Boriss Jeļcins

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
01.02.1931
Miršanas datums:
23.04.2007
Apglabāšanas datums:
25.04.2007
Papildu vārdi:
Борис Николаевич Ельцин
Kategorijas:
Komunists, Prezidents, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Valdības loceklis
Tautība:
 krievs
Kapsēta:
Maskavas Novodevičje (Новодевичье) kapsēta

Boriss Jeļcins  bija pirmais Krievijas prezidents. Šo amatu viņš ieņēma no 1991. gada 10. jūlija līdz 1999. gada 31. decembrim.

Pateicoties  Jeļcina drosmīgajai un aktīvai rīcībai Latvijas neatkarība tika sasniegta ar nelieliem upuriem.

Jau astoņdesmito gadu beigās, Krievijas demokrāti, Boriss Jeļcins, Aleksandrs Jakovļevs atzina par spēkā neesošu  Molotova – Ribentropa paktu, sekojoši  tika atzīta Baltijas valstu nelikumīgā okupācija, un tas bija stingrs pamats tālākai cīņai par neatkarību

Ja Mihails Gorbačovs 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarāciju paziņoja par spēkā neesošu, tad Krievijas Federācija Borisa Jeļcina vadībā to atzina. Pie kam, daudz agrāk nekā, piemēram, ASV, kuras politiskie līderi ieņēma nogaidošu pozīciju.

1991.gada februārī pēc asiņainajiem notikumiem Viļņā un Rīgā viņš naktī atlidoja uz Tallinu, kur parakstīja  sadarbības līgumu starp Krievijas Federāciju un Baltijas valstīm

Pēc PSRS sabrukuma pirmais Maskavā atzina Latvijas neatkarības pilnīgu atjaunošanu 1991.gada augustā, un noslēdza Krievijas armijas izvešanas līgumu 1994.gadā. Visi šie notikumi paātrināja Latvijas ceļu uz neatkarību un integrāciju vienotā Eiropā.

Boriss Jeļcins dzimis 1931.gada 1.februārī zemnieku ģimenē Urālos, Butkas (vai Basmanovas) sādžā.

Viņa vectēvs un tēvs cietuši Staļina represijās.

Lai gan skolā sekmes nav bijušas izcilas, bijis ar savu viedokli un to aizstāvējis. Piemēram, protestējis pret kādu skolotāju, kura fiziski ietekmējusi skolēnus un likusi tiem strādāt viņas mājās, par ko izslēgts no skolas.

Neuzmanīgi apejoties ar granātu zaudējis rokai vairākus pirkstus un šī iemesla dēļ vēlāk nav dienējis armijā. Pulkveža pakāpi viņš saņēmis par darbību kompartijas struktūrās.

1955.gadā absolvēja Urālu Politehnisko institūtu, iegūstot celtniecības inženiera profesiju

1956.gadā apprecējās ar studiju biedri Nainu, ar kuru laulībā nodzīvoti vairāk nekā 50 gadi. Viņiem ir divas meitas un vairāki mazbērni.

1961. gadā strādājis par Sverdlovskas celtniecības kombināta inženieri, vēlāk direktoru.

1961. iestājās kompartijā  30 gadu vecumā, bet izveidoja sekmīgu karjeru un

1976. gadā kļuva par Sverdlovskas apgabala kompartijas vadītāju, kas pēc tā brīža statusa nozīmēja šī apgabala faktisko vadību.

1878-1989- ievēlēts par PSRS Augstākās padomes deputātu. Bijis arī AP Prezidija loceklis

1985.gadā jaunais PSRS līderis Mihails Gorbačovs viņu uzaicināja uz Maskavu, un Jeļcins kļuva par Maskavas KP vadītāju. Nepiekāpīgais B.Jeļcins atlaida daudzus Maskavas kompartijas vadītājus uzskatu nesaskaņu dēļ.

1987. gadā kļuva par KP Prezidija locekli, taču atklāti kritizēja tās vadību par pārāk lēniem "perestroikas" tempiem; rezultātā atkāpās no Prezidija locekļa posteņa. Tajā pašā gadā atzina savu kritku par "pārspīlētu" un "nožēloja" savu rīcību, kā rezultātā

1987.g novembrī tika atbrīvots no Maskavas KP vadītāja amata, taču atstāts Kompartijā. Turpina KP vadības (piem. Ļigačova) locekļu kritiku.

1988. g. iecelts par PSRS Valsts celtniecības ministru

1989. gadā tiek ievēlēts par PSRS AP deputātu no Maskavas (ar >90% balsīm)

1990. gadā iekļūst virknē avāriju, kuras skaidro ar VDK vēlmi atbrīvoties no Jeļcina.

1990.g. kļūst par KF deputātu, kļūst par KF Augstākās padomes priekšsēdētaju.

1990.gadā izstājās no kompartijas un kļuva par Krievijas parlamenta priekšsēdētāju. Izstrādā un pieņem likumu par Krievijas suverenitāti (neatkarību no PSRS).

1991.gada jūnijā ievēlēts par Krievijas prezidentu.

1991.gada augusta puča laikā atbalstīja M.Gorbačovu un novērsa reakcionāro spēku nākšanu pie varas. Atzīst bijušo PSRS republiku, t.sk. Latvijas neatkarību.

1991.gada decembrī parakstīja vienošanos par PSRS likvidēšanu

1993.gadā iesaistījās konfrontācijā ar Krievijas parlamentu, pavēlot apšaudīt parlamenta ēku

Сенсационное выступление Ельцина в США, которое никогда не показывали по российским телеканалам!

1994.gada decembrī sāka uzbrukumu Čečenijai

1995.gadā ilgi slimoja un izskatījās vārgs, tomēr 1996.gada vasarā ievēlēts uz otro termiņu prezidenta amatā. Pēc dažiem mēnešiem viņam operē sirdi

1996. gadā pārvēlēts Krievijas prezidenta amatā

1999.gada 31.decembrī Jaungada uzrunā paziņo par atkāpšanos no amata un atvainojas par pieļautajām kļūdām. Savā vietā viņš ieceļ paša izraudzīto pēcteci - par pagaidu prezidentu kļuva premjerministrs Vladimirs Putins, kuru vēlāk arī oficiāli ievēlēja par jauno prezidentu.

Jeļcins nomira no sirds slimības 2007. gada 23. aprīlī.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Николай ЕльцинНиколай ЕльцинTēvs27.06.190630.05.1977
        2Клавдия ЕльцинаКлавдия ЕльцинаMāte00.00.190800.00.1993
        3
        Игнатий ЕльцинVectēvs00.00.187500.00.1936
        4
        Анна ЕльцинаVecāmāte00.00.188700.00.1941

        15.11.1982 | Ilggadīgā PSRS Kompartijas vadītāja L. Brežņeva bēres

        Pievieno atmiņas

        14.11.1986 | Ограбление универмага «Молодёжный» - крупнейшее в истории СССР нападение на инкассаторов

        Pievieno atmiņas

        01.07.1988 | На XIX партконференции Е. Лигачев сказал Б. Ельцину историческую фразу: «Борис, ты не прав!».

        Pievieno atmiņas

        07.06.1989 | Создана Межрегиональная депутатская группа народных депутатов СССР

        Pievieno atmiņas

        04.11.1989 | Vācu atmoda. Pēc pāris dienām mūris drūp

        Masu demonstrācija par demokrātiju. 500,000 demonstrantu Berlīnē.

        Pievieno atmiņas

        09.11.1989 | Krīt Berlīnes mūris

        Pievieno atmiņas

        03.12.1989 | "Aukstā kara" beigas

        Pievieno atmiņas

        11.03.1990 | Lietuva atjauno neatkarīgu valsti

        1990. gada 11. martā Lietuvas Augstākā Padome pieņēma neatkarības deklarāciju, un tā atkal kļuva par neatkarīgu valsti.

        Pievieno atmiņas

        13.04.1990 | PSRS oficiāli atdzīst NKVD vainu Katiņas masu slepkavībā

        Pievieno atmiņas

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Pievieno atmiņas

        13.01.1991 | PSRS tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu, telefona centrāles

        1991.gada 13.janvāra naktī tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalina 14 un ievaino 140 cilvēkus.

        Pievieno atmiņas

        11.02.1991 | Islande - pirmā valsts, kas de iure atzina Lietuvas neatkarību 1991. gada 11. februārī

        1988. gada 3. jūnijā tika nodibināta organizācija "Sajūdis" ("Kustība") , par kuras vadītāju kļuva Vītauts Landsberģis. Sākotnēji šī organizācija iestājās par Lietuvas autonomiju, bet vēlāk jau pieprasīja Lietuvas neatkarību.

        Pievieno atmiņas

        12.06.1991 | Borys Jelcyn wygrał wybory prezydenckie w Rosji

        Wybory prezydenckie w Rosji w 1991 roku odbyły się 12 czerwca 1991 roku. Były to pierwsze wybory prezydenckie w Rosji. Wybory wygrał Borys Jelcyn który tym samym został prezydentem istniejącej wtedy jeszcze RFSRR.

        Pievieno atmiņas

        10.07.1991 | Borys Jelcyn rozpoczął urzędowanie jako pierwszy prezydent Rosji

        Pievieno atmiņas

        19.08.1991 | Augusta pučs

        Pievieno atmiņas

        20.08.1991 | Igaunija proklamē neatkarības atjaunošanu

        Pievieno atmiņas

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Pievieno atmiņas

        06.09.1991 | Čečenija (Ičkērija) pasludina neatkarību no PSRS (Krievijas)

        Pievieno atmiņas

        06.09.1991 | PSRS atzīst 1940. gadā okupēto Baltijas valstu atjaunoto neatkarību

        Pievieno atmiņas

        06.11.1991 | Президент России запретил компартию

        Pievieno atmiņas

        06.11.1991 | Указом Президента РСФСР прекращена деятельность КПСС и КП РСФСР (текст.ниже)

        Pievieno atmiņas

        08.12.1991 | Belovežas vienošanās. Krievija, Baltkrievija un Ukraina izveido NVS

        Pievieno atmiņas

        12.12.1991 | Krievija denonsēja 1922. gada līgumu par PSRS izveidi

        Pievieno atmiņas

        21.12.1991 | NVS paplašināšanās

        Pievieno atmiņas

        25.12.1991 | Gorbačovs - PSRS Prezidents - paliek bez valsts

        Pievieno atmiņas

        26.12.1991 | PSRS oficiāli beidz pastāvēt

        Pievieno atmiņas

        21.09.1993 | Russische Verfassungskrise 1993

        Pievieno atmiņas

        03.10.1993 | «Расстрел Белого дома» В Москве

        Pievieno atmiņas

        05.10.1993 | Расстрельное «Письмо сорока двух»

        Pievieno atmiņas

        26.02.1994 | Prezydent Borys Jelcyn ułaskawił swoich politycznych przeciwników aresztowanych po kryzysie konstytucyjnym w październiku 1993.

        Pievieno atmiņas

        05.12.1994 | Budapeštas memorands

        Pievieno atmiņas

        11.12.1994 | Sākās 1. Čečenijas karš

        Pievieno atmiņas

        16.04.1996 | Бой у Ярыш-Марды

        В середине апреля 1996-го в Шатойском районе Чечни, под Ярыш-Марды была разгромлена колонна 245-го мотострелкового полка. Было там почти 90 трупов и более 50 раненых. А из 27 единиц бронетехники боевики сожгли 24.

        Pievieno atmiņas

        03.07.1996 | Boriss Jeļcins tiek ievēlēts par KF prezidentu uz otru termiņu.

        Pievieno atmiņas

        31.03.1997 | Договор о дружбе между Россией и Украиной

        Pievieno atmiņas

        01.04.1997 | Krievijā izdots dekrēts, ka valsts amatpersonām jāizmanto Krievijā ražotās automašīnas

        Pievieno atmiņas

        24.03.1999 | NATO spēki sāk bombardēt Serbiju, lai apturētu tās realizēto genocīdu Kosovā

        Operation Allied Force; the United States called it Operation Noble Anvil, in Yugoslavia the operation was named "Merciful Angel" (Serbian Cyrillic: Милосрдни анђео

        Pievieno atmiņas

        28.03.1999 | Попытка обстрела посольства США в Москве

        Приметно, что уже на следующий день появился анекдот. Москва. Вокзал. Подходит турист с чемоданом к одному местному и спрашивает: - как попасть в американское посольство? тот грустно с досадой: - лучше целиться надо. Вот, ход событий того дня.

        Pievieno atmiņas

        30.09.1999 | Russian army entered Grozny marking the beginning of the Second Chechen War

        Pievieno atmiņas

        31.12.1999 | Putins nomaina Jeļcinu Krievijas prezidenta amatā

        1999. gada 31. decembris. Pēc tam, kad prezidents Boriss Jeļcins labprātīgi atstāj amatu, Putins kļūst par Krievijas Federācijas prezidenta pienākumu izpildītāju. Tajā pašā dienā Putinam tika nodoti prezidenta varas simboli un "kodolportfelis".

        Pievieno atmiņas

        07.05.2000 | Vladimir Putin was inaugurated as President of Russia

        Pievieno atmiņas

        Birkas