Augusta pučs

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
32Personu saraksts
Notikumi:
105Notikumu saraksts
Datums:
19.08.1991
Papildu lauki

Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu.

Augusta PUČS, 1daļa

Puča organizētāji un realizētāji bija Valsts ārkārtas stāvokļa komiteja (VĀSK, krievu: Государственный комитет по чрезвычайному положению (ГКЧП)), kurā ietilpa astoņi konservatīvi noskaņoti kompartijas, drošības dienestu un armijas vadošie darbinieki.

Komitejas priekšsēdētājs bija PSRS viceprezidents Genādijs Janajevs. Pēc apvērsuma sākuma VĀSK izsludināja valstī ārkārtas stāvokli uz 6 mēnešiem, ieviesa cenzūru, ieveda karaspēku Maskavā, izolēja Mihailu Gorbačovu, kurš puča laikā atradās savā Krimas vasarnīcā, un veica citus pasākumus, lai sagrābtu varu. Pret Augusta puču uzstājās Krievijas PFSR prezidents Boriss Jeļcins un viņa atbalstītāji gan no politiķu vidus, gan cilvēki, kas atsaucās uz aicinājumi aizsargāt Balto namu (Krievijas PFSR padomju nams) Maskavā, kur puča laikā atradās B. Jeļcins un viņa domubiedri. Faktiski puča laikā izveidojās divas paralēlas varas, kuras atbalstīja dažādi spēki.

Pučisti neizmantoja karaspēku un drošības spēkus, lai ieņemtu Balto namu vai sagrautu plašās masu demonstrācijas, kas bija vērstas pret viņiem. Nespējuši pilnībā sagrābt varu un saskārušies ar pretestību gan no plašām iedzīvotāju masām, gan opozīcijas kompartijas iekšienē, puča līderi piekrita atjaunot M. Gorbačova sakarus ar ārpasauli un atbrīvot viņu no izolācijas.

Tā rezultātā 21. augustā viņš sazinājās ar Maskavu un deva rīkojumu atcelt visus VĀSK pieņemtos lēmumus, kā arī atcelt no amatiem puča atbalstītājus. Līdz ar to pučs bija beidzies. Nākamajā dienā M. Gorbačovs ieradās Maskavā, bet VĀSK biedri tika arestēti. Viens no tiem — PSRS iekšlietu ministrs latvietis Boriss Pugo izdarīja pašnāvību.

Augusta pučs vājināja gan kompartijas, gan vispār konservatīvo spēku pozīcijas valstī. Pučistu mērķis nepieļaut Savienības līguma parakstīšanu tiešām tika panākts, tomēr vēlākie notikumi noveda nevis pie Padomju Savienības reformēšanas kā paredzēja iepriekšminētais līgums, bet gan pie pilnīga Padomju Savienības sabrukuma. Tāpat pučs paātrināja padomju republiku neatkarības centienus. Baltijas valstis tieši puča rezultātā atguva pilnīgu neatkarību un tās atzina citas valstis (tai skaitā arī Krievijas PFSR un septembrī arī PSRS).

Augusta puča notikumos joprojām ir daudz neskaidru jautājumu, kuri, iespējams, nekad netiks atbildēti. Populāra, bet nepierādīta ir versija, ka viens no puča atbalstītājiem ir bijis pats PSRS prezidents M. Gorbačovs. To savās liecībās apliecinājuši arī vairāki VĀSK dalībnieki.

19. augusta rītā Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR AP) un Ministru Padome paziņoja, ka uzskata Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteju par nelikumīgu veidojumu, kuram nav nekādu pilnvaru Latvijas teritorijā. Pilsoņi tika aicināti nesadarboties ar to un īstenot nevardarbīgu pretošanos. Baltijas kara apgabala pavēlnieks ģenerālis Fjodors Kuzmins, kas bija VĀSK ieceltais pilnvarotais pārstāvis Latvijas Republikā, telefoniski draudējis apcietināt Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, ja tas nepildīs visus viņa norādījumus.

Savukārt Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja (LKP CK) un Rīgas pilsētas komiteja paziņoja par atbalstu VĀSK darbībai. LKP CK pirmais sekretārs Alfrēds Rubiks preses konferencē ierosināja noteikt komandanta stundu un apcietināt vairākus Augstākās Padomes deputātus, slēgt lielu skaitu preses izdevumu un aizliegt visas sabiedriskās organizācijas, kas uzstājas pret PSRS konstitūciju. Latvijas KP CK līderim bija saraksti ar personām, kuras ir nekavējoties jāarestē, kā arī īpašs saraksts ar fiziski likvidējamiem Atmodas, mediju un atjaunotās Latvijas Republikas līderiem. Saraksts skaitās pazudis.

Viņš paziņoja, ka jaunā valdība apspiedīs jebkuru pretošanos, ja vajadzēšot – arī bruņotā ceļā. 

19. augusta pievakarē Rīgas OMON (PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas sevišķo uzdevumu milicijas vienība) kopā ar Baltijas kara apgabala karaspēka vienībām ieņēma vai izdemolēja daudzas valsts un sabiedrisko organizāciju ēkas.

Plkst. 19.30 tika pārtraukti Latvijas Televīzijas raidījumi, bet Latvijas Radio turpināja raidīt visā Latvijas teritorijā no slepena raidītāja Salaspilī.

20. augustā OMON un Padomju armijas desanta vienības atbruņoja Ministru Padomes apsardzi, savukārt LR AP pieprasīja armijai atbrīvot ieņemtos objektus, bet prasības neizpildīšanas gadījumā aicināja Latvijas tautu solidarizēties ar Krieviju un uzsākt vispārēju beztermiņa streiku. Tāpat tika pieņemts aicinājums PSRS Valsts padomei izbeigt VĀSK darbību Latvijas Republikas teritorijā

.

Aprit 20 gadi kopš «augusta puča»

21. augustā, kad OMON bruņutransportieri ieņēma Doma laukumu, LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas, tādēļ 1990. gada 4. maijā deklarētais pārejas periods ir beidzies un Latvijā pilnā apjomā ir atjaunota 1922. gada Satversmes darbība.

23. augustā Latvijas Republikas valdībai lojālās bruņotās vienības ieņēma LPSR CK galveno ēku un apcietināja Alfrēdu Rubiku, izvirzot apsūdzību valsts apvērsuma organizēšanā. Līdzīgi kā Krievijā, izmeklēšana notika lēni, kā rezultātā Maskavā pučisti faktiski tika sveikā cauri (ja neskaita Borisu Pugo un viņa sievu Valentīnu - kuri it kā izdarīja pašnāvību), zaudējot tikai amatus (bet bieži vien - ne ietekmi), bet Latvijā pēc pamatīgas muļļāšanās tika notiesāts tikai Alfrēds Rubiks, kurš pēc tam vairāk nekā veiksmīgi atgriezās politikā, turpinot savu cīņu pret Latvijas Republiku, cerot uz kompartijas ietekmes atjaunošanos ar visām no tā izrietošām sekām. 

Pēcāk tautā jokoja, ka pučs ir beidzies pāris dienas par agru, jo tad varētu redzēt visus vietējos Latvijas nedraugus, kuri nebija zaudējuši cerību atjaunot Latvijā padomju varu. Konkrēti bija stāsts, ka Arodbiedrību ēkā ir sameklēti visi Iļjiča portreti, lai tos godpilni sakārtu atpakaļ pie sienām (Ainārs Platacis u.c.).

Raimonds Pauls par 1991.gada augusta notikumiem

PSRS Valsts padome 1991. gada 6. septembrī, "ņemot vērā konkrētos vēsturiskos un politiskos apstākļus, kas bija pirms Latvijas Republikas ieiešanas PSRS", pieņēma lēmumu atzīt Latvijas Republikas neatkarību un sākt sarunas ar to par PSRS interešu un tās pilsoņu tiesību aizsardzību.

Pirms tam (jau 24. augustā) Latvijas neatkarību bija atzinusi Krievijas PFSR, bet pirmā valsts, kas to paveica bija Īslande 22. augustā.

Vienīgais Latvijā nogalinātais civiliedzīvotājs 1991.gada Augusta puča laikā bija Jūrmalas Jaunrades nama šoferis Raimonds Salmiņš, kuru specvienības OMON kaujinieki nošāva pie Rīgas Iekšlietu pārvaldes 19. augustā.

Vairāk par notikumiem Augusta puča laikā no news.lv

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Somija tiek oficiāli uzņemta NATOSomija tiek oficiāli uzņemta NATO04.04.2023lv
2
Vismaz 5 cilvēki gājuši bojā pēc tam, kad Ukrainas nacionālās gvardes karavīrs atklājis uguni aviācijas rūpnīcā Dņipro, Ukrainā26.01.2022en, lv
3"Nekā Personīga": 5. oktobra Ministru kabineta COVID19 krīzes vadības sēdes atšifrējums"Nekā Personīga": 5. oktobra Ministru kabineta COVID19 krīzes vadības sēdes atšifrējums14.11.2021lv
4
5 Americans, 1 Egyptian, and 1 Israeli said to be among the dead in a helicopter crash apparently caused by a technical failure12.11.2020en
5Armēnija raķešu uzbrukumā 2. lielākajai Azerbaidžānas pilsētai Gandžai nogalinājusi vairāk kā 10 iedzīvotājus, vairāk kā 50 ievainotiArmēnija raķešu uzbrukumā 2. lielākajai Azerbaidžānas pilsētai Gandžai nogalinājusi vairāk kā 10 iedzīvotājus, vairāk kā 50 ievainoti17.10.2020lv
6
Altaja novadā, Krievijā kādā tūristu bāzes istabiņā atrasti 4 līķi31.07.2020lv
7
1 Canadian dead, 5 missing after navy helicopter crash01.05.2020en
8Spēcīga sprādziena mākslīgo minerālmēslu rūpnīcā Ķīnā rezultātā vismaz 78 bojāgājušie un simti ievainotoSpēcīga sprādziena mākslīgo minerālmēslu rūpnīcā Ķīnā rezultātā vismaz 78 bojāgājušie un simti ievainoto21.03.2019en, lv
9Apstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinetsApstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinets23.01.2019lv, ru
10Magņitogorskā, Krievijā, gāzes sprādzienā deviņstāvu mājā vismaz 39 upuri un desmitiem ievainotoMagņitogorskā, Krievijā, gāzes sprādzienā deviņstāvu mājā vismaz 39 upuri un desmitiem ievainoto31.12.2018lv, ru
11Svitlodarskas apkaimē, Ukrainā, krievu teroristi veikuši ukraiņu pozīciju apšaudi ar smago (tsk 122mm) artilēriju, 6 krituši, 32 ievainotiSvitlodarskas apkaimē, Ukrainā, krievu teroristi veikuši ukraiņu pozīciju apšaudi ar smago (tsk 122mm) artilēriju, 6 krituši, 32 ievainoti18.12.2016en, lv
12Krievijā nošauti 2 ceļa policistiKrievijā nošauti 2 ceļa policisti09.10.2016lv, ru
13Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija publiskojusi separātistu štāba iznīcināšanas video Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija publiskojusi separātistu štāba iznīcināšanas video 04.04.2015lv
14Andrejs Fursovs: Kurš pārvalda pasauliAndrejs Fursovs: Kurš pārvalda pasauli07.10.2014lv
15Krievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta UkrainuKrievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta Ukrainu19.08.2014lv, ru
16Десталинизации россиского общества КарагановаДесталинизации россиского общества Караганова01.02.2011ru
17 2009. g. Bruģa revolūcija 2009. g. Bruģa revolūcija13.01.2009lv, pl
18Medijos parādās ziņa par gatavotu atentātu pret Ziedoni ČeveruMedijos parādās ziņa par gatavotu atentātu pret Ziedoni Čeveru09.10.2001lv
19Boriss Jeļcins tiek ievēlēts par KF prezidentu uz otru termiņu.Boriss Jeļcins tiek ievēlēts par KF prezidentu uz otru termiņu.03.07.1996lv, pl, ru
20Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994de, en, lv, pl, ru

Karte

Avoti: wikipedia.org, timenote.info, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Дмитрий КомарьДмитрий Комарь06.11.196821.08.1991ru
    2Szamil BasajewSzamil Basajew14.01.196510.07.2006pl, ru
    3Илья КричевскийИлья Кричевский03.03.196321.08.1991ru
    4Илья  КричевскийИлья Кричевский03.02.196321.08.1991ru
    5Raimonds SalmiņšRaimonds Salmiņš00.00.196119.08.1991lv
    6Andris LīgotnisAndris Līgotnis24.04.195914.12.1997lv
    7Vladimirs  UsovsVladimirs Usovs16.03.195421.08.1991lv, ru
    8Aleksandrs DemčenkoAleksandrs Demčenko06.01.195412.02.2020lv, ru
    9Борис  ТарасовБорис Тарасов10.08.195205.07.2013ru
    10Aleksandr LebiedAleksandr Lebied20.04.195028.04.2002pl, ru
    11Raits ČernajsRaits Černajs13.08.194803.03.2018lv
    12Viktors  IvaņenkoViktors Ivaņenko19.09.194701.01.2023ee, lv, pl, ru
    13Viktor  YerinViktor Yerin17.01.194420.03.2018en, pl, ru
    14Filips StroganovsFilips Stroganovs28.10.194209.02.2014lv, ru
    15Juris BeķerisJuris Beķeris27.02.194219.08.1991lv
    16Aivars EndziņšAivars Endziņš08.12.194021.11.2023en, lv, pl, ru
    17Viktors  BaraņņikovsViktors Baraņņikovs20.10.194021.07.1995en, lv, pl, ru
    18Saparmurats NijazovsSaparmurats Nijazovs19.02.194021.12.2006lv, ru
    19Valentīna PugoValentīna Pugo13.09.193823.08.1991en, lv, ru
    20Vadims  BakatinsVadims Bakatins06.11.193731.07.2022lv, ru
    Birkas