Pēc Lietuvas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā 1940. gadā līdz 1952. gadam lietuvieši pārcieta kopumā 35 deportāciju akcijas, kurās katrā tika izsūtīti no dažiem simtiem līdz vairāk kā 40,000 lietuviešu dažu dienu laikā. Kopā no PSRS okupētētās Lietuvas tika izvesti vairāk kā 129,000 cilvēku.

***

"Nacionālās operācijas" atšķirībā no 1917.g-1919.g. akcijām, kuras pamatā bija vērstas pret uzņēmējiem, aristokrātiju, garīdzniecību un cara laika militārpersonām, tika veiktas klaji nacistisku iemeslu dēļ,- nodrošinot "lielajai krievu tautai pierobežas drošību" (gadījumā, ja okupētās un kolonizētās mazākumtautības izvēlētos sadarbību ar citām valstīm) vai arī, lai nodrošinātu krieviem "dzīvestelpu" lauksaimnieciski auglīgajā Ukrainā, Pievolgā vai Kazahstānā. Vai vienkārši "ērtus dzīves apstākļus labā klimatā pie jūras".

Rezultātā tika pilnībā pārvietotas vismaz  7 nekrievu tautas Ziemeļkaukāzā, Krimā un Dienvidukrainā, bet vairāki desmiti mazākumtautību cieta speciālās deportāciju vai "tīrīšanas" (aizliegumi ieņemt amatus, arests, fiziska likvidācija) akcijās.

Tie lietuvieši, kuri bija palikuši PSRS teritorijā (un tādu bija daudz, ņemot vērā, ka Lietuvas vēsturiskās teritorijas aptvēra visu vēlāko Balkrieviju līdz pat Smoļenskai un lielu daļu Ukrainas līdz pat Krimai dienvidos un Donai  austrumos) tika represēti jau tūlīt pēc komunistu veiktā apvērsuma 1917. gadā, kā arī vēlāk, 20. gadsimta trīsdesmitajos.

Pašu "krievu nacionālās tīrīšanas" operācija uz tautības pamata, PSRS nekad nav notikusi.