1953. gadā vidēji 37 000 cilvēku ik mēnesi bēga uz Rietumvāciju.

1961. gada 13. augustā Vācijas Demokrātiskā Republika slēdza robežu starp Berlīnes austrumu un rietumu sektoru, lai neļautu iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem. Mūra celtniecība tika uzsākta, balstoties uz lēmumu, kuru pieņema VDR Tautas palāta 11. augustā.

1989. gadā, sabrūkot PSRS kontrolei pār Austrumeiropu, VDR vēl paspēja atzīmēt savas pastāvēšanas 40. gadskārtu, taču komunisti drīz zaudēja varu.

Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī, kas tiek arī uzskatīs par Aukstā karabeigu datumu. Liels Austrumvācijas iedzīvotāju skaits šajā dienā pārrāpās tam pāri, unde facto šajā dienā izbeidzās Vācijas iedalījums divās atsevišķās valstīs.