Boriss Pugo

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
19.02.1937
Miršanas datums:
22.08.1991
Papildu vārdi:
Boris, Борис Карлович Пуго, Puga
Kategorijas:
Komunists, Ministrs, Sabiedrisks darbinieks, Valsts un komunistu partijas darbinieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Maskavas Trojekurovskoe (Троекуровское) kapi

Boriss Pugo bija latviešu izcelsmes padomju politiķis okupētajā Latvijā (LPSR) un vēlāk PSRS

 

Борис Пуго. Кремлёвские похороны.  серия -17.

Pugo piedzima Kaļiņinas (tagad Tveras) pilsētā PSRS. Viņa tēvs Kārlis Pugo bija latviešu strēlnieks, vēlāk PSKP darbinieks.

Boriss Pugo pabeidza Rīgas Politehnisko institūtu un 1963. gadā iestājās PSKP.

Viņš strauji kāpa pa karjeras kāpnēm un 1977. gadā kļuva par VDK priekšsēdētāja pirmo vietnieku Latvijas PSR.

 1980. gadā kļuva par LPSR drošības komitejas priekšsēdētāju.

1984. gada 14. aprīlī kļuva par LKP CK pirmo sekretāru. Divus gadus vēlāk tika iekļauts PSKP CK. 

1988. gada 4. oktobrī zaudēja LKP CK pirmā sekretāra amatu. No 1989. gada septembra līdz 1990. gada jūlijam bija kandidāts uz iekļūšanu PSKP CK politbirojā. 

1990. gada 1. decembrī kļuva par PSRS Iekšlietu ministru.

Augustā bija viens no puča ( valsts apvērsuma ) rīkotājiem. Pēc apvērsuma izgāšanās 22. augustā kopā ar sievu it kā veica pašnāvību. Pugo dzīvoklī, kurā notika šī "pašnāvība"tika atrasta pirmsnāves zīmīte - :

- „Совершил абсолютно неожиданную для себя ошибку, равноценную преступлению. Да, это ошибка, а не убеждения. Знаю теперь, что обманулся в людях, которым очень верил. Страшно, если этот всплеск неразумности отразится на судьбах честных, но оказавшихся в очень трудном положении людей. Единственное оправдание происшедшему могло быть в том, что наши люди сплотились бы, чтобы ушла конфронтация. Только так и должно быть. Милые Вадик, Элина, Инна, мама, Володя, Гета, Рая, простите меня. Всё это ошибка! Жил я честно - всю жизнь".

Pugo bija tipisks Padomju laika nomenklatūras darbonis - pelēks, bez jebkādas spozmes. Taču, vienlaikus atzīstams, ka viņš, atšķirībā no sava priekšgājēja LPSR CK vadībā - Augusta Vosa - tiešām bija pieticīgāks, godīgāks. Tai pašā laikā, tieši šādas politiskās dzīves pelēcības bija tās, kuras īstenoja dzīvē t.s. Andropova laika pārmaiņas, tādējādi sagandējot daužu ļaužu likteņus.

Par spīti darbībai Latvijas PSR, Pugo bija vājas latviešu valodas zināšanas.

http://www.barikadopedija.lv/raksti/Boriss_Pugo

 

Avoti: wikipedia.org, google.ru, barikadopedija.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Kārlis PugoKārlis PugoTēvs30.06.189622.04.1955
        2Vladimirs PugoVladimirs PugoBrālis12.03.192722.08.2012
        3Valentīna PugoValentīna PugoSieva00.00.193823.08.1991

        10.09.1964 | Latvijas PSR oficiāli dibināja sabiedrisko organizāciju Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (LKSK)

        Pievieno atmiņas

        24.12.1979 | PSRS organizē valsts apvērsumu un ieved savu karaspēku Afganistānā

        Pievieno atmiņas

        11.02.1982 | Начало дела о Кремлевской коррупции

        Pievieno atmiņas

        17.02.1987 | Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu

        Pievieno atmiņas

        01.06.1988 | Radošo savienību Plēnums

        Pirms PSKP 19.Vissavienības konferences Rīgā 1988. gada 1. un 2. jūnijā notika Radošo savienību Plēnums, kuras darbs beidzās ar Rezolūciju, kura pamatīgi izmainīja sabiedriski politisko dzīvi Latvijā, kā arī guva plašu rezonansi ne tikai visā Padomju Savienībā, bet arī ārpus tās. Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar republikas Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos notika Kongresu namā - liela un pamatīga pilsoniska uzdrīkstēšanās, trešās Atmodas sākums.

        Pievieno atmiņas

        18.06.1988 | LKP CK paplašinātais plēnums

        Pievieno atmiņas

        09.04.1989 | PSRS bruņotie spēki apspiež demonstrāciju Tbilisi

        Pievieno atmiņas

        13.01.1991 | PSRS tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu, telefona centrāles

        1991.gada 13.janvāra naktī tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalina 14 un ievaino 140 cilvēkus.

        Pievieno atmiņas

        14.01.1991 | OMON uzbrukumi Vecmīlgrāvim

        1991.gada 14.janvārī M. Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.

        Pievieno atmiņas

        15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8

        1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.

        Pievieno atmiņas

        15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu

        Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu

        Pievieno atmiņas

        16.01.1991 | Komunistu režīma 1991. gada pirmie upuri Rīgā

        1991. gada 16. janvārī tika rīkota Sēru diena Viļņā, 13. janvāra upuru bēres. Šajā dienā OMON (no krievu Otrjad Milicii Osobogo Naznačeņija- Īpašas Nozīmes Milicijas Vienība) Rīgā nogalināja arī pirmo upuri Latvijā.

        Pievieno atmiņas

        17.01.1991 | Trauksme uz barikādēm

        1991.gada 17.janvārī Rīgā uz barikādēm tiek izsludināts trauksmes stāvoklis

        Pievieno atmiņas

        20.01.1991 | Diena, kurā krita Podnieka komanda

        1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem.

        Pievieno atmiņas

        20.01.1991 | Список жертв кровавого января в Баку

        Pievieno atmiņas

        21.01.1991 | Melnais vai Asiņainais janvāris Baku

        Pievieno atmiņas

        11.02.1991 | Islande - pirmā valsts, kas de iure atzina Lietuvas neatkarību 1991. gada 11. februārī

        1988. gada 3. jūnijā tika nodibināta organizācija "Sajūdis" ("Kustība") , par kuras vadītāju kļuva Vītauts Landsberģis. Sākotnēji šī organizācija iestājās par Lietuvas autonomiju, bet vēlāk jau pieprasīja Lietuvas neatkarību.

        Pievieno atmiņas

        19.08.1991 | Augusta pučs

        Pievieno atmiņas

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Pievieno atmiņas

        26.12.1991 | PSRS oficiāli beidz pastāvēt

        Pievieno atmiņas

        Birkas