Rīgas Zooloģiskā dārza dzimšanas diena

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
2Notikumu saraksts
Datums:
14.10.1912
Papildu lauki

1912.gada 14.oktobrī Rīgas pilsētas domnieks E.Betihers, pilsētas meža inženieris E.Ostvalds un biedrības priekšsēdētājs F.Bahs paraksta aktu par zoodārza atvēršanu apmeklētājiem. Šī diena kļūst par Rīgas Zooloģiskā dārza dibināšanas dienu.

Ideja par zooloģiskā dārza izveidošanu Rīgā sabiedrībā (presē) tika apspriesta jau 19. gadsimta beigās, taču pilsētas valde to noraidīja kā lieku greznību. Taču jaunais pilsētas mērs Georgs Armitsteds 1907. gadā ideju atbalstīja un zoodārza izveidošanu iekļāva pilsētas būvplānā, atvēlot tam teritoriju Ķeizarmežā. 1908. gada 29. septembrī apstiprināja biedrības "Rīgas Zooloģiskais dārzs" statūtus un biedrība uzņēmās līdzekļu vākšanu un organizatoriskos darbus. 1911. gada 13. aprīlī starp Rīgas pilsētas valdi un biedrību "Rīgas Zooloģiskais dārzs" noslēdza līgumu: biedrības pienākums bija atvērt Zooloģisko dārzu publikai ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem, un nodrošināt vismaz 75 dzīvnieku sugu eksponēšanu, savukārt pilsēta uzņēmās finansiāli atbalstīt tā darbību. Zooloģiskā dārza plānu izveidoja pats Rīgas dārzu direktors Georgs Kūfalts, ēkas projektēja arhitekts Hermanis Zeiberlihs.

Par Rīgas Zooloģiskā dārza dibināšanas dienu kļuva 1912. gada 14. oktobris, kad pilsētas domnieks E. Betihers, pilsētas meža inženieris E.Ostvalds un biedrības priekšsēdētājs F.Bahs parakstīja aktu par zoodārza atvēršanu apmeklētājiem (atvēršanas brīdī dārzā varēja iepazīties ar 88 sugu dzīvniekiem). Rīgas Zoodārza valdi vadīja mācīts zoologs, virsskolotājs Kārlis Grevē, kura pakļautībā bija 10 dzīvnieku sargi un 13 citi darbinieki.

1914. gadā biedrībā "Rīgas Zooloģiskais dārzs" bija jau trīs simti mūža biedru (prominentākie bija Vidzemes gubernators N.A. Zvegincovs, pilsētas galva G. Armisteds, pilsētas dārzu direktors G. Kūfalts, nākamais pilsētas galva V. fon Bulmerinks, direktors valsts padomnieks G. Šveders u.c.), pateicoties sabiedrības atbalstam, uzceltas daudzas ēkas. Vairāk vai mazāk pārbūvētas līdz mūsdienām saglabājušās kantora ēka (Virses kundzes ziedojums), galvenie vārti ar kases namiņiem, ziloņu māja (Zīriņa kunga un Hibnera firmas ziedojums), pērtiķu māja (komercpadomnieka Fogeļzanga kunga u.c. ziedojumi), u.c. Daudzus dzīvniekus dārzam dāvināja uzņēmēji, firmas, kuģu kapteiņi un privātpersonas. Pirmo ziloni dāvināja Zīriņa kungs kopā ar Hibnera firmu, bet mežacūku — Turkestānas konsuls Vortmana kungs, Viņa Augstība Valsts Imperators Nikolajs II dāvāja sumbru pāri. 1914. gada laikā vien zoodārzam uzdāvināja 534 dzīvniekus.

Zoodārza attīstību pārtrauca 1. Pasaules karš. 1916. gada martā Rīgas pilsētas valde pārstāja to finansiāli atbalstīt. Daļu no dzīvniekiem pārdeva, daļu likvidēja. 1917. gadā Rīgā ienāca Vācijas impērijas armija, 37 vērtīgākie dzīvnieki tika aizvesti uz Vāciju, bet pārējie likvidēti. 1918. gadā Rīgas Zoodārzu slēdza. 1921. gadā Rīgas pilsētas valde nodeva tā īpašumus ar visām ēkām Sociālās apgādības nodaļai, kura te ierīkoja bērnu vasaras nometnes. Daudzas Zooloģiskā dārza mītnes, žogus, stiepļu pinumus demontēja un izmantoja citām vajadzībām, lauvu grotu izlauza, akmeņus sagatavoja aizvešanai.

Avots: Wikipedia

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Starptautiskā kreiļu dienaStarptautiskā kreiļu diena13.08.1976en, fr, lv, pl, ru, ua
2No Krievijas troņa atsakās cars Nikolajs IINo Krievijas troņa atsakās cars Nikolajs II15.03.1917lv, ru

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1
    Erihs Betihers00.00.1880lv
    2Nikolajs II RomanovsNikolajs II Romanovs19.05.186817.07.1918lv, pl, ru
    Birkas