Čērčila debija: Galipoli kauja. 1,25 miljoni kritušo. Nozīmīgākā Turcijas uzvara

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
39Personu saraksts
Notikumi:
23Notikumu saraksts
Datums:
19.02.1915
Papildu lauki

19. februārī tika izdarīts pirmais uzbrukums Dardaneļiem, ko sāka spēcīgs angļu un franču spēku apvienojums, tai skaitā kuģis Queen Elizabeth, kuru sabombardēja Osmaņu impērijas artilērija. Galipoli kauja notika Pirmā pasaules karā, apvienotie britu un franču spēki centās ieņemt Osmaņu impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli (tag. Stambula). Mēģinājums neizdevās un nesa ļoti lielus upurus abām pusēm. Sabiedroto spēki zaudēja 550,000 kritušo, Turcija- vairāk par 700,000

Turcijā operāciju sauc par Čanakkales kariem (turku valodā: Çanakkale Savaşları); Lielbritānijā to sauc par Dardaneļu operāciju vai Galipoli; Francijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Ņūfaundlendā operāciju pazīst ar nosaukumu Galipoli.

Krievijas impērijai, kas bija viena no Sabiedrotajiem Pirmajā pasaules karā, trūka ražotņu, kas varētu apgādāt tās armiju. Francijai un Lielbritānijai ar salīdzinoši mazāku iedzīvotāju skaitu bija diezgan spēcīga rūpniecība un tās meklēja iespēju piegādāt Krievijai nepieciešamo munīciju, lai ar Krievijas palīdzību varētu atvieglot stāvokli Rietumu frontē.

Kara laikā Sabiedrotie neatlaidīgi meklēja iespējas izveidot transporta ceļus uz Krieviju un Ķīnu. Vācijas impērija un Austroungārija bija bloķējušas Krievijas sauszemes tirdzniecības ceļus uz Eiropu un, līdz ar to, nepastāvēja gandrīz nekādas iespējas veikt nepieciešamās piegādes Krievijai. Arī pieejamie jūras ceļi bija neizbraucami: Baltijas jūru kontrolēja vācu Ķeizariskā flote, Ohotskas jūra pārāk bieži aizsala un Melnajai jūrai varēja piekļūt tikai caur Osmaņu impērijā esošo Bosfora šaurumu.

1914. gada oktobrī, Osmaņu impērijai pievienojoties Centrālajām lielvalstīm, vairs nebija iespēju veikt piegādes uz Krieviju caur Vidusjūru.

1914. gada nogalē Rietumu fronte Francijā un Beļģijā bija kļuvusi nekustīga un bija nepieciešams citur izveidot jaunu fronti. Sabiedrotie cerēja, ka uzbrukumā Osmaņu impērijai viņu pusē pievienosies arī Bulgārija un Grieķija, bet grieķu piesaistīšanai Galipoli pussalā Krievija uzlika veto.

1914. gada novembrī Francijas ministrs ieteica sākt uzbrukumu Osmaņu impērijai, bet šāds priekšlikums neguva atbalstu. Tika noraidīts arī britu jūras izlūkdienesta priekšlikums pārpirkt Osmaņu impēriju Sabiedroto pusē.

Vēlāk novembrī, Pirmais Admiralitātes lords Vinstons Čērčils nāca klajā ar savu pirmo plānu Dardaneļu ieņemšanai. Viņa priekšlikuma pamatā bija apsvērums, ka Karaliskajai flotei ir pietiekami daudz tādu kuģu, kas nav spējīgi stāties pretī Vācijas flotei Ziemeļu jūrā, bet varētu tikt izmantoti citā karadarbības laukā. Sākotnējais plāns paredzēja uzbrukt tikai ar Karaliskās flotes spēkiem.

1915. gada janvārī Lielbritānijas valdība beidzot apstiprināja uzbrukuma plānu Galipoli pussalai.

1915,g, 19. februārī tika izdarīts pirmais uzbrukums Dardaneļiem, ko sāka spēcīgs angļu un franču spēku apvienojums, tai skaitā kuģis Queen Elizabeth, kuru sabombardēja Osmaņu impērijas artilērija.

1915,g, 18. martā tika sākts jauns uzbrukums, kura mērķis bija šaurākā Dardaneļu vieta, jo tur jūras platums bija tikai aptuveni 16 km. Caur Dardaneļiem centās izrauties 16 kuģi admirāļa de Robeka vadībā, bet lielāko daļu flotes iznīcināja jūras mīnas, kuras bija izlicis Osmaņu jūras mīnētājs Nusret. Briti par mīnu traleriem izmantoja vienkāršos tralerus un, kad turki sāka uz tiem šaut, tie atkāpās, atstājot mīnas. Kuģus nosūtīja bez noteikta rīkojuma un tika nogremdēti trīs kaujas kuģi: Ocean, Irresistible un Bouvet. Ar smagiem bojājumiem palika kaujas kreiseris Inflexible, franču Suffren un Gaulois.

Šādi zaudējumi Sabiedrotajiem lika atteikties no jebkādiem tālākiem mēģinājumiem ieņemt jūras šaurumu tikai ar flotes palīdzību. Savukārt Osmaņu impērijas pusē britu flotes sagrāve deva morālu uzmundrinājumu visam karaspēkam. Osmaņu šāvēji pēc britu kuģu atkāpšanās bija palikuši gandrīz bez munīcijas. Nav zināmi īstie atkāpšanās iemesli, jo Čērčils ieteica turpināt uzbrukumu un tādā gadījumā, iespējams, Galipoli nebūtu tāds liels zaudējums Sabiedrotajiem. Toties, ja flote būtu tikusi tālāk, iespējams tā nokļūtu strupceļā ar nepietiekamu spēku, lai ieņemtu Konstantinopoli un ar mīnēto teritoriju starp viņiem un Vidusjūru.

Pēc flotes neveiksmīgajiem uzbrukumiem, kļuva skaidrs, ka nepieciešami sauszemes spēki turku artilērijas vājināšanai. Tad būtu iespēja mīnu meklētājiem attīrīt ceļu lielākiem kuģiem. Britu kara ministrs Lords Kičeners par Vidusjūras spēku komandieri iecēla Seru Īanu Hamiltonu, lai viņš izpildītu šo operāciju.

1915. gada sākumā Ēģiptē tika nometināti brīvprātīgie kareivji un Jaunzēlandes un Austrālijas, kur viņus apmācīja pirms došanās uz Franciju. No brīvprātīgajiem izveidoja Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusu (Australian and New Zealand Army Corps, ANZAC). Komandiera rīcībā bija arī britu 29. un 10. divīzijas, Karaliskās flotes divīzija un Francijas ekspedīcijas korpuss.

Bija jāgaida aptuveni sešas nedēļas, lai sagaidītu britu spēku ierašanos no Lielbritānijas. Šis laiks bija izdevīgs Osmaņu armijai, lai sagatavotos sauszemes uzbrukumam. Ēģiptē nebija gandrīz nekāda informācijas drošība un Hamiltona spēku uzbrukuma virzieni bija plaši zināmi. Turki uzreiz papildināja savus munīcijas un citu nepieciešamo materiālu krājumus.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
Ēģiptē, netālu no Gizas piramīdām saspridzināts tūristu autobuss. 2 cilvēki gājuši bojā, vairāk kā 10 ievainoti28.12.2018en, lv
2Terror attack on a police bus in the center of Mersin, Turkey. At least 12 people were injuredTerror attack on a police bus in the center of Mersin, Turkey. At least 12 people were injured17.10.2017en
3Kolumbijā nogrimst laiva ar 150 tūristiemKolumbijā nogrimst laiva ar 150 tūristiem25.06.2017en, lv
4Krievijas vēstnieka slepkavība TurcijāKrievijas vēstnieka slepkavība Turcijā19.12.2016en, lv, pl, ru
5Turcijas pilsētā Kajseri netālu no universitātes ēkas nograndis sprādziens; 13 karavīri gājuši bojā un 48 ievainotiTurcijas pilsētā Kajseri netālu no universitātes ēkas nograndis sprādziens; 13 karavīri gājuši bojā un 48 ievainoti17.12.2016lv
6Bumbas sprādzienā Koptu katedrālē Kairā nogalināti un ievainoti vairāki desmiti cilvēkuBumbas sprādzienā Koptu katedrālē Kairā nogalināti un ievainoti vairāki desmiti cilvēku11.12.2016en, lv
72 secīgi sprādzieni satricina Stambulu. 41 bojāgājušie un vairāk kā 150 ievainoto2 secīgi sprādzieni satricina Stambulu. 41 bojāgājušie un vairāk kā 150 ievainoto10.12.2016en, lv
8Stambulas lidostā bumbas sprādziens. 1 bojāgājušais, ievērojami bojājumi, tai skaitā bojātas 3 lidmašīnasStambulas lidostā bumbas sprādziens. 1 bojāgājušais, ievērojami bojājumi, tai skaitā bojātas 3 lidmašīnas23.12.2015en, lv
92 sprādzienos Ankarā pretkara demonstrācijas laikā- vismaz 120 bojāgājušie, vairāk kā 516 ievainoti2 sprādzienos Ankarā pretkara demonstrācijas laikā- vismaz 120 bojāgājušie, vairāk kā 516 ievainoti10.10.2015en, lv, pl, ru
10Pie Rietumāfrikas krastiem vācu torpēdas nogremdē kuģi Laconia. 1649 upuriPie Rietumāfrikas krastiem vācu torpēdas nogremdē kuģi Laconia. 1649 upuri12.09.1942en, lv
11Vinstons Čērčils kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministruVinstons Čērčils kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru10.05.1940lv, pl
12Japāņu karaspēks ieņem Ķīnas pilsētu NankinuJapāņu karaspēks ieņem Ķīnas pilsētu Nankinu13.12.1937en, lv, pl, ru
13Bermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveideBermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveide06.10.1919lv
14 Mustafa Kemals Ataturks izsēdās Samsunā; šis datums tiek uzskatīts par Turcijas neatkarības kara sākumu Mustafa Kemals Ataturks izsēdās Samsunā; šis datums tiek uzskatīts par Turcijas neatkarības kara sākumu19.05.1919lv
15Kompjenas pamiers. Rietumeiropā 1. Pasaules karš praktiski beidziesKompjenas pamiers. Rietumeiropā 1. Pasaules karš praktiski beidzies11.11.1918en, lv, pl
16Ziemassvētku kaujasZiemassvētku kaujas05.01.1917en, lv
17Pirmais Pasaules karš. Beidzas Smārdes kaujasPirmais Pasaules karš. Beidzas Smārdes kaujas17.09.1916lv
18WW1. 1st New Zealand Expeditionary Force. Evacuation from GallipoliWW1. 1st New Zealand Expeditionary Force. Evacuation from Gallipoli01.11.1915en
19Pirmais Pasaules karš: Anglija piesaka karu VācijaiPirmais Pasaules karš: Anglija piesaka karu Vācijai04.08.1914en, lv
20Pirmais pasaules karš: Vācijas kuģi sāk Liepājas ostas apšaudiPirmais pasaules karš: Vācijas kuģi sāk Liepājas ostas apšaudi02.08.1914lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1
    Joseph Schmitt00.00.189502.05.1915en, lv, ru
    2
    Edward James Fergusson00.00.189502.05.1915en, lv, ru
    3
    John Mitchellhill Glasgow00.00.189508.08.1915en, lv, ru
    4
    Harold Gordon Allen00.00.189425.04.1915en, lv, ru
    5
    Fred Ellis Haycock00.00.189425.04.1915en, lv, ru
    6
    George Thomas Hayes00.00.189425.04.1915en, lv, ru
    7
    Edric Doyle Kidson00.00.189325.04.1915en, lv, ru
    8
    Leslie Clifford00.00.189202.05.1915en, lv, ru
    9
    George Hewlett Mapp00.00.189221.08.1915en, lv, ru
    10
    Charles Edmonds20.04.189126.09.1954en
    11
    Frank Henry Burton Adcock00.00.189125.04.1915en, lv, ru
    12
    Harry Nicholas Gerrets00.00.189102.05.1915en, lv, ru
    13
    Thomas George Ball00.00.189009.08.1915en, lv, ru
    14
    Augustine Bond00.00.189025.04.1915en, lv, ru
    15
    Stuart Halbert Edgar00.00.189002.05.1915en, lv, ru
    16
    Henry Vernon Grundy00.00.189008.08.1915en, lv, ru
    17
    Isaac Reay Britt00.00.188802.05.1915en, lv, ru
    18
    Henry James Vivian Priestley00.00.188825.04.1915en, lv, ru
    19
    John William Miller00.00.188825.04.1915en, lv, ru
    20
    Joseph Peter Lalor00.00.188525.04.1915en, lv, ru
    Birkas