1991. gada barikāžu dienās no 13. līdz 27. janvārim neatkarības atbalstītāji bija gatavi aizstāvēt savu brīvību pret iespējamām militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem.

Stāvoklis bija ļoti nenoteikts, jo pasaules mēdiju un politiķu uzmanība bija pievērsta citam reģionam- NATO uzsāka Kuveitas atbrīvošanas operāciju no Irākas okupācijas.

Janvāra manifestācija un barikādes bija pagrieziena punkts, kā arī ļoti svarīgs tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdis, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi. Tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem.

1991. gada 2. janvārī pēc Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas rīkojuma OMON vienības pārņēma Preses namu.

1991.gada 12. janvārī Latvijas Tautas Frontes Dome izsludināja Vislatvijas tautas manifestāciju

1991.gada 13. janvārī Daugavmalā notika Latvijas Tautas frontes organizēta Vislatvijas manifestācija, kurā vairāk nekā 500 000 cilvēku izteica atbalstu Augstākajai Padomei un Ministru Padomei, kā arī protestēja pret bruņotajām akcijām Lietuvā. LR AP priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns radio latviešu un krievu valodā aicināja cilvēkus doties sargāt stratēģiski svarīgos objektus.

1991.gada 13. janvārī cilvēki sāka būvēt barikādes, savukārt, paralēli notiekošais Latvijas Komunistiskās partijas X plēnums pieprasīja varas nodošanu Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejai.

Neatkarības idejas aizstāvji izveidoja barikādes apkārt Augstākajai Padomei, Ministru Padomei, pie Televīzijas un citiem stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā, arī Ulbrokā, Siguldā, Liepājā, Kuldīgā un citur.

1991.gada 15. janvārī OMON iebruka Rīgas policijas skolā, Interfronte rīkoja savu mītiņu, bet Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja paziņoja, ka, uzņemoties Latvijas teritorijā likumdošanas un izpildvaras funkcijas, un ka Padomju Latvijai jāpaliek PSRS sastāvā.

1991.gada 20. janvārī pēc deviņiem vakarā sākās PSRS OMON uzbrukums Iekšlietu ministrijas ēkai.

Gāja bojā četri cilvēki – miliči Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gomonovičs, skolnieks Edijs Riekstiņš un kinooperators Andris Slapiņš, bet februāra sākumā – no gūtajiem ievainojumiem nomira arī Gvido Zvaigzne...