Pirmais pasaules karš: Vācijas kuģi sāk Liepājas ostas apšaudi

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
4Personu saraksts
Notikumi:
48Notikumu saraksts
Kapsētas:
1Saraksts
Datums:
02.08.1914
Papildu lauki

Atbildot uz Krievijas izsludināto visparējo mobilizāciju un milzīga karaspēka koncentrāciju pie Vācijas robežām, Vācija 1914. gada 1. augustā pieteica karu Krievijai, lai gan sākotnēji nebija paredzējusi karot 2 forntēs, un pie Austrumu robežas tās spēki bija vāji.

1914. gada 2. augustā ar Liepājas apšaudi Latvijā sākās 1. Pasaules karš.

2. augustā vācu kuği "Magdeburg" un "Augsburg" sāka Liepājas apšaudi, sabojājot vairākus namus un noliktavas.

1914. gada 17. novembrī — tika atkārtota spēcīga Liepājas apšaude. Vācu kreiseri no jūras apšaudīja bāku, dzelzceļu, kara ostas teritoriju. Tika sapostītas ap 100 pilsētas ēku, kā arī bija cilvēku upuri. Lai bloķētu zemūdeņu kustību priekšostas dienvidu un ziemeļu vārtos vācieši nogremdēja 3 tvaikoņus.

Sauszemes karaspēks Liepāju okupēja 1915. gada maijā. 

***

Liepājas Kara ostu sāka būvēt 1890. gadā, kad Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra III valdīšanas laikā tur nolēma ierīkot kara pilsētu un izbūvēt Liepājas cietoksni jeb fortus (vēl šodien visapkārt Liepājai izvietoti 8 galvenie fortifikācijas būvju kompleksi ar pazemes tuneļiem, un trīs no šiem fortiem atrodas Karostas teritorijā).

Karostas izveide bija saistīta ar vērienīgu korupciju un izmaksāja 45 miljonus zelta rubļu, taču jau 1. Pasaules kara laikā nocietinājumi pilsētu praktiski neaizstāvēja- kara otrajā fazē 1915. gadā vāciešiem strauji virzoties Latvijas teritorijā, tos saspridzināja krievu pašu armija.

Liepājas cietoksnis pēc savas struktūras ir salīdzināms ar kādreizējo Port — Arturas cietoksni Krievijas Tālajos austrumos. Cietoksnis būvēts no 1893. līdz 1906. gadam un tas izvietots ne tikai Karostā, bet visapkārt Liepājai — gar Cietokšņa kanālu Zaļajā birzī, Dinamo stadionā Liepājas centrā un pilsētas dienvidu galā pie Klaipēdas šosejas; projekta autors ir inženieris ģenerālmajors Ivans Makdonalds. Atsevišķas nocietinājuma daļas savienoja kanālu sistēma un šaursliežu dzelzceļš. Liepājas jūras kara ostas bāzei bija paredzēti 140 karakuģi un 30 zemūdenes.

Aleksandra III dēls, ķeizars Nikolajs II, deva rīkojumu kara bāzi nodēvēt par godu tēva piemiņai par "Imperatora Aleksandra III ostu" (krievu: Порт императора Александра III).

Ziemeļu fortus Pirmā pasaules kara laikā diezgan nesekmīgi mēģināja saspridzināt paši atkāpjošies krievu karavīri. Tādēļ lielākā daļa joprojām ir saglabājusies sākotnējā stāvoklī. Tuvējie forti Karostā, Krasta ielas galā pie Atmodas bulvāra, veido savdabīgu, mežonīgu ainavu, savukārt Ziemeļu fortos saglabājušies plašāki pazemes labirinti. Iekļūt iespējams arī Redānā, Austrumfortā, Vidusfortā, Linetē un Dienvidu fortos.

***

Gadsimta sākumā Liepāja ostas un dzelzceļa satiksmes dēļ bija kļuvusi par lielāko Krievijas Impērijas emigrācijas centru.

Tiešo satiksmi ar Ņujorku sākumā — no 1906. gada jūnija uzturēja četri kuģi, tad deviņi, visbeidzot —11.

1907. gadā caur Liepāju izbrauca 56,5 tūkstoši cilvēku, 1913. — 70125.

1. pasaules kara priekšvakarā Liepāja kopā ar Rīgu aptvēra četras piektdaļas Latvijas rūpnieciskās ražošanas, ārējās tirdzniecības apgrozījums bija 104,2 miljoni rubļu — gandrīz divas reizes vairāk nekā gadsimta ieskaņā.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Aizdegoties krievu zemūdenei, bojā gājuši vismaz 14 Krievijas jūrniekiAizdegoties krievu zemūdenei, bojā gājuši vismaz 14 Krievijas jūrnieki01.07.2019en, lv, ru
2Melnajā jūrā pēc sadursmes ar kravas kuģi nogrimst Krievijas izlūkkuģis 'Liman'Melnajā jūrā pēc sadursmes ar kravas kuģi nogrimst Krievijas izlūkkuģis 'Liman'27.04.2017lv
3Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri 19.12.2016de, en, lv, pl, ru
4Padomju zemūdene nogremdē vācu kuģi Wilhelm Gustloff ar vairāk kā 10000 bēgļiem uz klājaPadomju zemūdene nogremdē vācu kuģi Wilhelm Gustloff ar vairāk kā 10000 bēgļiem uz klāja30.01.1945en, lv, pl
5Pie Rietumāfrikas krastiem vācu torpēdas nogremdē kuģi Laconia. 1649 upuriPie Rietumāfrikas krastiem vācu torpēdas nogremdē kuģi Laconia. 1649 upuri12.09.1942en, lv
6Rīgā ienāk tūristu laineris "Pilsudskis"Rīgā ienāk tūristu laineris "Pilsudskis"03.08.1936lv
7Bermontiāde: Latvija piesaka karu VācijaiBermontiāde: Latvija piesaka karu Vācijai25.11.1919en, lv
8Bermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveideBermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveide06.10.1919lv
9Inčukalna kaujaInčukalna kauja31.12.1918lv
10Kompjenas pamiers. Rietumeiropā 1. Pasaules karš praktiski beidziesKompjenas pamiers. Rietumeiropā 1. Pasaules karš praktiski beidzies11.11.1918en, lv, pl
11Ķeizars Vilhelms II atsakās no troņa. Vācija kļūst par republikuĶeizars Vilhelms II atsakās no troņa. Vācija kļūst par republiku09.11.1918en, lv, pl
12
Pirmais pasaules karš: saskaņā ar panākto pamieru Austroungārija pārtrauca karadarbību04.11.1918lv, pl
13Soļi Latvijas neatkarības atgūšanas ceļā. Ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti"Soļi Latvijas neatkarības atgūšanas ceļā. Ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti"15.03.1918lv
14Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogisteAtjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste08.03.1918lv
15Pirmais Pasaules karš. Vācu armija ieņem Jēkabpili.Pirmais Pasaules karš. Vācu armija ieņem Jēkabpili.22.09.1917lv
16
WW1. Vācijas veiktā pirmā lielākā Londonas bombardēšana, 162 cilvēki gāja bojā, 432 ievainoti.13.06.1917lv
17The US Congress approved a declaration of war on Germany which allowed the USA to enter WW1The US Congress approved a declaration of war on Germany which allowed the USA to enter WW106.04.1917en, pl
18No Krievijas troņa atsakās cars Nikolajs IINo Krievijas troņa atsakās cars Nikolajs II15.03.1917lv, ru
19Ziemassvētku kaujasZiemassvētku kaujas05.01.1917en, lv
20Pirmais pasaules karš: beidzās Verdenas kaujaPirmais pasaules karš: beidzās Verdenas kauja18.12.1916lv

Karte

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Jānis KurelisJānis Kurelis06.05.188205.12.1954de, en, lv, ru
    2Aleksandrs  KolčaksAleksandrs Kolčaks16.11.187407.02.1920lv, ru
    3Nikolajs II RomanovsNikolajs II Romanovs19.05.186817.07.1918lv, pl, ru
    4Vilhelms II HohencollernsVilhelms II Hohencollerns27.01.185904.06.1941en, lv, pl
    Birkas