Joahims fon Ribentrops

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
30.04.1893
Miršanas datums:
16.10.1946
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Ulrich Friedrich Wilhelm Joachim von Ribbentrop
Papildu vārdi:
Ulrihs Firdrihs Vilhelms fon Ribentrops, Ульрих Фридрих Вильхельм Иоа́хим фон Ри́ббентроп,
Kategorijas:
2. Pasaules kara dalībnieks, Diplomāts, Kara noziedzinieks, Militārpersona, karavīrs, Ministrs, Valdības loceklis
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

    Joahims fon Ribentrops bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas pilnvarotais ārpolitikas jautājumos, vēlāk Vācijas vēstnieks Lielbritānijā un ārlietu ministrs.

    Dzimis turīgā ģimenē, guvis visai fragmentāru izglītību labās privātās skolās, perfekti pārzinājis franču un angļu valodas.

    Laikā līdz 1910.g. ilgākus laika periodus dzīvojis Grenoblē un Parīzē.

    1904.-1908.g. mācās franču valodu

    1909.g. Šveicē iepazīstas ar Katrīnu Bellu- bagātas Kanādas bankas īpašnieka meitu

    1910.g. izbrauc uz Kanādu, šiet strādā dzelzceļa kompānijā

    Vēlāk pārceļas uz ASV un strādā par žurnālistu Ņujorkā un Bostonā.

    1911-1914.g. dzīvo Ottavā, kur izveido nelielu vīna un šampanieša tirdzniecības uzņēmumu, un cer apprecēties ar Katrīnu.

    Sākotiies 1. Pasaules karam no Kanādas (britu kolonijas) pārceļas uz ASV, bet rudenī atgriežas Vācijā, kur tiek iesaukts armijā.

    1914.-1918.g. - dien dažādās vietās, sākumā - Austrumu frontē, bet vēlāk tiek pārcelts uz Rietumu fronti. Saņēmis Dzelzs krustu,

    1918.g. - kara beigas sagaida Stambulā.

    1919.g. iepazīstas ar bagāta šampanieša rūpnieka Henkela meitu Annu.

    1920.g. apprecas un līdz 1925.g. ceļo pa Eiropu kā vīna tirdzniecības firmas pārstāvis. Ģimenē piedzimst 5 bērni. No tantes iegūst tiesības izmantot "fon" titulu.

    1928.g. tiek iepazīstināts ar Ā. Hitleru, kā veiksmīgs biznesmenis ("kurš pasaulē prot pārdot vācu šampanieti par tādu pašu cenu, kā franču šampanieti")

    1932.g. maijā iestājas Nacionālsociālistu partijā.

    Ribentrops dievināja Hitleru- stāsta, ka viņš pat slimojis ar psihosomātisku kaiti- bijis nelaimīgs, ja Hitlers tāds juties utml.

    1933.g. Ribentropam tiek piešķirta SS "dienesta pakāpe" (Standartenführer), taču "vecbiedri" viņu ne pārāk cienīja, jo uzskatīja, ka viņš "nopircis vārdu (titulu), apprecējies ar naudu, un iekļuvis partijā caur pazīšanos, ne nopelniem" (Gebelss).

    Rezultātā, Ribentrops uzsvērti aktīvi un fanātiski atbalsta visas nacistu "idejas", t.sk.  antisemītismu. Par to pārsteigti bija ebreju uzņēmēji, jo sievastēva ģimene ne tikai aizņēmās naudu ebreju bankās, bet tiem bija arī kopēji veidoti uzņēmumi.

    Ribentrops uzstāj, ka ebrejiem, kuri pamet Vāciju ir aizliegts ņemt līdzi vai saņemt kompensāciju par saviem īpašumiem, jo tie iegūti "nelegāli un noziedzīgi".

    Ribentrops ātri kāpj pa karjeras kāpnēm ārlietu dienestā, jo atšķirībā no citiem vācu diplomātiem, kuri Hitleram stāstīja taisnību, Ribentrops, kurš pēc līdzgaitnieku vārdiem neko nesaprata no diplomātijas, stāstīja Hitleram to, ko tas vēlējās dzirdēt.

    'With Ribbentrop it is so easy, he is always so radical. Meanwhile, all the other people I have, they come here, they have problems, they are afraid, they think we should take care and then I have to blow them up, to get strong. And Ribbentrop was blowing up the whole day and I had to do nothing. I had to brake – much better! - A. Hitlers

    ***

    1939. gada 23. augustā PSRS ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops parakstīja neuzbrukšanas līgumu

    1940.gada 16.jūnijā Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops licis saviem līdzstrādniekiem izstrādāt priekšlikumus Baltijas valstu okupācijas novēršanai. Vācijai gan nebija reālu iespēju aizkavēt padomju akcijas, un tai nācās atzīt, ka notikumi Baltijā ir tikai Baltijas valstu un Maskavas savstarpēja darīšana.

    1940.gada 22.jūlijā Latvijas sūtnis Berlīnē Edgars Krieviņš iesniedza protesta notu Vācijas Ārlietu ministrijai par PSRS politiku. Lai nesabojātu attiecības ar Padomju Savienības valdību, Vācijas Ārlietu ministrija paziņoja E. Krieviņam, ka viņš vairs netiek uzskatīts par Latvijas valsts pārstāvi.

    Bet nacistiskajai Vācijai nebija pieņemama Baltijas valstu forsētā sovetizācija, un jau 1940.g. 3.septembrī ārlietu ministrs Joahims Ribentrops pret to protestēja.

    1940.g. 16.septembrī Vācija paziņoja par sava karaspēka nosūtīšanu caur Somiju uz Ziemeļnorvēģiju, bet 11.oktobrī savā kontrolē pārņēma atlikušo Rumānijas teritoriju, ko nebija sagrābusi PSRS.

    Jāatzīmē, ka 1940.gada nogalē un 1941.gada sākumā Vācija diezgan skaidri demonstrēja savas bažas par Baltijas valstu straujo inkorporāciju PSRS.

    Atklāti šo inkorporāciju neatzina arī Itālija un Japāna.

    1941.gada 22.jūnijā paziņojumā par kara pieteikšanu PSRS Ā. Hitlers propagandiskā nolūkā uzsvēra, ka Vācijas mērķis esot atbrīvot Padomju Savienības okupētās Baltijas valstis.

    No neitrālajām valstīm vienīgi Zviedrija atzina Baltijas valstu aneksiju un inkorporāciju PSRS sastāvā, kaut arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēstnieki Stokholmā 23.jūlijā bija iesnieguši protesta notas. Zviedrija to izdarīja bailēs no Padomju Savienības spiediena.

    1945.g. 14,. jūnijā Vācijas ārlietu ministrs Joahims Rībentrops tiek notverts Hamburgā 

    1946.g. notiek Nirnbergas process, kura nozīmīgākie apsūdzētie:

    • Martins Bormans;
    • Hermans Gērings,
    • Joahims fon Ribentrops;
    • Alfrēds Rozenbergs

    (piespriests nāvessods pakarot),

    bet ieslodzījums-· 

    • Rūdolfs Hess (uz mūžu);
    • Alberts Špērs (20 gadi)

    http://www.barikadopedija.lv/raksti/Joahims_fon_Ribentrops

    Avoti: news.lv, barikadopedija.lv, wikipedia.org

    Vietas

    Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
    1Vevelsburgas pilsVevelsburgas pilsnav precizētade, lv, ru

      loading...

          Saiknes

          Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
          1Volisa  SimpsoneVolisa SimpsonePartneris19.06.189624.04.1986

          29.10.1929 | Melnā otrdiena Volstrītā. Sākās krīze un Lielā Depresija, kura ilgst 10 gadus

          Pievieno atmiņas

          30.01.1933 | Ādolfs Hitlers tiek iecelts par Vācijas kancleru.

          Ar katrām nākamajām Reihstāga vēlēšanām Hitlera partijas ietekme pieauga un 1933. gada 30. janvārī prezidents Pauls fon Hindenburgs uzticēja Hitleram veidot Vācijas valdību.

          Pievieno atmiņas

          12.09.1934 | Latvija, Lietuva un Igaunija paraksta Ženēvā savstarpējas sadarbības līgumu, ko vēsturē pazīst kā Baltijas Antanti.

          Pievieno atmiņas

          24.10.1938 | Podczas spotkania w Berlinie ministrów spraw zagraicznych Józefa Becka i Joachima von Ribbentropa, strona niemiecka pierwszy raz poruszyła kwestię włączenia Wolnego Miasta Gdańska do Rzeszy i budowy eksterytorialnej autostrady oraz linii kolejowej przez polskie Pomorze

          Pievieno atmiņas

          07.06.1939 | Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju

          Pievieno atmiņas

          23.08.1939 | Tiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdali

          Tiek parakstīts Nacistu—Komunistu pakts Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija "Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS" (krievu: Договор о ненападении между Германией и Советским Союзом, vācu: Deutsch-sowjetischer Nichtangriffspakt), bija līgums starp Vāciju un PSRS, kura būtība bija savā starpā pārdalīt Eiropas valstis, tās likvidējot. No līguma noslēgšanas brīža abas valstis uzskatāmas par sabiedrotām un līdzvainīgām Otrā Pasaules kara sākšanā. Pakts garantēja PSRS neitralitāti kara gadījumā starp Vāciju un Poliju vai Rietumu sabiedrotajām valstīm. Vēlāk pakts tika papildināts ar draudzības līgumu starp PSRS un Trešo reihu. Neuzbrukšanas un draudzības līgumi bija spēkā līdz 1941. gada 22. jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS.

          Pievieno atmiņas

          01.09.1939 | Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā

          Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada septembra līdz 1945. gada augustam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karš sākās nedēļu pēc tam, kad vācu sociālistu vadītā Vācija un komunistiskā PSRS vienojās par "interešu sfēru" sadali Eiropā.

          Pievieno atmiņas

          17.09.1939 | Nepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk Polijā

          Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, un tajā iesaistījās lielākā daļa pasaules valstu visos kontinentos. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Karš notika no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 14. septembrim un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Kara rezultātā tika mainītas pasaules valstu robežas un okupētas daudzas teritorijas. Daļa no teritorijām, kā Prūsija, Kuriļu salas, Karēlija ir okupētas jorpojām.

          Pievieno atmiņas

          22.09.1939 | Pēc Polijas iekarošanas abi sabiedrotie - PSRS un Vācija rīko kopēju militāru parādi

          Pievieno atmiņas

          28.09.1939 | 28.09.1939 iekarojuši Poliju, sabiedrotie- vācu sociālisti un krievu komunisti noslēdza miera un robežlīgumu

          Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam, taču tā sekas daudzviet nav novērstas joprojām, un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Jau mēnesi pēc kara sākuma- 1939.g. 28. septembrī, Minhenē PSRS un Vācijas ārlietu ministri Molotovs un Ribentrops noslēdza līgumu "Par Robežām un Sadarbību", kurā precizēja robežas atbilstoši iekarotajām teritorijām.

          Pievieno atmiņas

          01.10.1939 | 1.10.1939 sabiedrotie- Vācija un PSRS notur kopīgas militārās parādes iekarotās Polijas pilsētās Ļvovā, Grodņā, Pinskā

          Viena no pirmajām militārajām parādēm tika noturēta 1939.g. 22. septembrī abiem iekarotājiem satiekoties Brestā. Vēlāk, pēc Polijas pilnīgas iekarošanas abi sabiedrotie- PSRS un Vācija šo draudzību apliecinošo tradīciju praktizēja plašāk.

          Pievieno atmiņas

          18.10.1939 | Spotkanie Stalina i Hitlera we Lwowie

          Pievieno atmiņas

          24.10.1939 | PSRS un Vācija paraksta līgumu par naftas produktu un graudu piegādēm Vācijai

          Pievieno atmiņas

          26.11.1939 | Mainilas incidents

          Pievieno atmiņas

          30.11.1939 | Sākas Ziemas karš, PSRS uzbrūk Somijai

          Pievieno atmiņas

          25.12.1939 | 2. Pasaules kara aizsācēju- Vācijas sociālistu un PSRS komunisti savstarpējie apsveikumi

          Pievieno atmiņas

          07.01.1940 | Ziemas karš: Operācija pie Soumusalmi

          Pievieno atmiņas

          10.02.1940 | Genocīds. Komunisti sāk poļu "tīrīšanas" akcijas okupētās Polijas Austrumu daļā

          Padomju Savienības un Vācijas apvienotajiem spēkiem pabeidzot Polijas iekarošanu un sadalīšanu, PSRS gandrīz nekavējoties sāka "nekrievu" tautu tīrīšanas akcijas PSRS okupētajā Polijas apgabalā jeb-Kresy, izsūtot no turienes dzīvojošos poļus un citus nekrievus (ebrejus, lietuviešus, baltkrievus u.c.).

          Pievieno atmiņas

          26.06.1940 | PSRS nosūta ultimātu Rumānijai, pieprasot tai atdot Besarābiju.

          Pievieno atmiņas

          07.09.1940 | Sākas Londonas bombardēšana. Blitz

          1940. gada 7. septembris Londonā bija silta, saulaina sestdienas pēcpusdiena. LaI gan bija pagājis gandrīz gads, kopš 23.08.1939 Vācija un PSRS bija noslēgušas līgumu par Eiropas pārdali un abas Pasaules karas uzsācējas jau gadu karoja Polijā, Somijā, Anglijā nekas neliecināja par karu. Taču Vācija bija sagatavojusi vienu no lielākajiem gaisa uzbrukumiem "Anglijas sirdij"- Londonai. Bombardēšana 7. septembrī ilga 9 stundas.

          Pievieno atmiņas

          12.11.1940 | PSRS Tautas Ārlietu komisārs Molotovs ierodas draudzīgā vairākdienu vizītē Berlīnē

          Pievieno atmiņas

          13.11.1940 | V. Molotova vizīte Berlīnē pie sabiedrotā Ā. Hitlera

          Vizīte notika 12.-13. novembrī

          Pievieno atmiņas

          22.06.1941 | Negaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns Barbarosa

          Pievieno atmiņas

          10.02.1943 | Vācijā izdota pavēle par Latviešu leģiona izveidošanu

          Pievieno atmiņas

          01.10.1946 | Otrais Pasaules karš. Darbu beidz Nirnbergas starptautiskais kara tribunāls

          Pievieno atmiņas

          16.10.1946 | Vācijā tiek pakārti 10 vācu nacionālsociālistiskās strādnieku partijas vadītāji. Tai skaitā Ribentrops. Molotovs mirst 1986. gadā

          Pievieno atmiņas

          16.10.1946 | Nirnbergā tiek pakārti galvenie kara noziedzinieki

          Pievieno atmiņas

          23.11.1988 | Rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrāde

          Pievieno atmiņas

          Birkas