Kaļiņingradas apgabals (krievu: Калининградская область) ir Krievijas federācijas subjekts pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos. Tam nav robežu ar pārējo Krievijas teritoriju. Krievijas apgabals, kas atrodas vistālāk uz rietumiem.

Vēsturiski šī teritorija bija senprūšu apdzīvota, līdz Prūsijas krusta karu rezultātā to 13. gadsimta vidū iekaroja Vācu ordenis, nodibinot ordeņa valsti ar centru Marienburgā.

1525. gadā Albrehts Hohencollerns pārveidoja ordeņa valsti par Prūsijas Hercogisti. Pēc Trīsdesmitgadu kara par valsts centru kļuva Kēnigsberga.

1657. gadā Prūsija apvienojās personālūnijā ar Brandenburgu.

1701. gadā Frīdrihs I Kēnigsbergā kronēja sevi par karali, nodibinot Prūsijas Karalisti, kas kļuva par spēcīgāko vācu valsti un Vācijas apvienotāju. Apvienotajā Vācijā reģions ap Kēnigsbergu tika saukts par Austrumprūsiju.

Pirms kara reģionā dzīvoja aptuveni 2,2 miljoni cilvēku, bet pēc kara tajā bija palikuši nepilni 200 000. Daļa agrāko Austrumprūsijas iedzīvotāju vēlējās atgriezties mājās un, lai gan daudzi netika laisti, aptuveni 800 000 cilvēkiem tas izdevās. Izpostītajā pilsētā daudzi tūkstoši sieviešu un meiteņu tika pakļautas izvarošanām, kuras, kā raksta britu vēsturnieks Antonijs Bīvors, neviens nemēģināja fiksēt.

Pēc Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā Austrumprūsiju okupēja Polijai (dienvidu daļa, apm. 2/3 no teritorijas) , bet PSRS (ziemeļu daļu, ar galvaspilsētu Kēnigsbergu).

Austrumprūsijas galvenā pilsēta Kēnigsberga tika pārdēvēta par Kaļiņingradu*.

Gadu pēc pilsētas ieņemšanas - 1946. gada 7. aprīlī - PSRS oficiāli apstiprināja Krievijas PSR piederošu Kaļiņingradas apgabala izveidošanu un Kēnigsbergas pārdēvēšanu.

Jau līdz šim līdz pat 250 000 tika nosūtīti uz speciālām darba nometnēm (lielākā atradās Ilavā Polijas ziemeļos), bet pārējie dažu turpmāko gadu laikā ar varu tika pārcelti uz PSRS kontrolēto Vācijas daļu.

Turpmākajos gados lielā skaitā savas dzimtās mājas pameta arī Prūsijas dienvidos jeb Polijā dzīvojošie.

1948. gada 15. februārī PSRS visus agrākos Austrumprūsijas iedzīvotājus Kaļiņingradas apgabalā pasludināja par nelegāļiem.

Apgabalā ieradās citi iedzīvotāji, lielākoties (86%) etniskie krievi, kuru skaits 2010.g. pārsniedza 900 tūkst.

Kaļiņingradas apgabals ir viens no militarizētākajiem Eiropas apvidiem.

Šeit atrodas lielas Krievijas kara bāzes un Krievijas Baltijas kara flotes galvenā mītne. Apgabalā atrodas vairākas autorūpnīcas. Rūpnieciski iegūst dzintaru un naftu. Zvejniecība.

*M. Kaļiņins bija komunistiskās partijas darbonis PSRS, kurš parakstījis un tieši vainojams Pievolgas un Ukrainas bada izraisīšanā (Golodomorā; viņš ir viens no tiem, kas parakstījis dokumentus par bada izraisīšanu), vainojams arī citos noziegumos pret cilvēci.