Nikolajs II Romanovs
- Dzimšanas datums:
- 19.05.1868
- Miršanas datums:
- 17.07.1918
- Mūža garums:
- 50
- Dienas kopš dzimšanas:
- 57176
- Gadi kopš dzimšanas:
- 156
- Dienas kopš miršanas:
- 38856
- Gadi kopš miršanas:
- 106
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Romanovs
- Papildu vārdi:
- Krievijas imperators
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Cars, Imperators, Karalis, Kņazs, Militārpersona, karavīrs, Muižnieks, Nozieguma upuris, Padomju represiju (genocīda) upuris, Sabiedrisks darbinieks, Valdnieks, upuris
- Kapsēta:
- Lielkņazu kapenes
Nikolajs II Romanovs bija Krievijas imperators (no 1894. līdz 1917. gadam), Polijas karalis (1894. — 1915.), Somijas lielkņazs (1894. — 1917.).
Nogalināts 1918. gadā kopā ar ģimeni.
Pilns tituls
Nikolajs II svarīgākos impērijas dokumentus parakstīja kā:
"Nikolajs Otrais, Viskrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperators un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Polijas cars, Sibīrijas cars, Taurijas Hersonesas cars, Gruzijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas, Lietuvas, Volīnijas, Podolijas un Somijas lielkņazs, Igaunijas, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales, Žemaitijas, Belostokas, Karēlijas, Tveras, Jugorskas, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Novagorodas lejaszemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Jugras, Obdoras, Kondas, Vitebskas, Mstislavas un visas ziemeļu zemes valdnieks un lielkņazs, Ivērijas, Kartlijas un Kabardijas zemes un Armēnijas apgabala pavēlnieks un valdnieks, Čerkesu un Kalnu kņazu un pārējo mantots valdnieks un īpašnieks, Turkestānas valdnieks, Norvēģijas troņmantnieks, Šlēzvigas-Holšteinas, Stromarnas, Dītmāršenas un Oldenburgas hercogs utt. utt."
(Николай Второй, Император и Самодержец Всероссийский, Московский, Киевский, Владимирский, Новгородский; Царь Казанский, Царь Астраханский, Царь Польский, Царь Сибирский, Царь Херсонеса Таврического, Царь Грузинский; Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Литовский, Волынский, Подольский и Финляндский; Князь Эстляндский, Лифляндский, Курляндский и Семигальский, Самогитский, Белостокский, Корельский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных; Государь и Великий Князь Новагорода низовския земли́, Черниговский, Рязанский, Полотский, Ростовский, Ярославский, Белозерский, Удорский, Обдорский, Кондийский, Витебский, Мстиславский и всея северныя страны́ Повелитель; и Государь Иверския, Карталинския и Кабардинския земли́ и области Арменския; Черкасских и Горских Князей и иных Наследный Государь и Обладатель, Государь Туркестанский; Наследник Норвежский, Герцог Шлезвиг-Голштейнский, Стормарнский, Дитмарсенский и Ольденбургский и прочая, и прочая, и прочая.)
Tēvs - imperators Aleksandrs III, māte - imperatore Marija (Мария Фёдоровна).
1894. gada 14. novembrī Nikolaju apprecināja ar Hesenes-Darmštates princesi Alisi (Victoria Alix Helena Louise Beatrice, Prinzessin von Hessen und bei Rhein, pareizticībā kristīta kā Aleksandra - Александра Фёдоровна, 6.06.1872. - 17.07.1918.). Bērni:
- meita Olga (Ольга Николаевна, 1895.-1918.)
- meita Tatjana (Татьяна Николаевна, 1897.-1918.)
- meita Marija (Мария Николаевна, 1899.-1918.)
- meita Anastasija (Анастасия Николаевна, 1901.-1918.)
- dēls Aleksejs (Алексей Николаевич, 1904.-1918.)
Kronējās par imperatoru 1896. gada 14. maijā (26. maijā pēc jaunā stila).
Ārpolitika
Lielu uzmanību veltīja starptautiskajām tiesībām.
Pēc Nikolaja II izniciatīvas 1899. un 1907. gados Hāgā sanāca bruņojuma ierobežošanas jautājumiem veltītas starptautiskas miera konferences, kuras lika pamatus kara likumu un kara noziegumu definēšanā un starptautisko saistību noteikšanā.
1900. gadā Krievijas armija piedalījās Bokseru sacelšanās apspiešanā Ķīnā.
1905.-1907. gados karš ar Japānu (t.s. Krievu-japāņu karš), kurā Krievijas impērija cieta sakāvi (Japāna atguva Sahalīnu u.c. teritorijas Tālajos Austrumos).
1907. gadā parakstīja līgumu ar Lielbritāniju par savstarpējo ietekmes sfēru sadalīšanu Ķīnā, Afganistānā, Persijā, kas lika pamatus vēlākajai Antantei.
1912. gadā par Krievijas protektorātu kļūst Mongolija, kas atšķēlusies no Ķīnas pēc tajā notikušās revolūcijas un imperatora gāšanas no troņa.
Pirmais pasaules karš
Par formālo kara iemeslu kalpoja tas, ka 1914. gada 28. jūnijā Sarajevā serbu nacionālās atbrīvošanās kustības kaujinieks Gavrila Princips atentātā nogalināja Franci Ferdinandu, Austrijas hercogu un Austroungārijas troņmantinieku, par ko Austrija vaino Serbiju. Pēc savstarpēju notu apmaiņas 28. jūlijā Austroungārija pieteica Serbijai karu.
1914.g. 29. jūlijā Krievija izsludināja totālo mobilizāciju. Vācija pieprasīja Krievijai to pārtraukt, uztverot to kā agresijas aktu. Krievija noraidīja Vācijas prasību un sāka pārvietot karaspēku uz rietumiem.
1914. gada 1. augustā Krievijas impērijai pieteica karu Vācijas impērija.
Iekšpolitika
1897. gadā naudas reforma.
1897. gadā Izdots likums par darba laika ierobežošanu (ne vairāk par 11,5h darba dienās, 10h sestdienās un pirmssvētku dienās).
Atcelts īpašais nekustamā īpašuma nodoklis poļiem.
1900. gadā atcelts izsūtījums uz Sibīriju kā soda mērs.
Pārmaiņas iekšpolitikā
1905. gada 6. augustā tika publicēts manifests par likumdevēja parlamenta - Valsts domes (Государственная дума Российской империи) izveidošanu. 17. oktobrī manifests par politiskajām brīvībām.
1906. gada 23. aprīlī beidzot tika izdots vienots un galīgs impērijas pamatlikumu apkopojums (Основные государственные законы Российской империи).
1910. gada 17. jūnijā pieņēma likumu par Somijas parlamenta tiesību un Somijas lielkņazistes autonomijas ierobežošanu.
1905.-1912. gados nopietni tiek reformēta armija. 1910. gadā tiek izveidota kara aviācija (Императорский военно-воздушный флот).
1917. gada februāra revolūcija
1917. gada 2. martā Nikolajs II parakstīja atteikšanos no troņa. No 9. marta līdz 14. augustam bijušā imperatora ģimene atradās mājas arestā Aleksandrovas pilī. Pēc tam viņus izsūtīja trimdā uz Toboļsku. Pēc boļševiku apvērsuma 1918. gada 22. aprīlī ģimeni pārveda uz Jekaterinburgu.
Nošauts kopā ar ģimeni 1918. gadā, Jekaterinburgā, naktī no 16. uz 17. jūliju.
***
Avoti: wikipedia.org, regiment.ru, news.lv
Vietas
Bildes | Nosaukums | Saites | No | Līdz | Apraksts | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | Balmoralas pils | nav precizēta | 00.00.1896 | 00.00.1896 | Viesojies pie karalienes Viktorijas | en, lv, ru |
Saiknes
05.08.1860 | Krievijas troņmantnieks Nikolajs, Aleksandra II vecākais dēls, apmeklē Rīgu
17.10.1888 | Avarē Krievijas imperatora Aleksandra III vilciens netālu no Harkovas
Vairāk kā 60 ievainotie, 21 katastrofā iet bojā. No 15 speciālā vilciena vagoniem 10 ir pilnībā sadragāti, jo vilciens braucis apmēram 68 km/st un avarējot nogāzies no apmēram 10m augsta uzbēruma. Imperatora ģimene- paliek neskarta. Pēc oficiālās versijas katastrofa notikusi pārāk liela ātruma dēļ, taču cita apgalvo, ka tas ir bijis terora akts un vilcienā bijusi ievietota bumba. Pēc jaunā stila- 29/10/1888
02.11.1894 | Krievijas tronī kāpj pēdējais Krievijas cars Nikolajs II
26.05.1896 | Pēdējā Krievijas cara - Nikolaja II kronēšana
31.05.1896 | Давка на Ходынском поле
03.03.1897 | Krievijas imperators Nikolajs II izdod ukazu par Maskavas-Vindavas (Ventspils) dzelzceļa būvi
07.02.1899 | Nikolajs II likvidē Krievijas iepriekš garantēto Somijas lielhercogistes autonomiju un sāk piespiedu rusifikāciju
22.08.1903 | Krievijas Imperators Nikolajs II atklāj Sv. Nikolaja Jūras katedrāli karostā
Imperators Nikolajs II ar ģimeni atradās Liepājā 22-24./08/1903
07.05.1904 | Pēc 40 gadiem Latgalē atcelts latīņu drukas aizliegums
10.08.1904 | Krievu - japāņu karš. Kauja Dzeltenajā jūrā
Krievu mēģinājums izlauzties no Portarturas ostas un japāņu blokādes. Abās pusēs ap 250 bojāgājušo un nogremdēti kuģi, bet kauja beidzās neizšķirti. Krievijas karā pret Japānu boka iesaistīti arī vairāki tūkstoši tobrīd Krievijas Impērijas okupētās Latvijas iedzīvotāji tsk latvieši.
02.01.1905 | Krievu - japāņu karš: Beidzas krievu bāzes Portarturas blokāde
30.7.1904 – 2.1.1905
06.01.1905 | Rīgā notiek demonstrācija pret Krievijas - Japānas karu, kurā piedalās ap 2000 cilvēku
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
11.02.1905 | 1905: создана комиссия под председательством сенатора Шидловского
27.05.1905 | Krievu-japāņu karš: sākās Cusimas kauja
28.05.1905 | Krievijas- Japānas karš: ar pilnīgu krievu Baltijas flotes sagrāvi beidzas Cusimas kauja
06.08.1905 | Manifests par Krievijas valsts Domes izveidi
Pēc 1905. gada revolūcijas Krievijas cars bija spiests izveidot likumdošanas iestādi- Krievijas valsts domi. Tā tika veidota uz speciāla manifesta pamata. Высоча́йший Манифе́ст Об учреждении Государственной Думы. Vienlaikus tika izdoti manifesti par vēlēšanām.
05.09.1905 | Portsmutas līgums formāli beidz krievu- japāņu karu
27.11.1905 | Sevastopoles jūrnieku sacelšanās sākums leitnanta P. Šmita vadībā
27.04.1906 | Pirmā sasaukuma Krievijas valsts dome sāk darbu
[apraksts tapšanas stadijā] Pastāv līdz 9/7/1906, līdz to atlaida Nikolajs II
10.07.1906 | Protestējot pret Krievijas Valsts domes atlaišanu, deputāti paraksta Viborgas manifestu "Tautai un tautas vietniekiem"
19.08.1906 | Принятие «Закона о военно-полевых судах» в России
25.08.1906 | Покушение на премьер-министра России Петра Столыпина
Бомба для премьера. 25 августа 1906 года было совершено покушение на Столыпина
22.11.1906 | Stolipina agrārās reformas sākums
20.02.1907 | Sanktpēterburgā uz pirmo sēdi sanāca Krievijas Valsts Domes otrais sasaukums
09.06.1908 | Tallinā tiekas Krievijas imperators Nikolajs II un Apvienotās karalistes karalis Edvards VII. Tiek ielikti pamati Antantei
03.07.1910 | Nikolajs II Rīgā
13.09.1911 | Kārtējais atentāts pret Krievijas premjerministru Stolipinu Kijevā. Šoreiz terora akts izdodas
14.10.1912 | Rīgas Zooloģiskā dārza dzimšanas diena
1912.gada 14.oktobrī Rīgas pilsētas domnieks E.Betihers, pilsētas meža inženieris E.Ostvalds un biedrības priekšsēdētājs F.Bahs paraksta aktu par zoodārza atvēršanu apmeklētājiem. Šī diena kļūst par Rīgas Zooloģiskā dārza dibināšanas dienu.
27.10.1912 | Tiek atvērts Rīgas Zooloģiskais dārzs
28.06.1914 | Sarajevā nogalināts Austrijas kroņprincis Francis Ferdinands
Sarajevā tika nogalināts Austrijas kroņprincis Francis Ferdinands, kas bija formālais iemesla Pirmā pasaules kara sākumam.
28.07.1914 | Sākas pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp Sabiedrotajiem Antantes (Antante (no franču entente - saprašanās) bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp Lielbritāniju, Franciju un Krieviju vadībā) vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm (Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība- ietilpa Vācijas impērija, Austroungārija, Osmaņu impērija un Bulgārijas cariste) otrā pusē, kas ilga no 1914. 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Karš tika dēvēts arī par Lielo Karu, Nāciju karu un Karu, kas izbeigs visus karus. Karā kopā ar ieročiem rokās cīnījās 65 miljoni vīru. Vairāk kā 10 miljoni krita kaujas laukā, 8 miljoni pazuda bez vēsts, vairāk kā 20 miljoni guva ievainojumus.
29.07.1914 | Krievija izsludina vispārēju mobilizāciju
01.08.1914 | Vācija piesaka karu Krievijai
02.08.1914 | Pirmais pasaules karš: Vācijas kuģi sāk Liepājas ostas apšaudi
30.08.1914 | Pirmais Pasaules karš. Vācija sakauj Krievijas spēkus Austrumprūsijā pie Tannebergas. "Par caru" iet bojā daudzi tūkstoši latviešu
15.09.1914 | Pirmais Pasaules karš. Ar Krievijas 1. armijas sagrāvi beidzas 1. Mazūru ezeru kaujas. Par Krieviju krīt ~20,000 latviešu
23.01.1915 | Kurzemē, Rīgā, Rīgas apriņķī izsludina kara stāvokli
26.01.1915 | Liepāja pirmo reizi piedzīvoja vācu cepelīna uzlidojumu
19.02.1915 | Čērčila debija: Galipoli kauja. 1,25 miljoni kritušo. Nozīmīgākā Turcijas uzvara
19. februārī tika izdarīts pirmais uzbrukums Dardaneļiem, ko sāka spēcīgs angļu un franču spēku apvienojums, tai skaitā kuģis Queen Elizabeth, kuru sabombardēja Osmaņu impērijas artilērija. Galipoli kauja notika Pirmā pasaules karā, apvienotie britu un franču spēki centās ieņemt Osmaņu impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli (tag. Stambula). Mēģinājums neizdevās un nesa ļoti lielus upurus abām pusēm. Sabiedroto spēki zaudēja 550,000 kritušo, Turcija- vairāk par 700,000
25.05.1915 | Немецкие погромы в Москве
Число активных погромщиков в пик волнений достигало 100—120 тысяч человек.
01.06.1915 | Указ об обязательном увольнении всех немцев с московских предприятий и прекращении деятельности в городе немецких фирм
11.11.1915 | Nikolajs II apmeklē Cēsis un Rīgu militārā inspekcijā
25.12.1916 | Cars Nikolajs II izdod rīkojumu, kurā paredz neatkarīgas Polijas valsts atjaunošanu
06.02.1917 | Император Николай Второй санкционирует применение «ликвидационных законов» об экспроприации земель к поволжским немцам
15.03.1917 | Rewolucja lutowa: w Pskowie abdykował car Mikołaj II; utworzono Rząd Tymczasowy.
15.03.1917 | No Krievijas troņa atsakās cars Nikolajs II
14.09.1917 | Krievija tiek pasludināta par republiku
06.12.1917 | Somija pasludina neatkarību no Krievijas
15.05.1918 | Beidzās "Pilsoņu karš" Somijā
17.07.1918 | Ipatjeva namā boļševiki noslepkavo Krievijas cara Nikolaja II ģimeni
05.09.1918 | Tautas komisāru Padome pieņem lēmumu par Sarkano teroru, kas faktiski rada iespēju nesodīti slepkavot jebkuru
Impulss terora pastiprināšanai bija 1918.g. 30. augusta atentāts pret Ļeņinu, kurš tika ievainots. Šajās dienās cilvēku pūļa klātbūtnē kādā Maskavas parkā tika nošauti tieslietu un iekšlietu ministri u.c. vecā režīma amatpersonas. Zīmīgi, ka tieši šajā pašā datumā- 5.9.1793. gadā tika sākts Eiropā pirmais terors pret politiskajiem pretiniekiem- Robespjērs uzsāka teroru pret žirondistiem.