Vai Ļeņinam palikt mūžam dzīvam jeb laiks apbedīt?

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
14Personu saraksts
Notikumi:
8Notikumu saraksts
Datums:
21.01.1924
Papildu lauki

Latvijas okupācijas gados 21.janvāris kalendārā bija iezīmēts ar melnu krāsu. Šajā dienā mira cilvēks, ko šodien daudzi dēvē par visu pasaules nelaimju cēloni – tas Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Viņa mirstīgās atliekas jeb pareizāk būtu teikt, tas, kas vispār no tām palicis pāri, vēl joprojām glabājas Maskavas sirdī – Sarkanā laukuma mauzolejā. Vai nebūtu pienācis laiks tās apbedīt?

Katru gadu Ļeņiņa mauzolejs tiek slēgts, lai pirms nāves gadadienas "revolūcijas tēva" ķermeni atkal apsekotu un uzprišinātu biomedicīniskā pētniecības centra speciālisti. Šādas pārbaudes tiekot veiktas reizi pusotrā gadā un iepriekšējie rezultāti vēsta, ka Ļeņina ķermenis vēl esot saglabājies tīri labi. Nekas arī neliecinot, ka tas kādreiz varētu sadalīties.

Modernā balzamēšana

Tā sauktās “Mauzoleja grupas” speciālisti uzsver, ka Ļeņins virszemē vēl var stāvēt vismaz 100 gadus. Un tas nezaudēs nedz savus vaibstus, nedz agrāko veidolu, tā žurnālistiem sacījis izpētes grupas vadītājs Valerijs Bikovs. Šodien esot daudz un dažādas metodes, kas neļauj ķermenim sadalīties.

Bikovs atgādina, ka pirmie balzamēšanas darbi notikuši 1924.gadā un tad speciālisti solījuši, ka Ļeņins mauzolejā varēs atrasties ilgākais 30 gadus. “Tiem laikiem tas bija ļoti labs rādītājs”, norāda biomedicīniskā pētniecības centra speciālists. Šodien mainījusies ir arī pati balzamēšanas tehnoloģija. Atgādināsim, ka 1924.gadā process notika pēc zinātnieku Vorobjova un Zbarskoja metodes. Tagad vannā ar attiecīgo šķidrumu kopā atrodoties arī unikālas stereo un fotoiekārtas, kas ļauj vienā mirklī atklāt izmaiņas apstrādājamā objektā.

Jāguļ vienam pašam

Pats mauzolejs tika atklāts 1924.gada augustā. 1953.gada martā blakus Ļeļinam guldīja iebalzamētās Josifa Visarionoviča Staļina mirstīgās atliekas, taču Hruščova valdīšanas laikā 1961.gada 1.novembra naktī, Staļina ķermenis no turienes tika iznests un guldīts pie Kremļa sienas. Šodien vēl tikai dažās Āzijas valstīs eksistē līdzīgi mauzoleji, kuros var aplūkot iebalzamētus komunisma režīma vadoņus.

 Labais un sliktais Ļeņins

Starptautiskais socioloģisko pētījumu centrs “ROMIR Monitoring” ir veicis speciālu aptauju, lai noskaidrotu krievzemes iedzīvotāju attieksmi pret Vladimiru Iļjiču. 65% respondentu uzskata, ka viņš bijis varonis un pozitīvais tēls. Jāteic, ka šādu viedokli izsaka gados vecāki cilvēki un tie, kas mīt Urālu un Sibīrijas federālajos apgabalos. Jaunieši un cilvēki vecumā līdz 45 gadiem domā, ka Ļeļiņs Krievijai atnesis tikai postu. Viens no “perestroikas” īstenotājiem, eksperts politisko represiju upuru reabilitācijas jautājumos Aleksandrs Jakovļevs uzskata, ka Ļeņinu jau sen vajadzēja iznest no Mauzoleja un apglabāt:

“Traģēdijas slēpjas ne tikai faktā, ka viņš organizēja 17.gada notikumus, bet tur, ka viņš bija tas, ka organizēja Krievijas kā valsts bojā eju. Šodien viņam būtu jānes gan morālā, gan kriminālā atbildība par to, ka šo zemi pārvērta par nāves nometni”.

Jakovļevs norāda, ka Ļeņins organizēja karu, kurā cīnījās brālis pret brāli, kā rezultātā dzīvības zaudēja vismaz 13 miljoni cilvēku. Viņa radītās cilvēkiznīcināšanas metodes radījušas daudzus sekotājus un pasaulē prasījušas vairāk kā 100 miljonu cilvēku- pārsvarā- gudrāko, spējīgāko un labāko- cilvēku dzīvības.

Kaut arī Vladimirs Iļjičs Ļeņins vēl joprojām ir trešais populārākais Krievijas politiķis, tā vēsta aptauju dati,  (Pirmajā vietā ir prezidents Putins, otrajā – Leonīds Brežņevs),  jau kopš Staļina laikiem ticīgie cilvēki klusiņām esot sacījuši, ka Krievijā beigšoties visas nelaimes, kad Ļeļiņa mirstīgās atliekas beidzot atradīs mieru zemes klēpī.

Zanda Radziņa, Nekropole.info

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Kijevā nogāzts Ļeņina piemineklisKijevā nogāzts Ļeņina piemineklis08.12.2013lv, pl, ru
2
Sankt Pēterburga atgūst savu nosaukumu (no Ļeņingradas)06.09.1991lv
3Jurijs Andropovs kļuva par PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājuJurijs Andropovs kļuva par PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju16.06.1983lv, pl, ru
4Staļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzolejaStaļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzoleja31.10.1961lv, pl, ru
5Ļeņina bēresĻeņina bēres27.01.1924en, lv, pl, ru
6Fanija Kaplane izdara atentātu pret ĻeņinuFanija Kaplane izdara atentātu pret Ļeņinu30.08.1918lv, pl, ru
7 Ļeņins kļuva par Padomju Krievijas Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāju Ļeņins kļuva par Padomju Krievijas Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāju08.11.1917lv, pl
8Komunistu (boļševiku) apvērsums KrievijāKomunistu (boļševiku) apvērsums Krievijā07.11.1917en, lv

Karte

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Lavrentijs BerijaLavrentijs Berija29.03.189923.12.1953de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    2Ņikita HruščovsŅikita Hruščovs15.04.189411.09.1971en, lv, pl, ru
    3Kārlis Roberts EiheKārlis Roberts Eihe12.08.189004.02.1940de, en, lv, pl, ru
    4Vjačeslavs MolotovsVjačeslavs Molotovs09.03.189008.11.1986de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    5Vasilijs UlrihsVasilijs Ulrihs13.07.188907.05.1951en, lv, pl, ru
    6Andrejs VišinskisAndrejs Višinskis10.12.188322.11.1954lv, pl, ru
    7Jānis DoredsJānis Doreds23.04.188122.09.1954en, lv, ru
    8Ļevs TrockisĻevs Trockis26.10.187921.08.1940de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    9Josifs StaļinsJosifs Staļins18.12.187805.03.1953de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    10Mihails KaļiņinsMihails Kaļiņins19.11.187503.06.1946de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    11Jukums VācietisJukums Vācietis23.11.187328.07.1938en, lv, ru
    12Aleksandra KollontajaAleksandra Kollontaja31.03.187227.03.1952de, lv, ru
    13ĻeņinsĻeņins22.04.187021.01.1924de, en, lv, pl, ru
    14Sergejs AllilujevsSergejs Allilujevs07.10.186627.07.1945lv, ru
    Birkas