Pēteris Stučka

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
26.07.1865
Miršanas datums:
25.01.1932
Mūža garums:
66
Dienas kopš dzimšanas:
57947
Gadi kopš dzimšanas:
158
Dienas kopš miršanas:
33657
Gadi kopš miršanas:
92
Tēva vārds:
Jānis
Kategorijas:
Advokāts (-e), Boļševiks, lielinieks, Izglītības darbinieks (-ce), Jurists, Komunists, PSKP CK loceklis, Profesors, Publicists, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Valdības loceklis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Maskava, Kremļa siena. Kremlis. Sarkanais Laukums

Pēteris Stučka (dzimis 1865. gada 26. jūlijā Kokneses pag. Vecbirzniekos lielsaimnieka, koku tirgotāja ģimenē, miris 1932. gada 25. janvārī Maskavā) bija  jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors

1888. gadā beidz Pēterburgas universitātes juridisko fakultāti. Kopā ar Jāni Pliekšānu bija atbildīgais redaktors laikrakstam "Dienas Lapa" (1888-1891 un 1895-1897).

1888.g. -1897. g. strādā par tiesas piesēdētāju

1897. gadā tiek arestēts kopā ar visu laikraksta redakciju par sociālisma ideju izplatīšanu, dalību Jaunajā strāvā un Liepājas streika atbalstīšanu. Pēc 7 apcietinājuma mēnešiem tiek nometināts Vjatkas guberņā uz 5 gadiem  

No 1903. gada līdz 1906. gadam dzīvo Vitebskā, policijas uzraudzībā. Piedalās LSDSP dibināšanas kongresā, tiek ievēlēts Centrālajā Komitejā (1904).

1906. gadā atgriežas Latvijā, Rīgā un vada Latvijas sociāldemokrātisko strādnieku partiju, kuru ir apvienojis ar Krievijas SDSP.

1907. gadā izsūtīja no Rīgas, dzīvo Pēterburgā, darbojās nelegālajā sociāldemokrātu presē. turpmāk kļuva par pārliecinātu lielinieku (boļševiku), tuvu Ļeņina līdzgaitnieku.

No 1915. gada darbojas Petrogradas boļševiku partijas sastāvā. 1917.g.2.febr. ievēlēts par Petrogradas Strādn.dep. padomes izpildkomitejas locekli. Rediģēja laikr. "Cīņa", vadīja LSD 13.konferenci Maskavā. Piedalījās Oktobra apvērsumā Petrogradā.

1917.g. nov, dec. KPFSR Tieslietu tautas komisārs; 1918.g.marts - aug., 1919-21 vietnieks.

Pārstāvis Brestļitovskas miera sarunās. 1918. g. augustā KPFSR Ārlietu tautas komisārs.

1919.g. pēc Padomju Krievijas iebrukuma Latvijas republikā - Krievijas izveidotās marionešu valsts - Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas  valdības vadītājs, viens no "sarkanā terora" organizētājiem lielinieku Rīgā.

1919.g. 3. janvāra pēcpusdienā Rīgā ienāca pirmā lielinieku jātnieku patruļa. Rīgā un Latvijā (izņemot nelielu teritoriju Kurzemē) sākās lielinieku laiki. Pirmos sarkano rīkojumus parakstīja Rīgas un Latvijas Revolucionārā kara komiteja. Saskaņā ar tiem "revolucionārajam proletariātam" izsniedza ieročus un lika arestēt visus Pagaidu valdības atbildīgos darbiniekus. To vietā nāca P. Stučkas valdība, kurā darbojās arī viņa vietnieki Jānis Lencmanis (Iekšlietu tautas komisārs) un Jūlijs Daniševskis, kara komisārs Kārlis Pētersons, zemkopības komisārs Fricis Roziņš, finanšu komisārs Rūdolfs Endrups, rūpniecības komisārs Dāvids Beika u. c. Visiem padomju valdības locekļiem bija noteikts atalgojums apmēram 800 rubļu apmērā.

Stučkas Krievijā izveidotā marionešu valdība atcēla visus agrāko valdību likumus, paziņojot, ka Latvijā "mehāniski ir spēkā" visi Padomju Krievijā izdotie dekrēti.

Latviešu pretlielinieciski noskaņotā prese 20. gados, rakstot par sarkanā terora mēnešiem, min, ka laikā no 3. janvāra līdz 22. maijam bojā gājuši 7000 Latvijas pilsoņi. Pēc oficiālajām publikācijām komunistu izdevumos redzams, ka lielinieki nošāvuši Rīgā 1549, bet uz laukiem — 2083 cilvēkus (kopā 3632). Tomēr latviešu trimdas vēsturnieks Ā. Šilde uzskata, ka ne visi upuri bija reģistrēti, un to skaitu palielina līdz vismaz 5000 cilvēkiem

1923-1932 .g. pirmais KPFSR Augstākās tiesas priekšsēdētājs. 1. Maskavas universitātes katedras vadītājs 1925-1931, profesors 1929.g. Padomju tiesību institūta dibinātājs, tā vadītājs no 1931.gada. Komun. Internacionāles izpildkomitejas loceklis 1920-1932.

Publicējis daudzus rakstus un zinātniskus darbus padomju tiesību teorijā. P.Stučkas vadībā Maskavā izdeva "Valsts un tiesību enciklopēdiju" 1925-30..

DARBI. Rakstu izlase, 1 - 7, Rīga, 1976-1984

Pētera Stučkas sieva bija Dora Stučka (dzim. Pliekšāne) — Raiņa māsa.

Latvijas PSR laikā Pētera Stučkas vārdā bija nosaukta Latvijas Universitāte, kā arī Aizkraukles pilsēta.

Pētera Stučkas vadībā tika izstrādāts PSRS Civillikums, par pamatu ņemot romiešu tiesības un Latvijas Republikas Civillikumu, tādējādi padarot Padomju Savienības civilo likumdošanu par ļoti progresīvu. Ņemot vērā civiltiesiko attiecību nosacīto raksturu totalitārā valstī - tās deklaratīvi spēja būt stabilas un nemainīgas daudzus gadus.

Avoti: wikipedia.org, news.lv (Sarkanie Rīgā, A. Bormane), Nacionālā enciklopēdija.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Jānis StučkaTēvs14.01.183619.07.1891
        2
        Ieva StučkaMāte
        3Dora StučkaDora StučkaSieva27.08.187009.05.1950
        4Krišjānis PliekšānsKrišjānis PliekšānsSievas/vīra tēvs00.00.182504.02.1891
        5
        Dārta PliekšāneSievas/vīra māte00.00.182800.00.1899
        6Līze PliekšāneLīze PliekšāneSvaine00.00.185400.00.1897
        7
        Fricis PliekšānsSvainis00.00.185700.00.1860
        8
        Kārlis PliekšānsSvainis00.00.186200.00.1862
        9RainisRainisSvainis, Darba biedrs, Studiju biedrs, Partiju biedrs11.09.186512.09.1929


        29.08.1863 | Atklāj Rīgas Pilsētas teātra ēku. Vēlāk tajā izvietojas Latvijas Nacionālā opera un balets

        Pievieno atmiņas

        16.05.1903 | Tiek atklāts Rīgas pilsētas Grīziņkalna parks

        Pievieno atmiņas

        30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas

        1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

        Pievieno atmiņas

        03.03.1918 | Brestļitovskas miera līgums

        Brestļitovskas miera līgums- bija dokuments, uz kura pamata Padomju Krievija, pēc revolūcijas un boļševiku veiktā apvērsuma nespēdama turpināt karu, Vācijas un sabiedroto spiediena rezultātā piekrita ievērot cilvēktiesības (tai skaitā tautu pašnoteikšanās tiesības) Krievijas Impērijas visvēlāk okupētajās / anektētajās Eiropas zemēs, tai skaitā Baltijā un Polijā.

        Pievieno atmiņas

        05.12.1918 | Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija

        Pievieno atmiņas

        17.12.1918 | Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"

        Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. Tas, ka Krievijas Sarkanarmijā dienēja arī daudz no impērijas laika palikušo, bieži marksistu apmuļķotu etnisko latviešu, nemaina notikuma būtību: "sarkanie strēlnieki" cīnījās pret Latvijas neatkarību, lai to atgrieztu Krievijas (lielinieku) impērijas sastāvā. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu. Latvijas Republikai izdevās atbrīvot savu teritoriju no Krievijas okupantiem ar citu valstu (Igaunijas, Polijas, Lielbritānijas; kopā 11 valstu) militāro palīdzību gada laikā 1920. gada sākumā.

        Pievieno atmiņas

        15.01.1919 | Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību

        Pievieno atmiņas

        28.01.1919 | Padomju Krievijas okupētajā Latvijas teritorijas daļā (LSPR) sāk darboties kara revolucionārie tribunāli, čekas analogs

        Pievieno atmiņas

        08.02.1919 | P. Stučkas lielinieku pagaidu valdība nacionalizē Nacionālā teātra ēku. Par tā vadītāju ieceļ Andreju Upītu.

        Pievieno atmiņas

        01.03.1919 | Dibināta Latvijas komunistiskā partija

        Pievieno atmiņas

        26.04.1919 | Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai

        Pievieno atmiņas

        10.05.1919 | Tiek izveidota Andrieva Niedras valdība

        10.05.1919. — 26.07.1919.

        Pievieno atmiņas

        22.05.1919 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem

        Pievieno atmiņas

        19.06.1919 | Cēsu kaujas

        1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās

        Pievieno atmiņas

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Pievieno atmiņas

        28.09.1919 | Rīgā atklāta Latvijas Universitāte uz Baltijas Tehniskās Augstskolas bāzes

        Pievieno atmiņas

        30.11.1919 | Nacionālais teātris uzsāk savu darbību

        Pievieno atmiņas

        03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem

        Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.

        Pievieno atmiņas

        30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        Pievieno atmiņas

        29.05.1920 | Notiek pirmās latviešu nacionālās operas - Alfrēda Kalniņa ”Baņuta” pirmizrāde.

        Pievieno atmiņas

        11.08.1920 | Tiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums

        Pievieno atmiņas

        19.03.1921 | Dibināta Latvijas Republikas advokatūra

        Pievieno atmiņas

        19.03.1990 | Latvijas universitāšu pārdēvēšana

        Pievieno atmiņas

        Birkas