Dzelzs priekškars jeb dzelzs aizkars ir tēlains apzīmējums, kas aukstā kara laikā simbolizēja ideoloģisko cīņu un robežu, kas pēc Otrā pasaules kara izveidojās Eiropā starp demokrātiskajām Rietumu valstīm un komunistisko PSRS un tās okupētajām kolonijām, jeb "Austrumu bloka" valstīm. Pats apzīmējums parādījās, kad 1946. gada 5. martā Fultonā, Misūri Vinstons Čērčils teica Fultonas runu, kurā vērsās pret PSRS un pieminēja "dzelzs priekškaru", kas pārdala Eiropu.

 Šo runu var uzskatīt par aukstā kara sākumu.

Abām pusēm, kuras nošķīra dzelzs priekškars, bija savas starptautiskās ekonomiskās un militārās alianses:

• Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome un militārais Varšavas pakts Austrumeiropā, kur vadošā loma bija Padomju Savienībai,
• Eiropas Kopiena un militārā Ziemeļatlantijas līguma organizācija Rietumeiropā un Dienvideiropā, kur vadošā loma militārajā jomā bija atvēlēta ASV.

Fiziski dzelzs priekškaru veidoja pierobežas nocietinājumi starp Rietumeiropu un Austrumeiropu. Viena no pazīstamākajām šāda tipa būvēm bija Berlīnes mūris, kas ilgstoši kalpoja kā viens no dzelzs priekškara spilgtākajiem simboliem.

Dzelzs priekškara sabrukums sākās līdz ar PSRS Perestroikas laikmetu.

Ungārijā 1989. gada maijā pēc demonstrācijām un manifestācijām tika atvērta robeža starp Ungāriju un Austriju.

Tā paša gada novembrī krita Berlīnes mūris, kas nozīmēja dzelzs priekškara sabrukumu un Austrumeiropas atteikšanos no PSRS okupācijas uzspiestās sociālistiskās iekārtas.

Diemžēl, jau 10 gadus vēlāk PSRS "mantiniece"- Krievija atsāka orientāciju uz "valsts kapitālismu" bijušā čekas zema ranga virsnieka - V. Putina vadībā. Ja neskaita konfliktus jau 1991.g. Moldovā (Piedņestrā) un pašā Krievijā (neatkarību pasludinājušā Ičkerijā), sākot ar 2008. gadu Krievija Putina vadībā atsāka militārus konfliktus, lai "atgūtu" savulaik krievu okupētās zemes (Gruzija, Azerbaidžāna, Ukraina)