Sākās Teherānas konference
- Personas:
- 5Personu saraksts
- Notikumi:
- 37Notikumu saraksts
- Pieminekļi:
- 0
- Vietas:
- 0
- Kapsētas:
- 0
- Datums:
- 28.11.1943
Iespējams, viena no 20.gs. Rietumu civilizēto valstu kļūdām- atbalstot tikai vienu no 2 totalitārajiem režīmiem, kuri aizsāka 2. Pasaules karu, tika radīts pamats tālākai nestabilitātei Eiropā, kuras sekas jūtamas vēl šodien.
Teherānas konference notika laikā no 1943. gada 28. novembra līdz 1. decembrim Teherānā, Otrā pasaules kara Sabiedroto valstu okupētajā Irānā. Konferences dalībvalstis bija Padomju Savienība, Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste, kuras pārstāvēja attiecīgo valstu vadītāji: Apvienotās Karalistes premjerministrs Vinstons Čērčils, ASV prezidents Franklins Rūzvelts un VK(b)Ppirmais sekretārs Josifs Staļins.
Šī bija pirmā no trim Otrā pasaules kara konferencēm, kurās tikās "lielais trijnieks", 1944. gada februārī notika Jaltas konference, bet 1945. gada jūlijā — Potsdamas konference.
Galvenais apspriežamais jautājums bija plānojamā karadarbība 1944. gadā un pēckara robežas Eiropā.
Baltijas valstu okupācijas jautājumā Rūzvelts esot izteicies, ka ASV sabiedriskajai domai ir svarīgas referenduma un pašnoteikšanās tēmas. Viņš domājot, ka pasaule gribētu redzēt iedzīvotāju gribas izpausmi, varbūt ne uzreiz pēc padomju reokupācijas, un viņš pats esot pārliecināts, ka cilvēki nobalsošot par pievienošanos Padomju Savienībai.
Tomēr Staļins atbildējis, ka nebija nekādas klaigāšanas par pasaules viedokli, kad cars nedeva Baltijas provincēm autonomiju.
No 1943. gada 1. decembra sarunu pieraksta redzams, ka ASV prezidents Franklins Rūzvelts ierosināja veikt plebiscītu, lai noskaidrotu Baltijas valstu tautu gribu par pievienošanos PSRS. Lai arī Staļins piekrita šādu vēlēšanu rīkošanai nenoteiktā nākotnē, tomēr Aukstā kara apstākļos līdz pat 1991. gada 3. marta aptaujai šāda veida referendums netika izdarīts.
- Vācija pēc kara sadalāma vairākās valstīs
- Polijas austrumu robeža nospraužama pa Kerzona līniju, bet rietumu robeža gar Oderas upi
- Belostokas apgabals atdodams Polijai, bet PSRS kompensācijā iegūst Austrumprūsijas daļu
- Rietumu sabiedrotie uzstāj uz Somijas neatkarību
- Par Baltijas valstu pievienošanu PSRS rīkojams plebiscīts (tautas nobalsošana) nenoteiktā nākotnē, bet ne starptautiskā kontrolē
- Atjaunojama Irānas neatkarība
- Josips Brozs Tito atzīstams kā patstāvīgs sabiedrotais Dienvidslāvijas teritorijā
Saistītie notikumi
Karte
Avoti: wikipedia.org
Nav piesaistītu vietu
Personas
Nosaukums | ||
---|---|---|
1 | Nikolajs Vlasiks | |
2 | Alexander Poskrjobyschew | |
3 | Franklins Rūzvelts | |
4 | Josifs Staļins | |
5 | Vinstons Čērčils |