Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
10Personu saraksts
Notikumi:
143Notikumu saraksts
Datums:
05.12.1918
Papildu lauki

Lai gan Krievijas lielinieki ar Ļeņinu vadībā un no Baltijas teritorijām Krievijas impērijas mantiniece - "Padomju Krievija" bija atteikusies, faktiski tas bija māņu gājiens, jeb, kā mūsdienās teiktu- "tipiska Krievijas hibrīdkara propaganda"- Krievijas noslēgtajiem līgumiem nav pat papīra vērtība- tā respektē tikai spēku.

1918. gada 3. martā Brestļitovskā (mūsdienās Bresta Baltkrievijā) starp Centrālajām lielvalstīm (līgumā — Četru valstu savienību) un boļševiku (lielinieku) pārvaldīto Krieviju tika noslēgts Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses).

Līgums formāli izbeidza Krievijas dalību Pirmajā pasaules karā. Līguma rezultātā Padomju Krievijas valdība arī piekrita pašnoteikšanās tiesībām uz Krievijas Impērijas pēdējās- 18.-19.gs. okupētajās daļās- tagadējo Baltkrievijas (daļēji), Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Ukrainas teritorijās.

Vistipiskākais padomju okupācijas varas mīts bija par "Ļeņinu, kurš devis tautām brīvību", lai gan faktiskie apstākļi bija pilnīgi pretēji,- pašnoteikšanās tiesības Brestļitivskas miera līgumā pieprasīja pašas Krievijas okupētās tautas un tās atbalstīja Rietumvalstis, kur pretī Krievija un boļševiki Ļeņina vadībā bija spiesti tam piekrist, jo Vācijas un Krievijas "balto" panākumi Austrumu frontē pret bankrotējušo un boļševiku sagrābto Krieviju novestu pie boļševiku pilnīgas iznīcināšanas.

Vēlāko notikumu kontekstā interesants ir fakts, ka "Brestļitovskas līguma delegācijas" sastāvā darbojās arī Krievijas komunists Pēteris Stučka - pēc izcelsmes latvietis.

Faktiski lielinieki plānoja atgūt ne tikai visas savulaik Krievijas impērijas okupētās teritorijas, bet iegūt pat papildus zemes, to nosaucot par "vispasaules revolūciju"

Izmantojot Vācijas vājumu pēc tajā notikušās revolūcijas, Padomju Krievija atsāka uzbrukumus saviem Rietumu kaimiņiem, - Somijai, Igaunija, Igaunijai, Lietuvai un Polijai, kuras visas jau bija atjaunojušas savu neatkarību no Krievijas okupācijas (kā Somija, vai Polija) vai izveidojušas jaunas valstis iepriekšējo hercogistu vai nacionālo teritoriju robežās. Taču šīs jaunās valstis nebijas spējušas izveidot spēcīgas armijas un politiski nostabilizēties, tāpēc Krievija plānoja sagrābt pēc iespējas lielākas teritorijas,- pat cerēja uz "pasaules revolūciju". Vienlaikus ar ārējo uzbrukumu, lielinieki daudzviet izmantoja "noderīgos idiotus"- marksismu salasījušos skolotājus, nekur nestrādājošus "strādnieku pārstāvjus" jeb "profesionālos revolucionārus" u.c. populistus, kuri bija gatavi nodot savas valsts un savas tautas ideju par labu mācībai, kura spēj pastāvēt, tikai nemitīgi nogalinot pašpasludinātus ienaidniekus un arī tikai līdz brīdim, kamēr pieejami šo "ienaidnieku" labumi, kurus "sadalīt".

1918. gada 18.–19. novembrī, dienu pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas, Krievijas lielinieku inspirēti Maskavā (Krievijā) sanāca "Latvijas sociāldemokrātiskās partijas" delegāti, kuri savā XVII konferencē pieņēma rezolūciju, kurā cita starpā bija rakstīts:

"Latvijas savienotā komūna jeb Latvijas komūna ir Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas sastāvdaļa."  

Faktiski tas bija krievu boļševiku partijas māņu gājiens,- kā savās piezīmēs par šo jautājumu atzīmējis Staļins, kāpēc nebūtu pareizi Latviju padarīt uzreiz par Krievijas daļu, bet atsevišķu veidojumu:

"būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību tādēļ, ka to dara mūsu pretinieki un lai viņu iespaids tādā ziņā mazinātos".

Respektīvi,- pretēji pašā Latvijā daudzu partiju, tai skaitā LSDSP pārstāvju proklamētai neatkarīgai Latvijas demokrātiskai republikai, ārpus tās robežām Latvijai naidīgās Krievijas varu sagrābušie boļševiki, nolēma Latviju atgriezt Krievijas sastāvā.

Krievijā, atkāpjoties no vācu armijas uzbrukuma, tobrīd atradās ievērojams latviešu, tai skaitā apbruņotu strēlnieku daudzums, un lieliniekiem veikli izmantojot marksisma un nacisma propagandas miksli ("par strādnieku-zemnieku tiesībām" (kuras neplānoja piešķirt) un mītu par "700 gadu vācu jūgu" (lai gan Vidzeme 208 gadus, bet Kurzeme- 123 gadus jau sen atradās 'krievu jūgā)), boļševikiem izdevās pārliecināt arī daudzus latviešu doties cīnīties pret savām tiesībām un pret savu jauno valsti- Latvijas Republiku. 

Jau 1918. gada 5. decembrī Latvijas teritorijā ienāca Krievijas Sarkanā armija, kuras sastāvā kopā ar krievu daļām no Pleskavas uzbrukumā devās 1., 4. un 6. latviešu strēlnieku pulks, bet no Daugavpils- 2. un 3. latviešu strēlnieku pulks.

Vācijas valdības pārstāvis Augusts Vinnigs paziņoja, ka Vācijas karaspēks Rīgu atstās un jau 1919. gada 1. janvārī lielākā daļa vācu iestāžu Rīgu bija pametusi.

1919. gada 2. janvārī plkst. 7.00 saprazdama, ka nespēs dot pretsparu Krievijas iebrucējiem pie Rīgas, arī Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība un tai lojālā Studentu rota vilcienā atstāja Rīgu un pārcēlās uz Jelgavu.

Pārējās Pagaidu valdības karaspēka vienības pulkveža O. Kalpaka pakļautībā atkāpās no Rīgas 3. janvāra rītausmā.

Krievijas Sarkanarmija, ātri vien ieņēma lielāko daļu Latvijas teritorijas, atstājot Kārļa Ulmaņa, pēc 1919. gada 16. aprīļa apvērsuma Andrieva Niedras vadītās Latvijas Pagaidu valdības kontrolē vienīgi Kurzemes teritoriju uz rietumiem no Ventas.

Pēc Latvijas okupācijas iebrukušās Krievijas spēki, imitējot "kvazineatkarīgas Latvijas politiku", tikai 1919. gada 4. janvārī  ar Krievijas Revolucionārās kara padomes (!) lēmumu izveidoja "LSPR armiju", kuru līdz martam vadīja tā laika Krievijas (!) bruņoto spēku virspavēlnieks Jukums Vācietis. Zīmīgi, ka jau pēc pāris mēnešiem, kad Krievijas Sarkano armiju izdevās sakaut vairākās nozīmīgās kaujās, Vācieti no virspavēlnieka amata atcēla un LPSR hibrīdarmija nonāca atpakaļ tiešā Krievijas Sarkanā armijas sastāvā.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Minskā, Baltkrievija, protestos pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem- pirmais upurisMinskā, Baltkrievija, protestos pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem- pirmais upuris10.08.2020lv
2
Altaja novadā, Krievijā kādā tūristu bāzes istabiņā atrasti 4 līķi31.07.2020lv
3Sīrijas konflikts. Turcijas F-16 notriekušas 2 Sīrijas SU-24 lidmašīnas pie Idlibas. Dienas beigās tika paziņots par 3. notriektoSīrijas konflikts. Turcijas F-16 notriekušas 2 Sīrijas SU-24 lidmašīnas pie Idlibas. Dienas beigās tika paziņots par 3. notriekto01.03.2020en, lv
4
Baltkrievijā Neatkarības dienas salūtā gājis bojā viens cilvēks un astoņi ievainoti03.07.2019lv
5Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto 04.02.2018en, lv
6Tallinā tiek pārvietots Bronzas kareivisTallinā tiek pārvietots Bronzas kareivis27.04.2007lv, pl, ru
7Latvija pievienojas NATOLatvija pievienojas NATO29.03.2004lv, pl, ru
8Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
950 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu 50 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu 31.08.1994lv, pl, ru
10Ukraina deklarē neatkarību no PSRSUkraina deklarē neatkarību no PSRS24.08.1991en, lv, pl
11Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusuLatvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu21.08.1991lv, pl
12Augusta pučsAugusta pučs19.08.1991de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
13Padomju Savienības okupācijas spēki pēc vairāk kā 40 gadiem pamet UngārijuPadomju Savienības okupācijas spēki pēc vairāk kā 40 gadiem pamet Ungāriju19.06.1991en, lv
14Aptauja par Latvijas neatkarībuAptauja par Latvijas neatkarību03.03.1991en, lv
15Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanuLatvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu15.01.1991lv
16Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācijaNotiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija13.01.1991lv
17Tiek atjaunota Igaunijas Republikas neatkarībaTiek atjaunota Igaunijas Republikas neatkarība08.05.1990lv
18Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
19Tiek dibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa Helsinki-86 Tiek dibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa Helsinki-86 10.07.1986lv
20Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Jānis KalnbērziņšJānis Kalnbērziņš17.09.189304.02.1986lv, ru
    2Kārlis ZiediņšKārlis Ziediņš27.08.188522.05.1919lv
    3Jānis LencmanisJānis Lencmanis29.11.188107.03.1939lv, ru
    4Jānis ŠilfsJānis Šilfs20.09.188111.06.1921lv
    5Rūdolfs EndrupsRūdolfs Endrups20.06.187815.03.1938en, lv, ru
    6Kārlis UlmanisKārlis Ulmanis23.08.187720.09.1942en, lv, pl, ru
    7Jukums VācietisJukums Vācietis23.11.187328.07.1938en, lv, ru
    8Valters Henrijs KovansValters Henrijs Kovans11.06.187114.02.1956en, lv
    9ĻeņinsĻeņins22.04.187021.01.1924de, en, lv, pl, ru
    10Pēteris StučkaPēteris Stučka26.07.186525.01.1932lv, ru
    Birkas