PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
22Personu saraksts
Notikumi:
153Notikumu saraksts
Datums:
25.03.1949
Papildu lauki

1949. gada marta deportācijas bija Padomju Savienības okupācijas iestāžu veikta masveidīga Baltijas valstu iedzīvotāju izsūtīšana uz attāliem PSRS reģioniem 1949. gada 25.—28. martā. Lai arī deportācijas tika un krievu presē joprojām pamatotas ar "šķiru cīņu", un "zemnieku kolektivizāciju" tās uzskatāmas par tā genocīda turpinājumu, kuru komunistiskā (boļševiku) partija bija uzsākusi pret PSRS (Krievijas) mazākumtautībām (kazahu, ukraiņu mākslīgi izraisītais bads) jau 1930-31. gadā, kad Baltijas valstis vēl nebija okupētas. Kazahijā bada nāvē bojā gāja līdz 2 miljoni kazahu, Ukrainā bada nāvē tika nomērdēti līdz pat 10 miljoniem iedzīvotāju.  

Genocīda faktu apstiprina arī statistika- lai gan Latvijā bija jaukts nacionālais sastāvs, un otra lielākā tautība, kas dzīvoja Latvijā bija krievi, to skaits izsūtīto starpā bija neproporcionāli mazs. Paradoksāli- bet iepriekšējās 1941. g. deportācijās procentuāli lielākais izsūtīto skaits pret Latvijā dzīvojošo tautas pārstāvju skaitu bija Latvijas jūdiem (latvieši % bija otrie).

Savukārt, pēc katrām deportācijām Latvijā pamatā tika iesūtīti tieši krievi (lai gan PSRS dzīvoja vairāk kā 100 tautību), kas liecina par organizētu Latvijas rusifikācijas politiku.

Jāatzīmē, ka Latvijas vēsturnieki nav uzskaitījuši visas masu deportāciju epizodes un pamatā runā tikai par divām (1941.g. un 1949.g.), savukārt Lietuvas vēsturnieki runā par 35 (!) masveida deportāciju akcijām no Lietuvas padomju okupācijas periodā.

Deportācijas tika veiktas, arī tāpēc, lai PSRS okupācijas režīms sagrautu okupēto valstu tautu pretošanās kustības. Baltijā pretošanās PSRS okupācijai aktīvāk notika laukos, nevis pilsētās. Latvijas teritorijā vien pretošanās kustībās bija iesaistījušies vairāk kā 20,000 personu (iespējams, pat ievērojami vairāk; tas ir čekas apzināto brīvības cīnītāju skaits).

Lai gan pretošanās okupācijas varai turpinājās līdz pat 1953. gadam, pēc 1949. gada deportācijām tā ievērojami samazinājās, jo mežos dzīvojošie cīnītāji palika bez atbalsta.

1949. gada marta deportācijās, kuras tika slepeni sauktas par operāciju "Krasta banga", tika izsūtīti vairāk nekā 90 000 Baltijas valstu iedzīvotāju, gandrīz puse no viņiem -  42,125 bija no Latvijas.

Plānu izstrādāja un apstiprināja čekas ģenerāļa Pjotra Burmaka vadībā, taču analizējot jebkuras čekas darbības, jāsaprot, ka čekisti bija tikai komunistiskās partijas lēmumu izpildinstitūcija. Tāpat kā būtisks arguments jāmin fakts, ka lielākā represiju tiešo izpildītāju daļa nebija pat karavīri, čekisti vai miliči, bet tieši kompartijas un komjaunatnes "aktīvisti" (statistika zemāk), kuri iesaistījās ne tikai sarakstu gatavošanā, bet veica fizisko apsardzi u.c. ar represiju organizēšanu saistītās "praktiskās operatīvās darbības".

Lai arī akcija tika gatavota lielā slepenībā un vietējie darbinieki, kam bija jāpiedalās par ceļa rādītājiem un īpašumu uzskaitītājiem, tika instruēti tikai dažas stundas pirms operācija sākuma, tomēr bija informācijas noplūde un diezgan liels skaits potenciālo izsūtāmo paslēpās.

A Tribute to Those Who Survived in Siberia

Izsūtīšanu veica 9-10 cilvēku grupas ar to komandieri- VDM operatīvo darbinieku priekšgalā.

In memoriam. March 25, 1989. Riga.

Izsūtāmajiem bija atļauts ņemt līdzi 1500 kg mantu uz vienu ģimeni, bet izvedēji bieži nedeva pietiekamu laiku lai to izdarītu. Viss pārējais īpašums tika konfiscēts.

Atšķirībā no 1941. gada jūnija deportācijām, kad pieaugušie vīrieši tika atšķirti no ģimenēm un ieslodzīti nometnēs, šoreiz ģimenes netika izšķirtas.

1949. aasta Märtsi küüditamisohvrite mälestuseks

Lielākā daļa izsūtīto nonāca

  • Irkutskas apgabalā (25 834 cilvēki),
  • Omskas apgabalā nonāca 22 542 cilvēki,
  • Tomskas apgabalā - 16 065,
  • Krasnojarskas novadā - 13 823,
  • Novosibirskas apgabalā - 10 064,
  • bet 5451 cilvēks nonāca vistālākajā izsūtījuma vietā - Amūras apgabalā.

Atbilstoši nometināšanas plānam, izsūtītie konvoja un to kolhozu un uzņēmumu, kuros tiem būs jāstrādā, pārstāvju pavadībā tika aizvesti uz pastāvīgo nometinājuma vietu.

Lielāko daļu izsūtīto uzņēma kolhozi un sovhozi:

- 91 795,

- 2031 zelta ieguves uzņēmumi un

- 953 kokmateriālu sagatavošanas uzņēmumi.

Nometinājuma vietās izsūtītajiem paziņoja, ka viņi ir nometināti uz mūžīgiem laikiem, viņiem bija regulāri jāreģistrējas komandatūrā un bija aizliegts pamest nometinājuma vietu.

Piemēram, no Liepājas apriņķa 791 ģimene (2544 cilvēki), no Aizputes apriņķa 407 ģimenes (1348 cilvēki), no Kuldīgas apriņķa 684 ģimenes (2257 cilvēki).

Pieminot traģisko notikumu, LNA Liepājas zonālais valsts arhīvs kopā ar LNA Latvijas Valsts arhīvu publicē raksturīgākos arhīvā uzkrātos dokumentus, kas atspoguļo iedzīvotāju saimniecisko dzīvi pēckara gados, deportēto ģimeņu mantu aprakstīšanu, kolektivizācijas gaitu, lēmumus par „budžu” saimniecībām u.c.

"The Train Station Latvians 1937" part 2

Lēmumā bija norādīts, ka nepilngadīgie un darba nespējīgie ģimenes locekļi netiks pakļauti izsūtīšanai, bet viņi var brīvprātīgi doties līdzi savām ģimenēm, taču praksē tā nenotika - tika izsūtīti visi ģimenes locekļi, kas izsūtīšanas brīdī bija mājās.

Rezultātā 28,6 % no izsūtītajiem bija bērni līdz 16 gadu vecumam. Iedzīvotājus izsūtīja pamatojoties uz sarakstiem, kurus apstiprināja savienoto republiku ministru padomes. Izsūtīšanu uzdeva veikt Valsts drošības ministrijai.

Deportāciju veikšanai no Krievijas papildus ieveda 4500 karavīru Latvijā un 4350 Igaunijā.

Izsūtīšanu operācijās Baltijā kopumā veica 76 212 cilvēki, no kuriem lielākā daļa nebija profesionāli iekšlietu struktūru darbinieki, bet gan kompartijas struktūru aktīvisti un to kolaboranti- brīvprātīgo "istrebiķeļu" bandu locekļi.

  • 18 387 no tiem bija iznīcinātāju bataljonu kaujinieki,
  • 28 404 - komunistu partijas un padomju aktīva darbinieki,
  • 21 206 - PSRS VDM iekšējā karaspēka karavīri un
  • 8215 profesionāli čekisti

***

Kopumā "istrebiķeļu" jeb iznīcinātāju bataljonos bijuši iesaistīti ~ 44 000 cilvēku, un to uzvārdi ir zināmi (LPSR VDM (VDK) arhīva kartotēka), taču atšķirībā no nacistu līdzskrējējiem vai Latvijas patriotiem- mežabrāļiem, tie nekad nav saukti pie atbildības, ierobežoti tiesībās vai sodīti.

***

Pēc mākslīgi izraisītā masveida bada operācijām 1929- 1932.g. Kazahijā un Ukrainā, nākošajā etapā 1937.-38.g. PSRS komunistiskā partija genocīdu pret PSRS nekrievu mazākumtautībām veica jau neslēpjoties aiz "šķiru cīņas"- un t.s. "nacionālo operāciju" ietvaros pieņemot lēmumu par konkrētas tautības ("po nacionaļnomu priznaku") represijām tika iznīcināti un pārvietoti miljoniem cilveku.

Nākošais nekrievu tautību iznīcināšanas vilnis sākās 1939. gadā, nacionālsociālistiem un komunistiem noslēdzot paktu par "Austrumeiropas pārdali". Vācija un PSR iekaroja virkni valstu un līdz 1941. gadam veica masveida "nacionālās tīrīšanas" jauniekarotajās teritorijās, izsūtot miljoniem poļu un mazāku skaitu latviešu, lietuviešu, igauņu u.c. tautu pārstāvjus, taču šīs represijas neskāra 100% visu tautības pārstāvju,- pamatā tika izsūtīti sabiedriski aktīvi cilvēki.

1944. gadā, pēc Ukrainas un Kakuāza teritoriju atkarošanas, tika uzsākta jauna prakse- Ukrainas un Ziemļkaukāza teritoriju maztautas (čečeni, Inguši, Krimas tatāri, kopskaitā 12 tautības) tika izsūtītas 100% apjomā, tas pats bija paredzēts izpildīt arī attiecībā pret visiem ukraiņu tautības iedzīvotājiem, taču netika izpildīts pārāk lielā cilvēku skaita dēļ.

Paradoksāli, bet, turpinot strādāt ar Krievijas arhīvu pētniekiem, saņemam nošauto latviešu un Latvijas cilvēku vārdus, par kuriem nav nekādu ziņu Latvijā. It kā tie te nekad nebūtu bijuši.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Parīzes centrā kārtējs islama terorista uzbrukums. Ar nazi nogalināts 1, ievainoti 4 cilvēki. Terorists dzimis Krievijā Parīzes centrā kārtējs islama terorista uzbrukums. Ar nazi nogalināts 1, ievainoti 4 cilvēki. Terorists dzimis Krievijā 12.05.2018lv
2
Krievijā noziedznieks ar šaujamieroci atklājis uguni pa policistu. Uzbrucējs likvidēts, policists nogādāts slimnīcā20.03.2018lv
3Krievijā nokritis specdienestu helikopters MI-8. 5 līdz 9 cilvēki gājuši bojāKrievijā nokritis specdienestu helikopters MI-8. 5 līdz 9 cilvēki gājuši bojā07.03.2018lv, ru
4Terorakts Sanktpēterburgas metro, Krievijā. Vismaz 14 bojāgājušoTerorakts Sanktpēterburgas metro, Krievijā. Vismaz 14 bojāgājušo03.04.2017en, lv, ru
5
Kaujas pie Mariumpoles Ukrainā: krievi atsākuši intensīvu uzbrukumu, ir ievainotie un bojāgājušie20.03.2017lv, ru, ua
6Svitlodarskas apkaimē, Ukrainā, krievu teroristi veikuši ukraiņu pozīciju apšaudi ar smago (tsk 122mm) artilēriju, 6 krituši, 32 ievainotiSvitlodarskas apkaimē, Ukrainā, krievu teroristi veikuši ukraiņu pozīciju apšaudi ar smago (tsk 122mm) artilēriju, 6 krituši, 32 ievainoti18.12.2016en, lv
7Krievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta UkrainuKrievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta Ukrainu19.08.2014lv, ru
8Plaši nemieri Kijevā sakarā ar iestāšanās līguma ES apturēšanu (tiešraide)Plaši nemieri Kijevā sakarā ar iestāšanās līguma ES apturēšanu (tiešraide)01.12.2013de, en, fr, he, lt, lv, pl, ru
9Tallinā tiek pārvietots Bronzas kareivisTallinā tiek pārvietots Bronzas kareivis27.04.2007lv, pl, ru
10Latvija pievienojas NATOLatvija pievienojas NATO29.03.2004lv, pl, ru
11Saeima galīgajā lasījumā pieņem Ziemeļatlantijas līgumu, kas paredz Latvijas pievienošanos NATOSaeima galīgajā lasījumā pieņem Ziemeļatlantijas līgumu, kas paredz Latvijas pievienošanos NATO26.02.2004lv, ru
12Pēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi LatvijāPēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi Latvijā23.10.1999lv, ru
13Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
1450 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu 50 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu 31.08.1994lv, pl, ru
15Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusuLatvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu21.08.1991lv, pl
16OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 815.01.1991lv
17Tiek atjaunota Igaunijas Republikas neatkarībaTiek atjaunota Igaunijas Republikas neatkarība08.05.1990lv
18Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
19Notiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienāNotiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienā14.06.1987lv
20Совет Министров СССР принял постановление № 677 о выдаче паспортов колхозникам, что уравнивало их в правах с жителями городов.Совет Министров СССР принял постановление № 677 о выдаче паспортов колхозникам, что уравнивало их в правах с жителями городов.29.08.1974ru

Karte

Avoti: wikipedia.org, timenote.info, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Jānis Elmārs KrujelisJānis Elmārs Krujelis01.08.193514.11.2014lv
    2
    Ilgvars Ķenga29.07.193206.04.2008en, lv
    3Arnolds MeriArnolds Meri01.07.191927.03.2009lv
    4Eduards BerklāvsEduards Berklāvs15.06.191425.11.2004en, lv, ru
    5Alberts BundulisAlberts Bundulis00.00.190900.00.1988lv, ru
    6Simons ŠustinsSimons Šustins00.00.190803.08.1978lv, ru
    7Kārlis OzoliņšKārlis Ozoliņš31.08.190515.08.1987lv, pl, ru
    8Vilis LācisVilis Lācis12.05.190406.02.1966de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    9Pjotrs BurmaksPjotrs Burmaks06.05.190100.00.1973lv, ru
    10Jānis VēversJānis Vēvers00.09.189928.10.1978lv, ru
    11Augusts EglītisAugusts Eglītis00.00.189610.09.1966lv, ru
    12Valdis  GrēviņšValdis Grēviņš26.09.189507.04.1968lv
    13Jānis KalnbērziņšJānis Kalnbērziņš17.09.189304.02.1986lv, ru
    14Olga PormaleOlga Pormale00.00.189226.03.1986lv
    15Ansis RudevicsAnsis Rudevics18.01.189030.06.1974lv
    16Miķelis RozentālsMiķelis Rozentāls06.12.1887lv
    17Andrejs KurcijsAndrejs Kurcijs01.10.188423.02.1959lv
    18Andrejs VišinskisAndrejs Višinskis10.12.188322.11.1954lv, pl, ru
    19Josifs StaļinsJosifs Staļins18.12.187805.03.1953de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    20Kārlis DišlersKārlis Dišlers20.01.187818.09.1954lv
    Birkas