Fjodor SergejewFjodor SergejewDraugs19.03.188324.07.1921
        43Wiera DawydowaWiera DawydowaDraugs17.09.190602.02.1993
        44Нестор ЛакобаНестор ЛакобаDraugs, Paziņa, Darba ņēmējs01.05.189328.12.1936

        45Nikolaj BuharinNikolaj BuharinDraugs09.10.188815.03.1938
        46Thelma LeedsThelma LeedsDarba biedrs18.12.191027.05.2006
        47Nikolaj JansonNikolaj JansonDarba biedrs, Domu biedrs24.11.188220.06.1938
        48Пантелеймон  ПономаренкоПантелеймон ПономаренкоDarba biedrs, Domu biedrs09.08.190218.01.1984
        49Николай БулганинНиколай БулганинDarba biedrs, Domu biedrs11.06.189524.02.1975
        50Дмитрий  ШепиловДмитрий ШепиловDarba biedrs05.11.190518.08.1995
        51Aleksandr EgorovAleksandr EgorovDarba biedrs, Pretinieks25.10.188323.02.1939
        52Арвид ЗейботАрвид ЗейботDarba biedrs21.08.189409.11.1934
        53Vjačeslavs MolotovsVjačeslavs MolotovsDarba biedrs09.03.189008.11.1986
        54Jānis BērziņšJānis BērziņšDarba biedrs13.11.188929.07.1938
        55Walerian  KuibyschewWalerian KuibyschewDarba biedrs, Domu biedrs06.06.188825.01.1935
        56Lavrentijs BerijaLavrentijs BerijaDarba biedrs29.03.189923.12.1953
        57Vasilijs UlrihsVasilijs UlrihsDarba biedrs13.07.188907.05.1951
        58Wiktor  GrischinWiktor GrischinDarba biedrs18.09.191425.05.1992
        59Jakovs  SverdlovsJakovs SverdlovsDarba biedrs03.06.188516.03.1919
        60Николай  ВознесенскийНиколай ВознесенскийDarba biedrs01.12.190301.10.1950
        61Лазарь КагановичЛазарь КагановичDarba biedrs22.11.189325.07.1991
        62Ļevs TrockisĻevs TrockisDarba biedrs, Pretinieks26.10.187921.08.1940
        63Georgs ŽukovsGeorgs ŽukovsDarba biedrs01.12.189618.06.1974
        64Ņikita HruščovsŅikita HruščovsDarba biedrs, Partiju biedrs, Domu biedrs15.04.189411.09.1971

        65Зоя ЗарубинаЗоя ЗарубинаDarba biedrs05.04.192023.01.2009
        66Mihails KaganovičsMihails KaganovičsDarba biedrs16.10.188801.07.1941
        67Александр ГоркинАлександр ГоркинDarba biedrs24.08.189729.06.1988
        68ĻeņinsĻeņinsDarba biedrs22.04.187021.01.1924
        69Aleksandr ShljapnikovAleksandr ShljapnikovDarba biedrs, Domu biedrs00.00.188502.09.1937
        70Ernests OzoliņšErnests OzoliņšPaziņa03.08.188717.05.1942
        71Alexander ArossewAlexander ArossewPaziņa25.05.189010.02.1938
        72Aleksandra KollontajaAleksandra KollontajaPaziņa31.03.187227.03.1952
        73Džordžs Bernards ŠovsDžordžs Bernards ŠovsPaziņa26.07.185602.11.1950
        74Pāvels SudoplatovsPāvels SudoplatovsPaziņa07.07.190724.09.1996
        75Polina  SchemtschuschinaPolina SchemtschuschinaPaziņa, Domu biedrs28.02.189701.04.1970
        76Алексей  КаплерАлексей КаплерPaziņa, Pretinieks11.10.190311.09.1979
        77Pjotrs KapicaPjotrs KapicaPaziņa26.07.189408.04.1984
        78Juri LewitanJuri LewitanPaziņa02.10.191404.08.1983
        79Vladislavs AnderssVladislavs AnderssPaziņa, Pretinieks11.08.189212.05.1970
        80Марфа  БерияМарфа БерияPaziņa00.00.1925
        81Сария ЛакобаСария ЛакобаPaziņa00.00.190416.05.1939
        82Henri  BarbusseHenri BarbussePaziņa17.05.187330.08.1935
        83Luijs  AragonsLuijs AragonsPaziņa03.10.189724.12.1982
        84Aleksejs  TolstojsAleksejs TolstojsPaziņa10.01.188323.02.1945
        85Andrej TupolevAndrej TupolevPaziņa10.11.188823.12.1972
        86Georgi DymitrowGeorgi DymitrowPaziņa18.06.188202.07.1949
        87Olga ArossewaOlga ArossewaPaziņa21.02.192513.10.2013
        88
        Andor HenckePaziņa14.07.189531.01.1984
        89Jay   LovestoneJay LovestonePaziņa15.12.189707.03.1990
        90Maksim AmmosovMaksim AmmosovPaziņa, Partiju biedrs22.12.189728.07.1938
        91Георгий БайдуковГеоргий БайдуковPaziņa26.05.190728.12.1994
        92Erich HoneckerErich HoneckerPaziņa, Domu biedrs25.08.191229.05.1994
        93Herberts VelssHerberts VelssPaziņa21.09.186613.08.1946
        94Otto Wille KuusinenOtto Wille KuusinenPaziņa04.10.188117.05.1964
        95Andriej  SwierdłowAndriej SwierdłowPaziņa17.04.191100.00.1969
        96Elza GrundmaneElza GrundmanePaziņa04.05.189130.03.1931
        97Pavel RichagovPavel RichagovPaziņa15.01.191128.10.1941
        98Кузьма  ДеревянкоКузьма ДеревянкоPaziņa, Padotais00.00.190400.00.1954
        99Davids KandelakiDavids KandelakiPaziņa00.00.189529.07.1938
        100Владимир  ВинничевскийВладимир ВинничевскийPaziņa00.00.192300.00.1940
        101Aptons Bīls SinklērsAptons Bīls SinklērsPaziņa20.09.187825.11.1968
        102Александр  ТрояновскийАлександр ТрояновскийPaziņa13.01.188223.06.1955
        103Valentīns  FaļinsValentīns FaļinsPaziņa03.04.192622.02.2018
        104Ļubova OrlovaĻubova OrlovaPaziņa11.02.190226.01.1975
        105Karls  SeltersKarls SeltersPaziņa24.06.189831.01.1958
        106Armands HammersArmands HammersPaziņa21.05.189810.12.1990
        107Walter NicolaiWalter NicolaiPaziņa01.08.187304.05.1947
        108Dāma Nensija  AstoreDāma Nensija AstorePaziņa18.05.189702.05.1964
        109Hans  KrebsHans KrebsPaziņa04.03.189801.05.1945
        110Валерий  ЧкаловВалерий ЧкаловPaziņa02.02.190415.12.1938
        111Екатерина ГорбманЕкатерина ГорбманPaziņa00.00.188700.00.1959
        112Надежда  Власик-МихайловаНадежда Власик-МихайловаPaziņa00.00.1935
        113Исаак  ШтейнИсаак ШтейнPaziņa00.00.190428.10.1936
        114Pjotrs OcupsPjotrs OcupsPaziņa21.07.188323.01.1963
        115Ivan AkulovIvan AkulovPaziņa24.01.188830.10.1937
        116Евгения ЕжоваЕвгения ЕжоваPaziņa00.00.190421.11.1938
        117Moura  BudbergMoura BudbergPaziņa00.00.189200.00.1974
        118Ivans JusisIvans JusisDarba ņēmējs00.00.189104.02.1931
        119Nikolaj VlasikNikolaj VlasikDarba ņēmējs, Domu biedrs22.05.189618.06.1967
        120Михаил СусловМихаил СусловDarba ņēmējs21.11.190225.01.1982
        121Alexander PoskrjobyschewAlexander PoskrjobyschewDarba ņēmējs07.08.189103.01.1965
        122Vasīlijs BlohinsVasīlijs BlohinsDarba ņēmējs, Domu biedrs00.12.189503.02.1955
        123Генрих ЛюшковГенрих ЛюшковDarba ņēmējs00.00.190019.08.1945
        124
        Матрена БутусоваDarba ņēmējs00.00.1906
        125Georgijs  KarpovsGeorgijs KarpovsDarba ņēmējs07.06.189818.12.1967
        126Sergei KruglovSergei KruglovDarba ņēmējs02.10.190706.07.1977
        127
        Владимир ШавринDarba ņēmējs00.00.1872
        128
        Иван ХрусталевDarba ņēmējs00.00.190723.12.1954
        129
        Михаил СтаростинDarba ņēmējs00.00.1911
        130
        Василий ТуковDarba ņēmējs00.00.1910
        131Walter  KrivitskyWalter KrivitskyDarba ņēmējs28.06.189910.02.1941
        132
        Владимир СмородинскийDarba ņēmējs00.00.1904
        133
        Аким МатвеевDarba ņēmējs00.00.1897
        134
        Александр КузнецовDarba ņēmējs00.00.190317.12.1948
        135
        Петр ЛозгачевDarba ņēmējs00.00.1912
        136
        Иван ОрловDarba ņēmējs00.00.1911
        137Лев  МехлисЛев МехлисDarba ņēmējs13.01.188913.02.1953
        138
        Алексей КорольковDarba ņēmējs
        139Karl PaukerKarl PaukerDarba ņēmējs00.00.189314.08.1937
        140
        Егор КузинDarba ņēmējs00.00.1913
        141
        Иван ДубининDarba ņēmējs00.00.1897
        142
        Сергей ЕфимовDarba ņēmējs00.00.1899
        143
        Александра БычковаDarba ņēmējs00.00.1885
        144Vladimirs VinogradovsVladimirs VinogradovsDarba ņēmējs24.03.188229.07.1964
        145Aleksiej NasiedkinAleksiej NasiedkinDarba ņēmējs00.00.189726.01.1940
        146Johans Ādams VeishauptsJohans Ādams VeishauptsSkolotājs05.02.174818.11.1830
        147Епископ ГермогенЕпископ ГермогенSkolotājs07.05.185829.06.1918
        148Андрей АндреевАндрей АндреевPartiju biedrs, Domu biedrs30.10.189505.12.1971
        149Andrei SchdanowAndrei SchdanowPartiju biedrs26.02.189631.08.1948
        150Pēteris StučkaPēteris StučkaPartiju biedrs26.07.186525.01.1932
        151Nikolai  BurdenkoNikolai BurdenkoPartiju biedrs03.06.187611.11.1946
        152Matwei  SchkirjatowMatwei SchkirjatowPartiju biedrs, Domu biedrs15.08.188318.01.1954
        153Marija  UļjanovaMarija UļjanovaPartiju biedrs18.02.187812.06.1937
        154Nedežda KrupskajaNedežda KrupskajaPartiju biedrs26.02.186927.02.1939
        155Nikolajs JežovsNikolajs JežovsDomu biedrs01.05.189504.02.1940
        156Иван  КсенофонтовИван КсенофонтовDomu biedrs28.08.188423.03.1926
        157Анатолий СофроновАнатолий СофроновDomu biedrs19.01.191109.09.1990
        158Fjodor TolbuchinFjodor TolbuchinDomu biedrs16.06.189417.10.1949
        159Boļeslavs BerutsBoļeslavs BerutsDomu biedrs18.04.189212.03.1956
        160Michail Petrowitsch FrinowskiMichail Petrowitsch FrinowskiDomu biedrs26.01.189804.02.1940
        161Pawieł DrozdieckiPawieł DrozdieckiDomu biedrs00.00.190300.07.1979
        162Grigorij ZinovevGrigorij ZinovevDomu biedrs23.09.188325.08.1936
        163Aleksandrs VasiļevskisAleksandrs VasiļevskisDomu biedrs30.09.189505.12.1977
        164Kims Ir SensKims Ir SensDomu biedrs15.04.191209.07.1994
        165Anastas MikojansAnastas MikojansDomu biedrs25.11.189521.10.1978
        166Григорий  РогинскийГригорий РогинскийDomu biedrs00.00.189500.00.1959
        167Roza LuksemburgaRoza LuksemburgaDomu biedrs05.03.187115.01.1919
        168Manfred von ArdenneManfred von ArdenneDomu biedrs20.01.190726.05.1997
        169Павел  ШтернбергПавел ШтернбергDomu biedrs00.00.186501.02.1920
        170Kārlis Roberts EiheKārlis Roberts EiheDomu biedrs12.08.189004.02.1940
        171Andrejs VišinskisAndrejs VišinskisDomu biedrs10.12.188322.11.1954
        172Joahims fon RibentropsJoahims fon RibentropsDomu biedrs, Upuris, cietušais30.04.189316.10.1946
        173Lev KamenevLev KamenevDomu biedrs18.07.188325.08.1936
        174Александр  ФадеевАлександр ФадеевDomu biedrs24.12.190113.05.1956
        175Яков АграновЯков АграновDomu biedrs12.10.189301.08.1938
        176Kārlis BaumanisKārlis BaumanisDomu biedrs29.08.189214.10.1937
        177Jemeljan JaroslawskiJemeljan JaroslawskiDomu biedrs03.03.187804.12.1943
        178Gieorgij MalenkowGieorgij MalenkowDomu biedrs08.01.190214.01.1988
        179Iwan SerowIwan SerowDomu biedrs25.08.190501.07.1990
        180Aleksejs RikovsAleksejs RikovsDomu biedrs25.02.188115.03.1938
        181Mieczysław KozłowskiMieczysław KozłowskiDomu biedrs13.01.187603.03.1927
        182Georgijs DimitrovsGeorgijs DimitrovsDomu biedrs18.06.188202.07.1949
        183Lew SzwarcmanLew SzwarcmanDomu biedrs25.07.190720.04.1955
        184Николай ШверникНиколай ШверникDomu biedrs19.05.188824.12.1970
        185Grigorijs LeplevskijsGrigorijs LeplevskijsPretinieks01.05.188929.07.1938
        186Uraz IsaevUraz IsaevPretinieks00.00.189929.08.1938
        187Роман МалиновскийРоман МалиновскийPretinieks18.03.187605.11.1918
        188Yanina ZhejmoYanina ZhejmoPretinieks29.05.190929.12.1987
        189Vladislavs SikorskisVladislavs SikorskisPretinieks20.05.188104.07.1943
        190Адриан  ТопоровАдриан ТопоровPretinieks05.09.189123.07.1984
        191Leonid SerebrjakovLeonid SerebrjakovPretinieks11.06.188801.02.1937
        192Анна ПавловаАнна ПавловаPretinieks01.01.189421.02.1938
        193Maksims ĻitvinovsMaksims ĻitvinovsPretinieks17.07.187631.12.1951
        194Kārlis  KarlsonsKārlis KarlsonsPretinieks10.10.188822.04.1938
        195Dmitrij FlorinskijDmitrij FlorinskijPretinieks02.06.188920.02.1939
        196Victor SergeVictor SergePretinieks30.12.189017.11.1947
        197Григорий СокольниковГригорий СокольниковUpuris, cietušais15.08.188821.05.1939
        198Kārlis  RadeksKārlis RadeksUpuris, cietušais31.10.188519.05.1939
        199Solomons MihoelssSolomons MihoelssUpuris, cietušais16.03.189013.01.1948
        200Josef  GrigulewitschJosef GrigulewitschPadotais05.05.191302.06.1988
        201Александр  ОрловАлександр ОрловPadotais21.08.189525.03.1973

        09.07.1903 | Par revolucionāru darbību Staļins tiek izsūtīts uz 3 gadiem uz Sibīriju

        Pievieno atmiņas

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        25.06.1907 | Ограбление инкассаторской кареты в Тифлисе,организованное Сталиным

        Pievieno atmiņas

        07.11.1917 | Komunistu (boļševiku) apvērsums Krievijā

        Pievieno atmiņas

        08.11.1917 | Ļeņins kļuva par Padomju Krievijas Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāju

        Pievieno atmiņas

        18.01.1918 | Krievijā notiek trešais apvērsums pret Krievijas leģitīmām varas struktūrām: boļševiki pārtrauc Viskrievijas Satversmes sapulces darbību

        Pievieno atmiņas

        26.05.1918 | Gruzija pasludina neatkarību

        Gruzija pasludināja neatkarību no cariskās Krievijas. Taču 3 gadu laikā to iekaroja un okupēja Padomju Krievijas karaspēks un inkorporēja savā (formāli- PSRS) sastāvā.

        Pievieno atmiņas

        05.09.1918 | Tautas komisāru Padome pieņem lēmumu par Sarkano teroru, kas faktiski rada iespēju nesodīti slepkavot jebkuru

        Impulss terora pastiprināšanai bija 1918.g. 30. augusta atentāts pret Ļeņinu, kurš tika ievainots. Šajās dienās cilvēku pūļa klātbūtnē kādā Maskavas parkā tika nošauti tieslietu un iekšlietu ministri u.c. vecā režīma amatpersonas. Zīmīgi, ka tieši šajā pašā datumā- 5.9.1793. gadā tika sākts Eiropā pirmais terors pret politiskajiem pretiniekiem- Robespjērs uzsāka teroru pret žirondistiem.

        Pievieno atmiņas

        05.09.1918 | Начало Красного террора

        Pievieno atmiņas

        17.12.1918 | Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"

        Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu.

        Pievieno atmiņas

        14.02.1919 | Poļu—padomju karš

        Poļu—padomju karš (krievu: Советско-польская война) jeb Poļu—boļševiku karš (poļu: Wojna polsko-bolszewicka) bija pēdējais lielais Pirmā pasaules kara seku karš (1918–1921) starp Krievijas vairāk kā 100 gadus okupēto un 1918.g. atjaunoto Polijas valsti un Padomju Krieviju. Tas sākās pēc Brestļitovskas miera līguma (ar kuru Krievija un Ļeņins, Rietumu valstu spiediena rezultātā, atzina tautu pašnoteikšanās tiesības, bet pēc Vācijas sabrukuma- atteicās) anulēšanas no Krievijas puses 1918. gada novembrī un beidzās ar Rīgas miera līguma parakstīšanu 1921. gada 18. martā.

        Pievieno atmiņas

        03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili

        Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.

        Pievieno atmiņas

        09.05.1920 | Manifestācija Kijevā par godu tās atbrīvošanai no Krievijas boļševiku karaspēka

        Pievieno atmiņas

        15.08.1920 | Schlacht bei Warschau

        Die Schlacht bei Warschau (gelegentlich auch als das Wunder an der Weichsel, polnisch Cud nad Wisłą bezeichnet) war die entscheidende Schlacht im Polnisch-Sowjetischen Krieg, der kurz nach dem Ende des Ersten Weltkrieges begann und mit dem Frieden von Riga endete. Die Schlacht von Warschau wurde vom 13. bis zum 25. August 1920 ausgetragen, als Kräfte der Roten Armee unter Michail Tuchatschewski auf die polnische Hauptstadt Warschau und die nahe gelegene Festung Modlin zu marschierten. Am 16. August führten die polnischen Kräfte unter Józef Piłsudski einen Gegenangriff aus Süden durch, der die sowjetischen Kräfte zu einem unorganisierten Rückzug nach Osten über die Memel zwang. Geschätzte 10.000 Rotarmisten wurden getötet, 500 waren vermisst, 10.000 verwundet und 66.000 gerieten in Kriegsgefangenschaft. Auf polnischer Seite wurden 4.500 Soldaten getötet, 10.000 waren vermisst und 22.000 verwundet. Vor dem polnischen Sieg an der Weichsel sahen sowohl die Bolschewiki als auch die Mehrheit der ausländischen Experten Polen am Rand der Niederlage. Der überwältigende, unerwartete polnische Sieg schwächte die sowjetischen Kräfte entscheidend. In den folgenden Monaten konnten weitere polnische Siege erreicht, die Ostgrenze Polens weit nach Osten vorgeschoben und im Friedensvertrag von Riga die Unabhängigkeit Polens gesichert werden.

        Pievieno atmiņas

        11.02.1921 | Sarkanā Armija iebrūk Gruzijā

        Pievieno atmiņas

        25.02.1921 | Krievijas Sarkanā armija okupē Gruziju

        Pievieno atmiņas

        03.04.1922 | Staļins par VK(b)P CK ģenerālsekretāru

        Pievieno atmiņas

        21.01.1924 | Vai Ļeņinam palikt mūžam dzīvam jeb laiks apbedīt?

        Latvijas okupācijas gados 21.janvāris kalendārā bija iezīmēts ar melnu krāsu. Šajā dienā mira cilvēks, ko šodien daudzi dēvē par visu pasaules nelaimju cēloni – tas Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Viņa mirstīgās atliekas jeb pareizāk būtu teikt, tas, kas vispār no tām palicis pāri, vēl joprojām glabājas Maskavas sirdī – Sarkanā laukuma mauzolejā. Vai nebūtu pienācis laiks tās apbedīt?

        Pievieno atmiņas

        27.01.1924 | Ļeņina bēres

        Pievieno atmiņas

        28.08.1924 | Komunistu noziegumi. Augusta sacelšanās Gruzijā pret padomju varu

        genocide, etnocide, deportation, deportācija

        Pievieno atmiņas

        27.12.1927 | И. В. Сталин объявил об окончании действия НЭПа.

        Pievieno atmiņas

        01.10.1928 | PSRS pieņem pirmo piecgades plānu

        Pievieno atmiņas

        21.10.1928 | Ļevs Trockis izplata aicinājumu pasaules komunistiem cīnīties pret Staļina plāniem

        Pievieno atmiņas

        15.04.1929 | Секретная война СССР в Афганистане. "Афганский поход Красной армии"

        Pievieno atmiņas

        31.05.1929 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Bads Kazahijā 1929-33. 1,500,000-2,000,000 upuru

        Pievieno atmiņas

        27.12.1929 | И. В. Сталин взялся «ликвидировать кулачество как класс».

        Pievieno atmiņas

        15.05.1930 | Начало работ т.н. "шарашкино контор"

        Pievieno atmiņas

        02.02.1932 | Rīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgums

        Latvijas Republikas Prezidents un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Centrālā Izpildu Komiteja, pamatodamies uz 1920.gada 11.augustā starp Latviju un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Padomju Republiku noslēgto Miera līgumu, kas spēkā visā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības teritorijā un kura visi noteikumi negrozāmi un uz visiem laikiem paliek par nesatricināmu pamatu Augsto līdzēju pušu attiecībās... ...vienojās par sekojošo:

        Pievieno atmiņas

        11.08.1932 | Письмо Сталина Кагановичу - начало Голодомора в Украине

        Pievieno atmiņas

        22.11.1932 | Genocīds pret nekrievu tautām. Ukraiņu iznīcināšana. Golodomora upuru piemiņas diena

        Pievieno atmiņas

        10.03.1933 | Назинская трагедия - кровавое преступление коммунистов

        Pievieno atmiņas

        15.09.1933 | Генрих Ягода сообщил Сталину о раскрытии в Ленинграде «общества педерастов». Арестовано свыше 150 человек.

        Иосифу Сталину доложили о заговоре «общества педерастов», которые, действуя в контрреволюционных целях, заманивали в свои сети молодежь. Возмутившийся «отец народов» потребовал для виновников самого строгого наказания. Через три месяца был одобрен закон, предусматривавший тюремные сроки за мужеложество. Так в СССР началось уголовное преследование гомосексуалистов.

        Pievieno atmiņas

        07.05.1934 | Na rosyjskim dalekim wschodzie utworzono Żydowski Obwód Autonomiczny

        Żydowski Obwód Autonomiczny (Еврейская автономная область) – terytorium wchodzące w skład Federacji Rosyjskiej, stanowi część Dalekowschodniego Okręgu Federalnego. Od południa graniczy z Chinami (wzdłuż rzeki Amur), na zachodzie z obwodem amurskim, a na wschodzie z Krajem Chabarowskim.

        Pievieno atmiņas

        31.03.1935 | Stalin orders to start of political process against "Trotsky- Zinovjev- Kamenev group"

        Pievieno atmiņas

        07.04.1935 | Стaлин pазрешил рacстреливать дeтей с 12 лeт

        Pievieno atmiņas

        26.11.1935 | Приняты изменения УК, разрешающие смертную казнь несовершеннолетних

        25.11.1935 в СССР принято Постановление ВЦИК, СНК РСФС изменяющие УК и разрешающие применение всех мер наказания, включая расстрел, к несовершеннолетним, начиная уже с 12 лет.

        Pievieno atmiņas

        25.08.1936 | Komunistu noziegumi. Tiek nošauti 16 "vecie komunisti" no Trocka- Zinovjeva "grupas"

        Vairums nošauto- ebreju tautības

        Pievieno atmiņas

        31.01.1937 | The exiled Soviet communist Leon Trotsky found political asylum in Mexico

        Pievieno atmiņas

        01.07.1937 | Ar Komunistiskās partijas CK rīkojumu sākās Staļina represijas. 2 gados nogalina līdz 1.2 miljoniem, pārsvarā nacionālās minoritātes

        Lielais terors sākās ar PSKP CK telegrammām visām PSKP partiju nodaļām ar uzdevumu sagatavot "politiski neuzticamo" sarakstus. Drīz represijas pārgāja jaunā - nacionālā fāzē un par "neuzticamiem" tika uzskatīti visi nekrievi gan valsts pārvaldē, gan armijas vadībā un sākās "nacionālās operācijas", kuras skāra vairākus desmitus PSRS mazākumtautības (izņemot krievus). Vēlāk, 7 mazākumtautu pārstāvji no savām vēsturiskām dzīves vietām tika izsūtīti 100% Pēc padomju arhīvu datiem 1937.-1938. gadā NKVD arestēja 1 548 366 cilvēku, no kuriem 681 692 tika nošauti. Pēc citiem datiem šo divu gadu laikā nogalināto skaits ir lielāks - 950 000 līdz 1,2 miljoniem.

        Pievieno atmiņas

        03.07.1937 | Staļina telegramma visām Komunistiskās partijas apgabalu komitejām par terora sākšanu

        Pievieno atmiņas

        13.07.1937 | Izdota NKVD slepenā pavēle par nošaujamo kvotām pa PSRS reģioniem

        Pievieno atmiņas

        30.07.1937 | NKVD pavēle № 00447. Padomju Savienībā "troikas" iegūst tiesības pasludināt un izpildīt nāves sodus "tautas ienaidniekiem"

        Pievieno atmiņas

        11.08.1937 | Początek eksterminacji Polaków zamieszkujących ZSRR

        Z mocy rozkazu nr 00485 ludowego komisarza spraw wewnętrznych Nikołaja Jeżowa z dnia 11 sierpnia 1937 roku rozpoczęła się eksterminacja Polaków zamieszkujących Związek Sowiecki. Czystka etniczna, o której mało się mówi.

        Pievieno atmiņas

        11.08.1937 | Genocīds pret nekrievu tautām. Uzsākta pavēles № 00485-poļu operācijas- izpilde PSRS. Gada laikā nošauti 111,091 poļi

        Pievieno atmiņas

        15.08.1937 | Komunistu noziegumi pret cilvēci. NKVD pavēle Nr. 00486 - par "tautas ienaidnieku" sievu, bērnu un citu ģimenes locekļu represēšanu

        Pievieno atmiņas

        17.08.1937 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Rumāņu (moldāvu) operācija. Nošauti 5439

        Pievieno atmiņas

        21.08.1937 | PSRS genocīda akcijas pret nekrievu tautām. Rīkojums № 1428—326cc. Pirmā "korejiešu operācija"

        Pievieno atmiņas

        21.08.1937 | Padomju Savienībā tiek iznīcināti Polijas kompartijas līderi un biedri

        Pievieno atmiņas

        20.09.1937 | PSRS komunistu genocīda operācijas. Harbiniešu operācija. Pavēle № 00593. Represēti 53 906

        Pievieno atmiņas

        30.11.1937 | PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Latviešu operācija. Pavēle Nr. 49990. Notiesāti 21 300 latvieši, no tiem nošauti 1937.-38.g. 16 575

        Pievieno atmiņas

        11.12.1937 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Grieķu operācija-1937. NKVD pavēle N. 50215. Vairāk kā 80,000 represēto

        Pievieno atmiņas

        14.12.1937 | PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Igauņu un Somu Operācijas. Nošauti vairāk kā 17,000

        Pievieno atmiņas

        01.02.1938 | PSRS komunistu genocīda akcijas. Bulgāru un Maķedoniešu "operācija". Represēti vairāk kā 14,000 cilvēku

        Pievieno atmiņas

        16.02.1938 | PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Afgāņu Operācija

        Pievieno atmiņas

        13.03.1938 | Завершился процесс по делу об «Антисоветском правотроцкистском блоке»

        Pievieno atmiņas

        26.05.1938 | Komunistu lēmums: "Постановление Политбюро ЦК ВКП(б) о продлении национальных операций до 1 августа 1938 года"

        Uzsākot genocīda akcijas pret nekrievu tautām PSRS, komunistiskā partija sākumā nespēja noorganizēt pietiekami efektīvu to izpildi, tādēļ tika nolemts nekrievu tautību pārstāvju iznīcināšanas periodu pagarināt.

        Pievieno atmiņas

        11.11.1938 | Podpisano tajne porozumienie między NKWD i Gestapo

        Pievieno atmiņas

        23.08.1939 | Tiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdali

        Tiek parakstīts Nacistu—Komunistu pakts Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija "Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS" (krievu: Договор о ненападении между Германией и Советским Союзом, vācu: Deutsch-sowjetischer Nichtangriffspakt), bija līgums starp Vāciju un PSRS, kura būtība bija savā starpā pārdalīt Eiropas valstis, tās likvidējot. No līguma noslēgšanas brīža abas valstis uzskatāmas par sabiedrotām un līdzvainīgām Otrā Pasaules kara sākšanā. Pakts garantēja PSRS neitralitāti kara gadījumā starp Vāciju un Poliju vai Rietumu sabiedrotajām valstīm. Vēlāk pakts tika papildināts ar draudzības līgumu starp PSRS un Trešo reihu. Neuzbrukšanas un draudzības līgumi bija spēkā līdz 1941. gada 22. jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS.

        Pievieno atmiņas

        01.09.1939 | Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada septembra līdz 1945. gada augustam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karš sākās nedēļu pēc tam, kad vācu sociālistu vadītā Vācija un komunistiskā PSRS vienojās par "interešu sfēru" sadali Eiropā.

        Pievieno atmiņas

        03.09.1939 | WW2: Liebritānija piesaka karu Vācijai

        WWII

        Pievieno atmiņas

        17.09.1939 | Nepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk Polijā

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, un tajā iesaistījās lielākā daļa pasaules valstu visos kontinentos. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Karš notika no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 14. septembrim un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Kara rezultātā tika mainītas pasaules valstu robežas un okupētas daudzas teritorijas. Daļa no teritorijām, kā Prūsija, Kuriļu salas, Karēlija ir okupētas jorpojām.

        Pievieno atmiņas

        19.09.1939 | Ostaškovas koncentrācijas nometne poļu karagūstekņiem

        Ostaškovas nometne – koncentrācijas nometne, kur bija ieslodzīti poļu karagūstekņi. Atradās Nilo- Stolobenskas tuksneša teritorijā netālu no Ostaškovas pilsētas Krievijas federācijā. Nometnē tika turēti 4 700 poļu žandarmi, policisti un citu amatu pārstāvji. Viņi visi tika nošauti 1940. gada aprīlī – maijā.

        Pievieno atmiņas

        19.09.1939 | Otrās pasaules kara aizsācēji un sabiedrotie - Vācija un PSRS - uzsāk kopīgu Polijas pilsētas Ļvivas blokādi

        Ļvova (Ļviva) bija viena no lielākajām Polijas pilsētām ar vienu no lielākajiem garnizoniem. Atbilstoši 1932. gada miera līgumam ar PSRS, Polija neparedzēja uzbrukumu Polijai no PSRS puses, tādēļ visi aizsardzības plāni bija orientēti Rietumu virzienā- pret Vāciju. Saņemot ziņas, ka 17. septembrī PSRS bez kara pieteikuma iebrukusi Polijas teritorijā, Ļvovas garnizona pavēlniecība nevēlējās tam ticēt un sākotnēji pavēlēja poļiem apšaudīt tikai vācu spēkus, bet uz padomju spēku tuvošanos reaģēt tikai ar brīdinājumu. Vācu spēki ģen. Langnera vadībā piedāvāja Ļvovas garnizonam padoties un pilsētu nodot vāciešiem. Ar šādu pašu ultimātu pie poļiem vērsās arī Sarkanās armijas spēku vadība - komandarms Timošenko. Poļu vadība nepiekrita, bet uzsāka brīvprātīgo mobilizāciju un gatavojās pretuzbrukumam- bet tikai Rietumu virzienā.

        Pievieno atmiņas

        20.09.1939 | Battle of Grodno

        The Battle of Grodno took place between 21 September and 24 September 1939, during the Soviet invasion of Poland. It was fought between improvised Polish units under Gen. Wacław Jan Przeździecki and the Red Army of the Soviet Union, at the time in a non-aggression agreement with Nazi Germany under the Ribbentrop-Molotov Pact.

        Pievieno atmiņas

        22.09.1939 | Pēc Polijas iekarošanas abi sabiedrotie - PSRS un Vācija rīko kopēju militāru parādi

        Pievieno atmiņas

        28.09.1939 | 28.09.1939 iekarojuši Poliju, sabiedrotie- vācu sociālisti un krievu komunisti noslēdza miera un robežlīgumu

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam, taču tā sekas daudzviet nav novērstas joprojām, un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Jau mēnesi pēc kara sākuma- 1939.g. 28. septembrī, Minhenē PSRS un Vācijas ārlietu ministri Molotovs un Ribentrops noslēdza līgumu "Par Robežām un Sadarbību", kurā precizēja robežas atbilstoši iekarotajām teritorijām.

        Pievieno atmiņas

        28.09.1939 | Otrais Pasaules karš. Varšavas kapitulācija

        Pievieno atmiņas

        01.10.1939 | 1.10.1939 sabiedrotie- Vācija un PSRS notur kopīgas militārās parādes iekarotās Polijas pilsētās Ļvovā, Grodņā, Pinskā

        Viena no pirmajām militārajām parādēm tika noturēta 1939.g. 22. septembrī abiem iekarotājiem satiekoties Brestā. Vēlāk, pēc Polijas pilnīgas iekarošanas abi sabiedrotie- PSRS un Vācija šo draudzību apliecinošo tradīciju praktizēja plašāk.

        Pievieno atmiņas

        05.10.1939 | Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS

        Pievieno atmiņas

        18.10.1939 | Spotkanie Stalina i Hitlera we Lwowie

        Pievieno atmiņas

        24.10.1939 | PSRS un Vācija paraksta līgumu par naftas produktu un graudu piegādēm Vācijai

        Pievieno atmiņas

        15.11.1939 | W Kozielsku utworzono obóz koncentracyjny dla polskich jeńców wojennych

        19 września ludowy komisarz spraw wewnêtrznych Ławrentij Beria wydał rozkaz nr 0308, zgodnie z którym utworzono Zarząd NKWD ZSRR do Spraw Jeńców Wojennych (UPW – Uprawlenije po Diełam Wojennoplennych). Tym samym rozkazem polecono zorganizowanie ośmiu obozów jenieckich – ostaszkowskiego, juchnowskiego, kozielskiego, putywelskiego, kozielszczańskiego, starobielskiego, jużskiego i orańskiego. Tak zwaną obsługę operacyjno-czekistowską jeńców wojennych zajmował się Wydział Specjalny NKWD ZSRR. Do 23 września w Zarządzie ds. Jeńców został opracowany regulamin obozu dla jeńców wojennych. Przejściowo jeńcy byli gromadzeni w obozach rozdzielczych i 138 punktach odbiorczych, skąd następnie przekazywano ich do wyżej wymienionych obozów.

        Pievieno atmiņas

        26.11.1939 | Mainilas incidents

        Pievieno atmiņas

        29.11.1939 | Rada Najwyższa ZSRR wydała dekret o przymusowym nadaniu obywatelstwa radzieckiego "byłym obywatelom polskim"

        Pievieno atmiņas

        30.11.1939 | Sākas Ziemas karš, PSRS uzbrūk Somijai

        Pievieno atmiņas

        14.12.1939 | PSRS tiek izslēgta no Nāciju Līgas par iebrukumu Somijā

        Pievieno atmiņas

        25.12.1939 | 2. Pasaules kara aizsācēju- Vācijas sociālistu un PSRS komunisti savstarpējie apsveikumi

        Pievieno atmiņas

        07.01.1940 | Ziemas karš: Operācija pie Soumusalmi

        Pievieno atmiņas

        17.01.1940 | Политбюро ЦК КПСС приняло секретное решение об очередном отстреле своих товарищей

        Pievieno atmiņas

        10.02.1940 | Genocīds. Komunisti sāk poļu "tīrīšanas" akcijas okupētās Polijas Austrumu daļā

        Padomju Savienības un Vācijas apvienotajiem spēkiem pabeidzot Polijas iekarošanu un sadalīšanu, PSRS gandrīz nekavējoties sāka "nekrievu" tautu tīrīšanas akcijas PSRS okupētajā Polijas apgabalā jeb-Kresy, izsūtot no turienes dzīvojošos poļus un citus nekrievus (ebrejus, lietuviešus, baltkrievus u.c.).

        Pievieno atmiņas

        05.03.1940 | Masu slepkavība Katiņā. Staļins paraksta pavēli Nr. 794/5, jeb nāvessodu PSRS sagūstītajiem 22,000 poļu armijas virsniekiem

        Pievieno atmiņas

        03.04.1940 | Genocīds PSRS: Katiņas slaktiņš,- turpinājums metodiskai poļu iznīcināšanai PSRS okupētajās teritorijās

        Pievieno atmiņas

        14.04.1940 | Poļu deportāciju 2. vilnis. Padomju Savienība turpina 1,5-2 miljonu poļu deportāciju no 1939.g. okupētās Austrumpolijas

        Pievieno atmiņas

        27.05.1940 | Notiek pirmais atentāta mēginājums pret Ļevu Trocki

        Pievieno atmiņas

        15.06.1940 | PSRS Sarkanā Armija okupē Lietuvu

        Pievieno atmiņas

        17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība

        16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.

        Pievieno atmiņas

        26.06.1940 | Strādnieku paradīzē: PSRS Augstākā padome izdod lēmumu par pāreju uz 7 dienu astoņu stundu darba dienu. Darba kavējumi vairāk kā par 21 minūti- krimināli sodāmi

        Pievieno atmiņas

        26.06.1940 | PSRS nosūta ultimātu Rumānijai, pieprasot tai atdot Besarābiju.

        Pievieno atmiņas

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR

        Pievieno atmiņas

        06.08.1940 | Igaunija tiek anektēta un iekļauta PSRS kā Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika

        Pievieno atmiņas

        20.08.1940 | Vinstona Čērčila runa: "nekad tik daudzi nav bijuši atkarīgi no tik nedaudziem"

        1940.g. Vācija uzsāka Lielbritānijas bombardēšanu. No 07.09.1940 līdz 21.05.1941 katru dienu notika uzlidojumi, kuru kopējā nomestā bumbu krava pārsniedza 100 tonnas. Tika bombardētas pamatā 16 Britu pilsētas. Gatavojoties aizsardzībai Čērčils teica radio uzrunu, norādīdāms, ka vislielākais smagums sākumā būs jāznes Britu gaisa spēkiem- iznīcinātāju patruļām un pretgaisa aizsardzībai. Britu iznīcinātāju eskadriļas pēc šīs runas ieguva nosaukumu "The Few" ("Daži", jeb "Nedaudzie"). Kopš 1939. gada 23. augusta Vācija un PSRS bija sabiedrotās- 2. Pasaules kara aizsācējvalstis, un tā kā abām, pēc iebrukuma Polijā un Somijā bija noteiktas sankcijas, PSRS bija galvenā Vācijas stratēģisko izejvielu piegādātāja un arī nodrošināja caur savu teritoriju Vācijai nepieciešamo kravu tranzītu. 660 dienas - līdz 1941. gada 22. jūnijam Eiropas bombardēšanai Vācija izmantoja PSRS piegādāto degvielu un citas izejvielas

        Pievieno atmiņas

        07.09.1940 | Sākas Londonas bombardēšana. Blitz

        1940. gada 7. septembris Londonā bija silta, saulaina sestdienas pēcpusdiena. LaI gan bija pagājis gandrīz gads, kopš 23.08.1939 Vācija un PSRS bija noslēgušas līgumu par Eiropas pārdali un abas Pasaules karas uzsācējas jau gadu karoja Polijā, Somijā, Anglijā nekas neliecināja par karu. Taču Vācija bija sagatavojusi vienu no lielākajiem gaisa uzbrukumiem "Anglijas sirdij"- Londonai. Bombardēšana 7. septembrī ilga 9 stundas.

        Pievieno atmiņas

        12.11.1940 | PSRS Tautas Ārlietu komisārs Molotovs ierodas draudzīgā vairākdienu vizītē Berlīnē

        Pievieno atmiņas

        06.04.1941 | WW2: Vācija sāk "Operation 25": (iebrukums Dienvidslāvijā) un "Operation Marita": (iebrukums Grieķijā)

        Pievieno atmiņas

        13.04.1941 | Japāna un PSRS paraksta neuzbrukšanas līgumu

        Pievieno atmiņas

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Pievieno atmiņas

        22.06.1941 | Negaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns Barbarosa

        Pievieno atmiņas

        25.06.1941 | WWII. PSRS atkārtoti uzbrūk Somijai. Sākās Turpinājuma karš

        Pievieno atmiņas

        26.06.1941 | PSRS lidmašīnas bombardē Ungārijas pilsētu Kassu. Ungārija piesaka karu PSRS

        Pievieno atmiņas

        27.06.1941 | Ungārija piesaka karu Padomju Savienībai

        Pievieno atmiņas

        01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks

        Pievieno atmiņas

        13.07.1941 | WW2: Britain and the Soviet Union signed a mutual aid pact to support each other in WW2

        Pievieno atmiņas

        11.08.1941 | Na rozkaz Józefa Stalina, w odwecie za zbombardowanie Moskwy przez Luftwaffe, 10 radzieckich bombowców wystartowało z Leningradu w celu odwetowego zbombardowania Berlina. Do celu dotarło 6 z nich, a powróciły 2

        22 lipca 1941 Luftwaffe dokonało pierwszego nocnego bombardowania Moskwy. W odpowiedzi Stalin wydał rozkaz, dowódcy 81. Dywizji Lotniczej, dokonania nalotu na Berlin. W akcji, która odbyła się w nocy z 10 na 11 sierpnia 1941, wzięły udział samoloty z 432 Pułku Ciężkich Bombowców.

        Pievieno atmiņas

        16.08.1941 | Józef Stalin wydał Rozkaz nr 270, który nakazywał żołnierzom i komisarzom walczyć do końca pod groźbą śmierci dla nich i kary pozbawienia wolności dla ich rodzin

        Pievieno atmiņas

        18.08.1941 | PSRS komunistu kara noziegumi. No nacistiem bēgošā krievu armija uzspridzina Dņepras HES, nogalinot ap 100,000 ukraiņu

        Pievieno atmiņas

        11.09.1941 | Komunistu noziegumi. Staļins paraksta vēstuli par 157 politieslodzīto nošaušanu

        Pievieno atmiņas

        30.10.1941 | Rūzvelts nolemj iedalīt 1 miljardu dolāru lielu palīdzību PSRS karam pret tās kādreizējo sabiedroto un otru Otrā Pasaules kara uzsācēju- Vāciju

        Pievieno atmiņas

        17.11.1941 | приказ ставки верховного главнокомандования №0428 от 17.11.1941г

        Pievieno atmiņas

        03.12.1941 | Ģenerālis Anderss, Polijas vadītājs trimdā Sikorskis tiekas ar Staļinu Maskavā

        Pievieno atmiņas

        24.01.1942 | World War II: The Allies bombard Bangkok, leading Thailand to declare war against the United States and United Kingdom.

        Pievieno atmiņas

        30.01.1943 | Staļingradā (Volgogradā) kapitulē 6. vācu armija. Lūzums 2. Pasaules kara gaitā, vācieši sāk atkāpties

        Pievieno atmiņas

        19.04.1943 | Cекретное постановление Совнаркома от 19 апреля 1943 года об управлении контрразведки СМЕРШ

        При выполнении боевых операций, а также в любых других условиях бойцы СМЕРШа не имели права уклоняться от боя ни на своей, ни на немецкой стороне.

        Pievieno atmiņas

        26.04.1943 | PSRS pārtrauc attiecības ar Polijas trimdas valdību, kura sāka uzdot jautājumus par Katiņas slaktiņu

        Pievieno atmiņas

        14.05.1943 | W Sielcach nad Oką sformowano 1. Dywizję Piechoty im. Tadeusza Kościuszki

        1 Warszawska Dywizja Piechoty im. Tadeusza Kościuszki (1 DP) – związek taktyczny piechoty ludowego Wojska Polskiego. Dywizja została sformowana w maju 1943, w Sielcach nad Oką jako 1 Polska Dywizja Piechoty im. Tadeusza Kościuszki. Chrzest bojowy przeszła pod Lenino. W 1944 walczyła pod Puławami i o Pragę. Od lutego 1945 walczyła o Wał Pomorski, forsowała Odrę oraz wzięła udział w szturmie Berlina. Za udział w wojnie odznaczona złotym krzyżem orderu Virtuti Militari, Orderem Krzyża Grunwaldu III klasy oraz radzieckimi odznaczeniami: Orderem Czerwonego Sztandaru i Orderem Kutuzowa II stopnia.

        Pievieno atmiņas

        28.11.1943 | Sākās Teherānas konference

        Iespējams, viena no 20.gs. Rietumu civilizēto valstu kļūdām- atbalstot tikai vienu no 2 totalitārajiem režīmiem, kuri aizsāka 2. Pasaules karu, tika radīts pamats tālākai nestabilitātei Eiropā, kuras sekas jūtamas vēl šodien.

        Pievieno atmiņas

        01.12.1943 | Beidzas Teherānas konference

        Pievieno atmiņas

        28.12.1943 | Genocīds pret nekrievu tautām PSRS: No Kalmikijas izsūta 91,919 kalmiku tautības iedzīvotājus

        Pievieno atmiņas

        23.02.1944 | Genocīds pret PSRS nekrievu tautām. Čečenu un ingušu deportācijas sākums. Deportēti 100%, jeb 493269 personas. Vairāk kā 150,000 iet bojā

        Pievieno atmiņas

        27.02.1944 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Haibahas slaktiņš

        Pievieno atmiņas

        08.03.1944 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Balkāru Operācija. Deportēti 100%

        Pievieno atmiņas

        09.03.1944 | Tallinas "Marta bombardēšana", ko veic padomju aviācija

        Komunistiskās PSRS noziegumi pret civiliedzīvotājiem.

        Pievieno atmiņas

        11.05.1944 | Genocīds pret PSRS nekrievu tautām. Lēmums par Krimas tatāru 100% deportāciju. Pēc nedēļas izvesti 230,000

        Pievieno atmiņas

        18.05.1944 | Komunistu veiktie genocīda akti PSRS: 1944.g. 18. maijs- 228,543 Krimas iedzīvotāju izsūtīšana

        Sürgünlik. Atbilstoši 1944.g. 11. maija rīkojumam "Постановление Государственного Комитета Обороны СССР № ГОКО-5859 от 11 мая 1944" 1944.g. 18. maija agrā rītā tika uzsākta masveida Krimas tatāru deportācijas no Krimas pussalas, nosūtot tos uz mazapdzīvotām vietām Uzbekistānā, Kazahstānā u.c. Atšķirībā no citām tautām, kuras varēja atgriezties no izsūtījuma jau tūlīt pēc Staļina nāves, Krimas tatāriem PSRS Komunistiskā partija ļāva atgriezties dzimtenē tikai sākot ar 1989.gadu

        Pievieno atmiņas

        22.06.1944 | Operācija "Bagrations"

        Padomju veiktās ofensīvas rezultātā līdz 1994. gada augustam vācieši tika izdzīti no Baltkrievijas PSR, Austrumlatvijas, Lietuvas teritorijām

        Pievieno atmiņas

        11.10.1944 | PSRS okupē un iekļauj Tivas republiku Krievijas sastāvā

        Pievieno atmiņas

        13.10.1944 | Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus

        Pievieno atmiņas

        14.11.1944 | Otrais pasaules karš: Vlasova armijas izveide

        Pievieno atmiņas

        04.02.1945 | Sākās Jaltas konference

        Pievieno atmiņas

        13.02.1945 | Sākās Drēzdenes bombardēšana. 22,000- 500,000 upuru

        No 1945. gada 13. līdz 15. februārim Lielbritānijas un ASV gaisa spēki vairākos masveida uzlidojumos iznīcināja pilsētu. Bez pasaules nozīmes kultūras vērtībām gāja bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju, kuru precīzs skaits nav zināms, jo pilsēta bija pilna ar bēgļiem (arī latviešu) no austrumiem. Bombardēšana bija "atriebība" par Londonas, Koventrijas u.c. pilsētu uzlidoumiem (piemēram, kara sākumā, kad Lielbritānijai vēl nebija pretgaisa aizsardzības, Londona tika bombardēta neskaitāmas reizes; t.sk. visgarākā bija operācija Blitz- uzlidojumi Londonai notika 57 naktis pēc kārtas.

        Pievieno atmiņas

        09.05.1945 | Lielā Tēvijas kara beigas

        Pievieno atmiņas

        21.06.1945 | End of Trial of the Sixteen in Moscow

        The Trial of the Sixteen (Polish: Proces szesnastu) was a staged trial of 16 leaders of the Polish Underground State held by the Soviet Union in Moscow in 1945.

        Pievieno atmiņas

        17.07.1945 | Potsdamas konference. Čērčils, Trumens un Staļins izlemj Vācijas (un arī Eiropas) nākošo 50 gadu "nākotni"

        Pievieno atmiņas

        17.07.1945 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Jūlija deportācijas. Izvesti vairāk kā 6300

        Pievieno atmiņas

        25.07.1945 | Ended of Augustów roundup (Small Katyn)

        The Augustów roundup (Polish: Obława augustowska) was a military operation against the Polish World War II anti-communist partisans and sympathizers following the Soviet takeover of Poland. The operation was undertaken by Soviet forces with the assistance of Polish communist units, and conducted from July 10 to July 25, 1945 in Suwałki and Augustów region (Podlasie) of northern People's Republic of Poland. Out of 2,000 arrested by the Soviet forces, about 600 have disappeared. They are presumed to have been executed and buried in an unknown location in present-day Russia.[2] Polish Institute of National Remembrance has declared the 1945 Augustów roundup "the largest crime committed by the Soviets on Polish lands after World War II". The crime has been called "second Katyn", "small Katyn", "little Katyn" or "Podlaski Katyn", in reference to the Katyn massacre, the Soviet execution of about 20,000 Polish soldiers and intellectuals that occurred in the early 1940s.

        Pievieno atmiņas

        02.08.1945 | Beidzas Potsdamas konference

        Pievieno atmiņas

        06.08.1945 | Japānas pilsētu Hirosimas un Nagasaki bombardēšana

        Japānas pilsētu Hirosimas un Nagasaki bombardēšana notika 1945. gada 6.—9. augustā Otrā pasaules kara beigu posmā. Abu pilsētu bombardēšana ir pašlaik vienīgais gadījums, kad karos tiek izmantoti kodolieroči.

        Pievieno atmiņas

        02.09.1945 | Japāna paraksta kapitulācijas aktu. Šo datumu var uzskatīt par WWII beigām. Baltija un Austrumeiropa paliek okupēta vēl 45 gadus

        Pievieno atmiņas

        05.03.1946 | W przemówieniu w Fulton w stanie Missouri Winston Churchill po raz pierwszy użył określenia "żelazna kurtyna".

        W przemówieniu w Fulton w stanie Missouri Winston Churchill po raz pierwszy użył określenia "żelazna kurtyna", określającego linię podziału Europy na blok wschodni i zachodni. Przemówienie to przyjmuje się za początek zimnej wojny.

        Pievieno atmiņas

        07.04.1946 | Okupētais Kēningsbergas (Kaļiņingradas) apgabals tiek iekļauts PSRS. Visi iedzīvotāji tiek padzīti

        Pievieno atmiņas

        11.04.1947 | Ar PSRS "brālīgu atbalstu" Polijā varu pārņem komunisti

        Pievieno atmiņas

        12.01.1948 | Убийство Соломона Михоэлса

        Pievieno atmiņas

        14.05.1948 | Tiek dibināta ebreju valsts - Izraēla

        Pievieno atmiņas

        17.05.1948 | PSRS atzīst Izraēlu

        Pievieno atmiņas

        23.05.1948 | Operācija "Vesna". Komunistu genocīda akcijas pret nekrievu tautām: 48 stundu laikā komunisti deportēja 37 tūkstošus lietuviešu ģimeņu.

        Pievieno atmiņas

        14.12.1948 | Постановления секретариата ЦК ВКП(б) о грубой политической ошибке, касательно "12 стульев" и "Золотого теленка"

        Pievieno atmiņas

        25.03.1949 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000

        Pievieno atmiņas

        31.03.1949 | Vinstons Čērčils paziņo, ka A-bumba bija vienīgais šķērslis, kāpēc PSRS neiekaroja pārējo Eiropu

        Pievieno atmiņas

        07.07.1949 | Operācija "Jug" - Besarābijas un Ziemeļbukovinas iedzīvotāju masu deportācijas

        Pievieno atmiņas

        29.08.1949 | PSRS Semipalatinskas poligonā izmēģina savu pirmo atombumbu

        Pievieno atmiņas

        06.04.1950 | Ar slepenu PSRS MK lēmumu deportētie un pagaidus nomitinātie tika uzskatīti par izsūtītiem uz mūžu

        Pievieno atmiņas

        02.04.1951 | PSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personas

        Operācija pret "Jehovas lieciniekiem"

        Pievieno atmiņas

        20.09.1951 | PSRS komunistu noziegumi pret okupētajām nekrievu tautām. Lietuviešu Septembra deportācija. Izvesti 3087

        Pretstatā pašu krievu vēsturnieku apzinātiem un paviršu Rietumu vēsturnieku centieniem sagrozīt vēstures faktus, apgalvojot, ka "komunistu represijas bija politiska šķiru cīņa", patiesībā jau sākot ar 1920. gadu pašā PSRS un sākot ar 1939. gadu- arī PSRS jaunokupētajās teritorijās, komunisti atsāka genocīdu pret vairumu nekrievu mazākumtautību. Šī "krievu apdzīvotās teritorijas pierobežu nostiprināšanas" metode nebija jauna- tā tika Krievijā izmantota izsenis,- gan pie ārējām - valsts robežām, gan milzīgās valsts iekšienē, - piemēram, iznīcinot tatārus, baškīrus, nogajus un kazahus, kuru kolonizētās zemes ar citām valstīm nerobežojās, vai pat slāvu izcelsmes ukraiņus un poļus, kuru vēsturiskās teritorijas bija iekārojuši krievi savas "dzīvestelpas" paplašināšanai. Krievijas Impērijas laikā proklamētā "slāvu aizstāvības" ideja arī bija tikai fikcija- "aizstāvēti" tika tikai tie slāvi- bulgāri, serbi u.c., kuru teritorijas šķita interesantas Impērijas stratēģiskajiem mērķiem un noderēja kā iegansts sākt karu pret kaimiņzemēm.

        Pievieno atmiņas

        23.01.1952 | Padomju genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Janvāra deportācija. Izvestas 2,195 personas

        1 no 35 lietuviešu deportāciju akcijām pēc Lietuvas okupācijas. Deportētie nonāca Krasnojarskas apgabalā

        Pievieno atmiņas

        12.08.1952 | Communist crimes. Jewish operation. JAF. Night of the Murdered Poets

        holocaust, antisemitism

        Pievieno atmiņas

        13.01.1953 | Dziennik Prawda poinformował o wykryciu rzekomego spisku lekarzy kremlowskich

        Spisek lekarzy kremlowskich – jedna z największych prowokacji politycznych w ZSRR o kontekście antysemickim, mająca miejsce w latach 1952-1953, niezakończona wskutek śmierci jednego z głównych jej inspiratorów, Józefa Stalina. Jej głównym celem politycznym było rozpętanie powszechnego terroru i kolejnych czystek (wzorowanych na czystkach stalinowskich z lat 1936-1938) w KPZR i strukturach państwowych ZSRR.

        Pievieno atmiņas

        26.05.1953 | Норильское восстание

        Pievieno atmiņas

        15.07.1953 | Beidzas Korejas karš

        Pievieno atmiņas

        24.08.1954 | Par pretvalstisku un graujošu darbību ASV aizliedz Komunistu partijas darbību

        Pievieno atmiņas

        10.08.1955 | Секретный бордель высших руководителей СССР - Дело гладиаторов

        Pievieno atmiņas

        14.02.1956 | XX съезд КПСС - осуждение культа личности Сталина

        Pievieno atmiņas

        25.02.1956 | Ņikita Hruščovs negaidīti "atmasko" sava partijas biedra- Staļina un kompartijas noziegumus

        Pievieno atmiņas

        30.10.1961 | PSKP Kongress nolemj novelt no sevis vainu par miljoniem noslepkavoto uz mirušo Josifu Staļinu

        Pievieno atmiņas

        31.10.1961 | Staļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzoleja

        Pievieno atmiņas

        31.08.1972 | W katastrofie samolotu Ił-18 pod Magnitogorskiem zginęło 101 osób

        Pievieno atmiņas

        13.04.1990 | PSRS oficiāli atdzīst NKVD vainu Katiņas masu slepkavībā

        Pievieno atmiņas

        26.12.1991 | PSRS oficiāli beidz pastāvēt

        Pievieno atmiņas

        Birkas