Par 2. Pasaules kara sākumu uzskata Vācijas iebrukumu Polijā 1939. gada 1. septembrī. 

1939.g. 17 . septembrī PSRS uzbruka Polijai no Austrumiem, bet vēlāk iebruka Somijā, un okupēja Baltiju, kas atbilstoši nacistu- komunistu paktam (Ribentropa- Molotova līgumam) bija atdotas komunistu "interešu zonā".

Ar terminu Polijas kampaņa tiek apzīmēts karš pret Poliju, ko uzsāka Vācija 1939. gada 1. septembrī. Par Polijas sadalīšanu Vācija jau iepriekš, noslēdzot Molotova—Ribentropa paktu, 23. augustā bija vienojusies ar PSRS. Tādējādi Hitlers varēja droši uzbrukt, rēķinoties ar faktu, ka Padomju Savienība neradīs šķēršļus Polijas Rietumdaļas okupācijai, kamēr Vācija piekrita Polijas Austrumdaļas, Rumānijas daļas, Baltijas un Somijas okupācijai.

Jau pirms 1939. gada izstrādātā vācu militārā operācija "Fall Weiss" paredzēja uzbrukumu Polijai 3 virzienos — Polijas austrumu robežai, kā arī no Slovākijas un Austrumprūsijas puses. Vācu propaganda 1. septembra uzbrukumu Polijai nodēvēja par atbildi uz 31. augustā notikušo uzbrukumu pierobežā esošajai Gleivicas radiostacijai (t.s. Gleivicas incidentu), kurā viņi vainoja poļus.

Faktiski to bija norīkojis Vācija Drošības dienesta (SD) vadītājs Reinhards Heidrihs.

Vācijas uzbrukums Polijai sākās agrā 1. septembra rītā 4:40 ar uzlidojumu un Veluņas (poļu: Wieluń) pilsētas bombardēšanu. Šajā nežēlīgajā uzbrukumā tika sagrauti 75% pilsētas ēku un ap 1200 cilvēku zaudēja dzīvību, lielākā daļa no viņiem bija civiliedzīvotāji.

Pulksten 5.00 no rīta pirmās vācu armijas šķērsoja Vācijas-Polijas robežu.

Viena no pirmajām nopietnajām cīņām notika pie Mokras pilsētas 8.00 no rīta. Poļu ieņemtās aizsardzības pozīcijas un teritorijas pārzināšana ļāva veiksmīgi pretoties Vācija forsētajam, bet neelastīgajam uzbrukumam. Lai arī vāciešu tehniskais pārspēks bija milzīgs, poļiem izdevās radīt vāciešiem ievērojamus zaudējums. Kaujās pie Mokras vācieši bija zaudējuši 800 karavīru (kopā ar ievainotajiem) un 50 tankus, kamēr poļu zaudējumi bija ap 700 karavīru, kā arī 300 zirgu, kas tika izmantoti kavalērijas vienībām.

***

Dažkārt par kara sākumu tiek uzskatīts arī Hitlera armijas iesoļošana Prāgā 1939. gada martā, Japānas iebrukums Ķīnā 1937. gada 7. jūlijā, vai pat 1931. gada Japānas iebrukums Mandžūrijā.

Rietumeiropā karš beidzās ar Vācijas padošanos 1945. gada 8. maijā, bet Āzijā un Klusajā okeānā tas turpinājās līdz pat kodoluzbrukumam Hirosimai un Nagasaki, kam sekoja Japānas padošanās 1945. gada 15. augustā. 

Ziemeļ- un Austrumeiropa pēc kara "oficiālajām beigām" palika PSRS okupācijas zonā (Baltija tika inkorporēta PSRS sastāvā)  līdz 1990.-1991. gadam. Okupācijas armija no Latvijas tika izvesta tikai 1994. gadā (atstājot militāro bāzi Skrundā), bet pilnīga militāro spēku izvešana tika pabeigta 23.10.1999. Baltijas pilnīga deokupācija nav notikusi,- īpaši Latvijā un Igaunijā jau sākot no 1988. gada, daudzas bijušās PSRS okupācijas spēku militāro darbinieku un nomenklatūras ģimenes steigšus mainīja savas darba vietas, no militārām un drošības iestāžu darbiniekiem kļūstot par "strādniekiem", "apkopējām" u.c.