Krievijas impērijas cars Nikolajs II, viņa sieva Aleksandra Fjodorovna un viņu pieci bērni Olga, Marija, Tatjana, Anastasija un Aleksejs tika nogalināti 1918. gadā naktī no 16. uz 17. jūliju tirgotāja Ipatjeva namā, Jekaterinburgā, Krievijā, pamatojoties uz Urālu vietējās Tautas padomes lēmumu. Kopā ar ģimeni tika nošauti arī vairāki kalpotāji, tai skaitā imperatora ģimenes virssulainis (kamerdiners) latvietis Aloīzs Trūps.

Nošaušanu izpildīja boļševiku vienība Jakova Jurovska vadībā.

Vairāki vēsturnieki izsaka viedokli, ka cara ģimenes nogalināšanu ir pavēlējuši boļševiku vadītāji Maskavā Jakovs Sverdlovs un Vladimirs Ļeņins, lai novērstu tuvojošā Čehu leģiona, kas Krievijas pilsoņu karā cīnijās Baltās armijas pusē pret boļševikiem, centienus atbrīvot cara ģimeni.

Arī juristu un izmeklētāju, kas izmeklējuši šo lietu, vidū nav vienprātības.

Jaunākā izmeklēšana, ko no 2008. līdz 2011. gadam veica Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komisijas vecākais izmeklētājs Vladimirs Solovjovs, liecina, ka Nikolaja II un viņa ģimenes noslepkavošana notika bez Ļeņina vai Sverdlova sankcijas, taču šie rezultāti ir stipri apšaubāmi, jo izskatās pēc politiski angažētas revolūcijas vadoņu reabilitācijas. Tā kā Krievijas arhīvi reti kad bijuši publiski pieejami un ticami, sabiedrībā tiek sēta šaubas un pasniegta kā jauna no versija.

Vēl jo vairāk, ja redzams arī publiskos avotos, kā tiek pārrakstīta vēsture, mēģinot mīkstināt vai pat noklusēt ziņas par boļševiku pastrādātiem noziegumiem. Šis jaunākās izmklēšanas laiks sakrīt ari ar Krievijas varas iestāžu lēmumiem, par arhīvu daļēju slēgšanu. Piederīgajiem un vēstures pētniekiem ir kļuvis daudz grūtāk piekļūt arhīvu materiāliem - šī procedūra ir birokratizēta tā, ka netiek uzrādītas pilnas lietas, piekļūšanai tām ir jāpatērē liels laiks, pasūtot tās.