Josifs Kobzons (krievu: Иосиф Давыдович Кобзон; dzimis 1937. gada 11. septembrī) ir Ukrainas ebreju izcelsmes krūneru stila krievu dziedātājs, kā arī Krievijas sabiedriskais darbinieks un politiķis. Dziedātāja karjera no 1958. gada.

Piedalījies daudzos oficiālos koncertos.

1987. gadā Kobzonam piešķirts PSRS Tautas skatuves mākslinieka nosaukums. Saņēmis arī PSRS Valsts prēmiju (1984. gadā) un Komjaunatnes prēmiju (1976. gadā).

Sākot no 1997. gada līdz mūsdienām - Krievijas Valsts Domes deputāts.

No 2003. gada - valdošās partijas "Vienotā Krievija" biedrs.

Atbalstījis, tostarp koncertējot, Krimas aneksiju un Donbasa separātistu nemierniekus.

Viena no ietekmīgākajām un jaudīgākajām aizkulišu personām gan politikā, gan radošajās aprindās, gan arī sarunu vešanā ar kriminālo pasauli. Piemēram, Kobzons bija tas, kurš kā sarunu vedējs runāja ar teroristiem, kuri bija iebrukuši "Nord-Ost" koncertzālē. Ja drošības struktūras nebūtu uzsākušas brutālo "atbrīvošanas" akciju, izmantojot indiīgu gāzi, kuras sastāvs netika atklāts pēc tam mediķiem, nav izslēgts, ka viņam izdotos novērst masveida nonāvēšanu koncertzālē.

Aizdomās par sakariem ar Krievijas mafijas struktūrām Kobzonam liegta iebraušana ASV. Vēl pirms Padomju Savienības sabrukšanas viņu bieži salīdzināja ar "krievu Frenku Sinatru". Šobrīd ir vēl viens, ar kuru var salīdzināt Kobzonu - Vainšteins.

Jau kopš 80.gadiem klīda leģendāri nostāsti, kā Kobzons veic  jaunu estrādes dziedātāju "kastingu", lai viņas pēc tam varētu tikt kaut kur tālāk. Pēcpadomju periodā Kobzons bija viens no tiem, kurš asi kritizēja fonogrammu izmantošanu netalantīgu dziedātāju koncertos. Viņš uzskatīja, ka jādzied dzīvajā, taču TV industrija piespieda arī viņu ievērot savus noteikumus. 

Vairākkārt liegta iebraukšana arī Latvijā. Pirmo reizi to aizliedz Jaunā laika iekšlietu ministrs Māris Gulbis, taču ministrs Ēriks Jēkabsons šo aizliegumu atcēla.

Pēc Krimas aneksijas un Kobzona publiskajiem atbalsta paziņojumiem par atbalstu tam, rīkojumu par iekļaušanu melnajā sarakstā izvirzīja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ilgstoši cīnījies ar vēzi.