Dzimis Gruzijā. Savu tēvu pirmo reizi ieraudzīja 14 gadu vecumā. Jakovam bija tikai daži mēneši, kad nomira viņa māte un viņu audzināšanā pieņēma mātes māsa. Tikmēr tēvs cīnījās pret pastāvošo iekārtu, nelegāli darbojās Aizkaukāzā, tiek arestēts un izsūtīts uz Sibīriju. Bet pēc revolūcijas kļūst par ietekmīgāko cilvēku partijā un valstī. Jakovs ieradās Maskavā, lai tur mācītos, bet Staļins par to nebija sajūsmā, jo jutās ļoti aizņemts un bija arī nodibinājis jaunu ģimeni, apprecot sava partijas biedra meitu, 23 gadus jaunāko Nadeždu Allilujevu. Jakovs bija cerējis uz tēva atbalstu un mīlestību, bet Staļins pret dēlu izturas skarbi. Jakovs sākumā neprot krieviski, tikai gruzīniski. Par viņu vairāk rūpējas Staļina jaunā sieva.

Pabeidzis skolu, Jakovs iemīlas meitenē Zojā, bet Staļins ir kategoriski pret šīm attiecībām, jo  Zojas tēvs ir mācītājs. Jakovs mēģina nošauties, bet tas neizdodas, viņš sevi smagi savaino un ir spiests ilgu laiku pavadīt slimnīcā. Pēc tam Jakovs tomēr slepus apprec Zoju, bet viņi spiesti pamest mājas un viņus pie sevis pieņem Staļina sievas Nadeždas tēvs Ļeņingradā. Zoja mācās, Jakovs strādā par elektriķi, jo atteicies izmantot iespēju iekārtoties ērtā amatā, izmantojot tēva varu valstī. Viņiem piedzimst meitiņa Gaļina, bet tā mirst astoņu mēnešu vecumā. Vecāki izšķiras un Jakovs atgriežas Maskavā. Iestājas Dzelzceļa transporta institūtā. Iepazīstas ar kādu Olgu, kura Staļinam esot patikusi un viņš pat izkārtojis dēlam divistabu dzīvokli, kur abiem ar Olgu dzīvot. Bet tad Jakova ceļi krustojas ar kādu Jūliju Melceri, kura arī tobrīd ir aizņemta. Par viņu romānu uzzin Olga un pamet Jakovu un Maskavu. Tomēr izrādās, ka Olga ir stāvoklī un 1936.gadā pasaulē nāk Jevgeņijs Goliševs, kurš tikai pēc vairākiem gadiem kļūst par Džugašvili. Jakovs kļūst par inženieri un apprecas ar Jūliju Malceri, kura ir turīga Odesas ebreju tirgoņa meita. Pēc trim gadiem piedzimst meita, kuru Jakovs nosauc atkal par Gaļinu. Staļinam nepatika Jakova sieva. Jakovs pakļaujas tēva gribai un iestājas Afrtilērijas akadēmijā, jo Staļins vēlas, lai dēls savu dzīvi saista ar armiju. To beidzot, viņš kļūst par artilērijas komandieri un tikai tad iestājas partijā. Kara laikā notiek sensācija - paša Staļina dēls nonāk vācu gūstā. It kā vācieši esot piedāvājuši Jakovu apmainīt pret kādu no savējiem, bet Staļins nav piekritis. Esot Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē, Jakovs pats esot izprovocējis, lai uz viņu šauj, jo sapratis, ka, lai arī izkļūtu no nometnes, paredzēja sava tēva attieksmi un zināja, ka nekas labs viņu nesagaida.