Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
15Personu saraksts
Notikumi:
45Notikumu saraksts
Vietas:
1Vietu saraksts
Datums:
13.10.1944
Papildu lauki

Rīgas atkārtoto padomju okupāciju uz vairākām nedēļām aizkavēja latviešu leģiona varonīgās cīņas pie Mores.

Šajā laikā vācu karaspēka vienības paspēja evakuēties no Igaunijas un pārdislocēties arī no Rīgas.

Kādēļ oficiāli par pilsētas ”atbrīvošanas” dienu pasludināja 13. oktobri?

Izrādās, tā bijusi Staļina ideja.

2. Baltijas frontes štāba priekšnieks Leonīds Sandalovs savos 1965. gada memuāros ”Grūtās robežas” (”Трудные рубежи”) atstāsta telefonsarunu ar PSRS bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka vietnieku ģenerāli Alekseju Antonovu. Tas viņam minētajā dienā skaidrā tekstā pavēstījis:

”Dažu apsvērumu dēļ ”Augstākais” [Staļins] ir nolēmis šodien pavēlē paziņot par Rīgas atbrīvošanu.”

Sandalova iebildes, ka puse pilsētas vēl ir pretinieka rokās, netika ņemtas vērā. Staļina vārds bija likums. Dienas noslēgumā Maskavā bija jāskan lielgabalu salūtam par godu Rīgas ieņemšanai. Un tas skanēja.

”Varonīgais” amfībiju reids pāri Ķīšezeram un izfantazētas cīņas ”par katru namu” pilsētā, lai piešķirtu militārā ziņā necilajai ”Rīgas atbrīvošanai no fašistiskajiem iebrucējiem” cienījamu tēlu, – padomju gados fantāzija netika žēlota.

65 gadus vecie notikumi pie Rīgas ir tikai sīka Otrā pasaules kara epizode, taču, pat tajā ielūkojoties, var redzēt, kā padomju gados tika konstruēts mīts par ”Lielo Tēvijas karu”, kurā patiesībai nav nekādas nozīmes un visu nosaka ideoloģijas un propagandas normas. Ja vajadzēja, uzvaras varēja izdomāt, patiesi asiņainas kaujas atstāt neievērotas, bet neveiksmes un pat kara noziegumus,- noklusēt. Komunisti iegribām pakļāva pat notikumu datumus. Gadiem ilgi un joprojām tiek apgalvots, ka padomju armija Rīgu ieņēmusi 1944. gada 13. oktobrī. Taču tas neatbilst patiesībai. Minētajā oktobra dienā krievi tikai pamazām ”apguva” Latgales priekšpilsētu un Mežaparku, kur 12. oktobra vakarā pēc Ķīšezera šķērsošanas amfībijās bija izcēlies viens bataljons. Literārajiem izpušķojumiem, ka desanta operācija notikusi zem ”fašistu ložu krusas”, maigi sakot, nav pamata, jo vāciešu Mežaparkā vispār nebija.

Riga October 1944

Vāciešus 13. oktobrī būtu bijis grūti atrast pat visā Daugavas labā krasta Rīgas daļā, jo pēdējās vācu sedzējvienības pārcēlās uz Pārdaugavu agrā rītā, pirms tam paspējot uzspridzināt tiltus, krastmalu, iespējams, nodedzināt pasta un telegrāfa ēku, sapostīt pilsētas dzīvei svarīgās komunikācijas. Vāciešiem nebija nekādas vēlmes aizkavēties nevajadzīgās ielu kaujās, jo galvenais uzdevums bija atkāpties uz Kurzemi, izvedot no iespējamā ielenkuma pēc iespējas vairāk karavīru un tehnikas.

Kam pieder Rīga, šajā situācijā bija otrās vai pat trešās šķiras jautājums. To kā varonības stāstu pasniedza pionieriem, jo komunistiem nekā cita vērā ņemama, pie kā pieķerties, nebija. Cīņās, kurās arvien lielāku lomu spēlēja latviešu leģionāri, komunistiskie okupanti guva ievērojamus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus.

”Rīgas ieņemšana bija tikai ģeogrāfisks mērķis galvenā uzdevuma – vācu armijas grupas ”Ziemeļi” iznīcināšanas – paveikšanā. Tomēr Rīgas ieņemšanas aprakstīšanā bija nepieciešama ”odziņa”. Desantoperācija tādai derēja, kaut nebija nekas unikāls. Vienīgā ”problēma”, ka nekādas kaujas tur nenotika,” norāda Kara muzeja Otrā pasaules kara nodaļas vadītājs Valdis Kuzmins. 

Rīga krievu- Sarkanās armijas rokās pilnībā nonāca tikai 15. oktobrī ap pusdienlaiku, kad pēdējās vācu vienības atstāja Pārdaugavu.

fragmenti no Viestura Sprūdes publikācijas

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri 19.12.2016de, en, lv, pl, ru
2Latvija pievienojas NATOLatvija pievienojas NATO29.03.2004lv, pl, ru
3Pēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi LatvijāPēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi Latvijā23.10.1999lv, ru
450 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu 50 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu 31.08.1994lv, pl, ru
5OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 815.01.1991lv
6Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
7PSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personasPSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personas02.04.1951en, lv, pl, ru
8PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,00025.03.1949de, ee, en, lv, pl, ru
9Zūru kauja Zūru kauja 23.02.1946lv
10Virs Reihstāga tiek pacelts PSRS karogsVirs Reihstāga tiek pacelts PSRS karogs02.05.1945lv
11Mores kaujasMores kaujas25.09.1944lv, ru
12Pirmie 1000 Latviešu leģiona jauniesauktie Doma laukumā nodod zvērestuPirmie 1000 Latviešu leģiona jauniesauktie Doma laukumā nodod zvērestu20.03.1943lv
13Rīgu okupē vācu karaspēksRīgu okupē vācu karaspēks01.07.1941lv
14Negaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns BarbarosaNegaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns Barbarosa22.06.1941en, lv, pl, ru
15Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSRAr PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR05.08.1940lv, ru
16Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju SavienībaLatvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība17.06.1940en, lv, pl, ru
17PSRS uzbrukums Latvijas robežpunktiemPSRS uzbrukums Latvijas robežpunktiem15.06.1940en, lv
18Tiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdaliTiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdali23.08.1939lv, pl, ru
19Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un VācijuNeuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju07.06.1939lv
20Latvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumamLatvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumam10.06.1938lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Vaironis JakānsVaironis Jakāns20.06.192729.12.2008lv
    2Arvīds GrīnbergsArvīds Grīnbergs11.11.192523.11.2010lv
    3Roberts AncānsRoberts Ancāns11.11.191901.01.1982en, lv, ru
    4Roberts RubenisRoberts Rubenis09.09.191720.12.1944lv
    5Miervaldis ĀdamsonsMiervaldis Ādamsons29.06.191023.08.1946en, lv, pl, ru
    6Simons ŠustinsSimons Šustins00.00.190803.08.1978lv, ru
    7Roberts UrbānsRoberts Urbāns17.06.189916.06.1953de, en, lv, ru
    8Jānis KalniņšJānis Kalniņš22.02.189808.02.1975lv
    9Arnolds ZaķisArnolds Zaķis23.07.189712.07.1979lv
    10Rūdolfs VārnaRūdolfs Vārna20.12.189523.10.1982lv
    11Kārlis LobeKārlis Lobe28.03.189509.07.1985lv
    12Kārlis Pauls Grīnbergs-DravaKārlis Pauls Grīnbergs-Drava19.04.189104.06.1956lv
    13Ādolfs HitlersĀdolfs Hitlers20.04.188930.04.1945en, lv, pl, ru
    14Josifs StaļinsJosifs Staļins18.12.187805.03.1953de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    15Augusts KirhenšteinsAugusts Kirhenšteins18.09.187203.11.1963en, lv, ru
    Birkas