Bija krievu komiķis un rakstnieks. Dzimis Jūrmalā, rakstnieka un padomju funkcionāra Nikolaja Zadornova ģimenē, kurš iebraucis Latvijā 1946. gadā, pēc Latvijas otrreizējas okupācijas.

Bija precējies ar padomju laika funkcionāra Jāņa Kalnbērziņa meitu Veltu (vēlāk šķīries). Gan tēva, gan sievastēva amatu sniegtā "drošības sajūta" apvienojumā ar paša Mihaila talantu, sākot ar 20. gadsimta astoņdesmitajiem, ļāva viņam daudz drošāk un atklātāk, bet "kontrolēti mērenās  daļās" izteikties par komunistiskās iekārtas nejēdzībām laikā, kad citi aktieriem par to draudēja amata zaudēšana vai pat cietums. Tā rezultātā Zadornovs kā satīriķis ieguva plašu popularitāti visā PSRS.

Pēc PSRS sabrukuma Zadornovam sākās "žanra krīze", kā rezultātā viņs atrada jaunu nišu, ar kuru viņš ieguva vēl lielāku popularitāti krievu vidū, bet kļuva nevēlams nekrievu aprindās,- proti, krievu nacionālisma un pārākuma sludināšana, vienlaikus visai parupji izsmejot nekrievu - vai tie būtu latvieši, vai amerikāņi, tradīcijas vai ieradumus. Atsevišķos gadījumos izmantojis pašu ASV vai Izraēlas autoru darbu motīvus, kuros izsmietas šo tautu negatīvās īpašības un vismaz divos gadījumos atzinis savus darbus kā plaģiātus, samaksājot arī kompensācijas ārvalstu autoriem. 

Atbalstījis Krievijas iebrukumu Ukrainā un Krimas aneksiju pēc ukraiņu sacelšanās pret prokrievijas korumpēto režīmu. Liegts iebraukt ASV un Ukrainā. Vairākkārt izteicies pret Latvijas politiku, un apgalvojis, ka šeit nevēlas atrasties, taču pēc saslimšanas 2016. gadā pārsvarā laiku pavadījis Jūrmalā.

21. gadsimta sākumā pievērsies slāvu pagānismam, centies izplatīt mītus par "slāvu civilizācijas visuresamību". Šīs pseidozinātniskās idejas noraidījuši profesionālie Krievijas lingvisti un vēsturnieki.

Atbalstījis un balsojis par Krievijas Komunistiskās partijas kandidātiem. 

Mūža beigās viņam tika konstatēts smadzeņu vēzis, kas strauji progresēja. Pēc saslimšanas pievērsies pareizticībai.