NKVD pavēle № 00447. Padomju Savienībā "troikas" iegūst tiesības pasludināt un izpildīt nāves sodus "tautas ienaidniekiem"

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
9Personu saraksts
Notikumi:
90Notikumu saraksts
Datums:
30.07.1937
Papildu lauki

Uz NKVD pavēles Nr 00447 pamata Padomju  Savienībā NKVD "troikas" (līdz pat administratīvā rajona līmenim)  iegūst tiesības pasludināt un izpildīt nāves sodus "tautas ienaidniekiem". Pretēji apgalvojumam, ka represijas pret PSRS pilsoņiem ir NKVD iniciatīva un realizācija, patiesībā tā bija tikai un vienīgi Komunistiskās partijas prasība (1937.g. 3. jūlija Staļina vēstule), turklāt visu "troiku" sastāvā ietilpa partijas pirmorganizācijas sekretārs, tātad arī represiju tieša realizācija, ne tikai "iniciatīva",

Troikas sastāvā ietilpa:

  • rajona (apgabala) komunistiskās partijas pirmais sekretārs,
  • rajona (apgabala) NKVD nodaļas priekšnieks,
  • prokurors.

Uz pavēles pamata tika apstiprināts 64 "troiku" personālsastāvs (192 cilvēki), tādējādi ir iespējams identificēt katra represētā slepkavu vārdus. Lai gan 1938. gadā "troiku" sastāvs "nepietiekamas centības un partijas norāžu neizpildes" dēļ tika mainīts ("nežēlastībā" vēlāk krita pat sākotnējais pavēles 00447 izdevējs- NKVD vadītājs Ježovs), represiju tiešo pavēļu devēju skaits nepārsniedz 350 cilvēkus.

Hrestomātiski anekdotisks ir tā laika Maskavas apgabala partijas 1. sekretāra - Ņ. Hruščeva gadījums,- tieši kā partijas pārstāvis viņš visdedzīgāk pārsniedza represēšanai paredzētās "kvotas", taču 1956. gadā uzstājās jau kā "represiju atmaskotājs", kolektīvo noziedzīgās komunistiskās partijas vainu uzveļot atsevišķām personām- Staļinam, Berijam (1937. gadā NKVD vadītājs bija Ježovs, nevis Berija)

Šādā veidā tika iznīcināti miljoniem PSRS pilsoņu (pat postpadomju ilūzijās šobrīd valdošā Krievija atzīst vismaz 1,5 miljonus represēto "kulaku"; taču bez kulaku akcijas papildus tika veiktas nekrievu tautu genocīda u.c. akcijas

80 gadus pēc šiem notikumiem daudzās postpadomju zemēs, kā piemēram Latvijā, joprojām apzināti tiek jaukti jēdzieni un par komunistu noziegumiem parasti vaino tikai tiešos izpildītājus- čekistus. Savukārt, Latvijas Komunistiskās partijas biedri un pat bijušie partijas sekretāri, turpina ieņemt vadošus amatus valsts un pašvaldību struktūrās, bet īpaši nekaunīgākie- pat turpina "audzināt jauno paaudzi" skolās un universitātēs. Latvija ir arī vienīga bijusī postpadomju republika, kurā nav notikusi represīvo organizāciju personu tiesāšana, bet PSRS drošības struktūru aģentu vārdi joprojām tiek turēti noslēpumā. Tas viss liecina par PSRS 80-tajos gados Komunistiskās partijas uzsāktās "NEP-II" (jeb "perestroikas") īpašiem plāniem attiecībā pret Latviju, jo tā stratēģiski lieliski noder kā "ķīlis" starp Krievijas okupēto Kēningsbergas apgabalu un Ļeņingradas apgabalu militāru konfliktu gadījumā. Visi fakti liecina, ka Latvijā "neatkarības atjaunošana de jure" lielā mērā ir fikcija, jo de facto valsts struktūras nemainīgi kontrolē bijušie PSRS kolaboranti. Latvija ir vienīgā no Baltijas un Ziemeļeiropas valstīm, kura nav atjaunojusi obligāto militāro apmācību pat pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tādējādi vairumu iedzīvotāju potenciāli padarot par pasīvu "lielgabalgaļu". Latvija turpina realizēt nekontrolētu Krievijas pilsoņu iepludināšanu savā teritorijā ar dažādu valsts subsīdiju palīdzību (TUA pret škietamām "investīcijām" utml.) laikā, kad pat Austrijas un Šveices kūrorti nosaka limitus "krievu daudzumam" kūrortos.

Pēc "atgūšanās no imperiālistu radītās krīzes" 20. gadsimta 80. tajos, Krievijas impērija atgriezusies pie "vājuma brīdī" neatkarību pasludinājušo zemju "savākšanas", izraisot konfliktus gan Gruzijā, Moldovā, Ukrainā. Kremlī atgriezušies NKVD (VDK) vadītāji un to realizetā ārpolitika atgriezusies cariskās Krievijas- boļševiku Krievijas (PSRS) gultnē, apdraudot gan tuvākos kaimiņus, gan cenšoties izmantot naivo Rietumu sniegtās tehnoloģijas - visā pasaulē. Pašā Krievijā iedzīvotājiem nereti dzīvojot nabadzībā, milzu līdzekļi tiek tērēti militarizācijai un militāriem konfliktiem ārzemēs. Lai gan 30 gadus ilgusī "perestroika" Krievijai ļāva panākt Rietumus tehnoloģiju ziņā un iegūt kontroli daudzos stratēģiski svarīgos Eiropas infrastruktūras uzņēmumos, pati Krievija joprojām ir mazattīstīta valsts, kuras varenība balstās milzīgā teritorijā, neizmērojamos dabas resursos un kodolarsenālā,kurš tai ir lielākais pasaulē,

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Pretterorisma operācijā Tbilisi. 4 nogalinātiePretterorisma operācijā Tbilisi. 4 nogalinātie22.11.2017en, lv
2
Rančo Tehamas skolā, Kalifornijā, ASV notikusi apšaude, kurā nogalināti vismaz 4 cilvēki14.11.2017en, lv
3Krievijā nošauti 2 ceļa policistiKrievijā nošauti 2 ceļa policisti09.10.2016lv, ru
4Starptautiskā tiesa atzina Serbiju par vainīgu nespējā novērst genocīdu SrebreņicāStarptautiskā tiesa atzina Serbiju par vainīgu nespējā novērst genocīdu Srebreņicā26.02.2007lv
5Kosovas karš. Genocīds. Izbicā serbi nogalina 146 albāņusKosovas karš. Genocīds. Izbicā serbi nogalina 146 albāņus28.03.1999en, lv, pl
6Ukrainas referendumā vairāk kā 90% nobalso par neatkarību no PSRSUkrainas referendumā vairāk kā 90% nobalso par neatkarību no PSRS01.12.1991lv
7Ukraina deklarē neatkarību no PSRSUkraina deklarē neatkarību no PSRS24.08.1991en, lv, pl
8Komunistu noziegumi pret cilvēci : 100% jagnobu tautas (Tadžikistāna) deportācijaKomunistu noziegumi pret cilvēci : 100% jagnobu tautas (Tadžikistāna) deportācija28.03.1970en, lv, ru
9PSRS Komunistiskās partijas noziegumi pret cilvēci. Novočerkaskas strādnieku slaktiņšPSRS Komunistiskās partijas noziegumi pret cilvēci. Novočerkaskas strādnieku slaktiņš02.06.1962en, fr, lt, lv, pl, ru
10Ņikita Hruščovs negaidīti "atmasko" sava partijas biedra- Staļina un kompartijas noziegumusŅikita Hruščovs negaidīti "atmasko" sava partijas biedra- Staļina un kompartijas noziegumus25.02.1956en, lv, pl, ru
11Ņ. Hruščovs tiek ievēlēts par PSKP ģenerālsekretāruŅ. Hruščovs tiek ievēlēts par PSKP ģenerālsekretāru12.09.1953en, lv
12PSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija nolasa spriedumu studentu un skolnieku organizācijas "Revolūcijas lietas cīņas savienības" biedriemPSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija nolasa spriedumu studentu un skolnieku organizācijas "Revolūcijas lietas cīņas savienības" biedriem13.02.1952lv, ru
13Padomju genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Janvāra deportācija. Izvestas 2,195 personasPadomju genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Janvāra deportācija. Izvestas 2,195 personas23.01.1952en, lv
14PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Oseņ". Deportēti 16,150 lietuviešiPSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Oseņ". Deportēti 16,150 lietuvieši02.10.1951en, lv
15PSRS komunistu noziegumi pret okupētajām nekrievu tautām. Lietuviešu Septembra deportācija. Izvesti 3087 PSRS komunistu noziegumi pret okupētajām nekrievu tautām. Lietuviešu Septembra deportācija. Izvesti 3087 20.09.1951en, lv
16PSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personasPSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personas02.04.1951en, lv, pl, ru
17Ar slepenu PSRS MK lēmumu deportētie un pagaidus nomitinātie tika uzskatīti par izsūtītiem uz mūžuAr slepenu PSRS MK lēmumu deportētie un pagaidus nomitinātie tika uzskatīti par izsūtītiem uz mūžu06.04.1950lv, ru
18
Soviet genocide operations. Decree Nr. 1290-467cc. Bessarabia. Moldova. 35,050 Moldova Romanians deported06.07.1949en
19LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā 24.04.1949lv
20
Soviet Genocide against non- russians. April Deportation. 3,090 Lithuanians deported to Irkutsk oblast20.04.1949en

Avoti: news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Lavrentijs BerijaLavrentijs Berija29.03.189923.12.1953de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    2Vasīlijs BlohinsVasīlijs Blohins00.12.189503.02.1955de, en, fr, lv, pl, ru, se, ua
    3Nikolajs JežovsNikolajs Ježovs01.05.189504.02.1940lv, pl, ru
    4Ņikita HruščovsŅikita Hruščovs15.04.189411.09.1971en, lv, pl, ru
    5Лазарь КагановичЛазарь Каганович22.11.189325.07.1991ru
    6Генрих ЯгодаГенрих Ягода07.11.189115.03.1938ru
    7Rūdolfs AustriņšRūdolfs Austriņš25.08.189115.11.1937en, lv, pl, ru
    8Kārlis Roberts EiheKārlis Roberts Eihe12.08.189004.02.1940de, en, lv, pl, ru
    9Josifs StaļinsJosifs Staļins18.12.187805.03.1953de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    Birkas