Georgs Armitsteds jeb Džordžs Armitsteds  bija muižnieks, inženieris, rūpnieks, Rīgas pilsētas galva laikā no 1901. līdz 1912. gadam.

Armitsteda laikā par Rīgas domniekiem kļuva vairāki latvieši (piem. Andrejs Krastkalns). Iepriekšējos gadsimtos latviešiem nācās pārvāciskoties vai pārkrievoties, lai ieņemtu amatus.

Dzimis 1847. gada 27. oktobrī Rīgā britu izcelsmes lieltirgotāja ģimenē.

1869. gadā  ar izcilību absolvējis Rīgas politehnikumu (RPT).

Viens no studentu korporācijas "Fraternitas Baltica“ dibinātājiem un filistriem.

RPT  iegūtās zināšanas inženierzinātnēs papildinājis Cīrihes un Oksfordas universitātēs, vēlāk strādājis Krievijā dažādos būvobjektos par inženieri (piemēram, piedalījās dzelzceļa līnijas starp Smoļensku un Brjansku izbūvē).

Pēc tam atgriezās Rīgā, kur ģimenei piederēja vairākas fabrikas un namīpašumi (ģimenes vasaras rezidence Jaunmoku pilī, 1901. gadā celta kā medību pils, bet pēc 1904. gada - Rindzeles muiža), un kļuva par ievērojamu figūru pilsētas saimnieciskajā dzīvē.

1884.-1885. gados bija Rīgas Tehniskās biedrības priekšsēdētājs.

1883. un 1889. gados organizēja lauksaimniecības un amatniecības izstādes.

Bija Dinaburgas-Vitebskas dzelzceļa līnijas direktors.

1901. gada 7. maijā Rīgas dome Džordžu Armitstedu ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu (pēc Kerkoviusa, kurš amatu atstāja).

Viņa laikā pilsētā aizsākās plaša celtniecība un labiekārtošana, kā arī tika uzsākta sociālo problēmu risināšana. Īpaša uzmanība tika veltīta izglītības sistēmas uzlabošanai un skolu celtniecībai — Rīgā uzcēla 16 skolas.

Pateicoties Armitstedam, Mežaparkā izveidoja dārzu pilsētu. Notika Rīgas pilsētas pensiju reforma un tika veikti pasākumi visu Rīgas iedzīvotāju slāņu veselības aizsardzībai, ievērojamus privātpersonu ziedojumus pilsētai novirzot slimnīcu celtniecībai.

• 1901. gadā Rīgā nodeva ekspluatācijā pirmo elektriskā tramvaja līniju, rekonstruēja Strēlnieku dārzu.
• 1902. gadā atklāja Rīgas pilsētas otrā teātra ēku (mūsd. Latvijas Nacionālo teātri), uzceļ trīs Aleksandra tirgus paviljonus (mūsd. Vidzemes tirgus), nodibināja Rīgas pilsētas 1. slimnīcas vecmāšu skolu.
• 1903. gadā uzcēla vairākus Rīgas 1. slimnīcas korpusus.
• 1904. gadā nodeva ekspluatācijā centrālā pasta kantora ēku, uzcēla Baltezera ūdenssūkņu staciju, kas ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni apgādāja 700 000 iedzīvotāju.
• Uzbūvēja dzīvojamās mājas strādniekiem Bukultu muižā.
• Atklāj Rīgas ātrās ārsta palīdzības staciju Jēkaba kazarmās,
• atvēra naktspatversmi bezpajumtniekiem Maskavas priekšpilsētā,
• Dž. Armitsteds privāti kopā ar brāli Edgaru un māti Karolīnu ziedoja arī ievērojamu summu kaulu tuberkolozes slimnīcas celtniecībai Jūrmalā (šo ieceri realizēt neļāva 1. Pasaules karš).
• Apstiprināja Rīgas būvnoteikumus (kas bija spēkā līdz 1940. gadam).
• 1905. gadā atklāja Rīgas pilsētas mākslas muzeju (kuram Armitsteds personīgi uzdāvināja 17 gleznas no savas privātkolekcijas), nodeva ekspluatācijā Rīgas pilsētas elektrostaciju Andrejsalā.
• 1906. gadā izbūvēja ūdensvada tīklu Sarkandaugavā.
• 1907. gadā atklāja Rīgas 1. slimnīcas administratīvo ēku.
• 1908. gadā atklāja Miera dārzu.
• 1909. gadā atklāja ugunsdzēsēju depo ēku Hanzas ielā, ierīkoja modernu saldētavu ar gaisa sliežu ceļu pilsētas lopkautuvē.
• 1910. gadā apstiprināja skolu celtniecības programmu, uzcēla ūdenstorni Alises ielā 10a, atklāja pieminekli Pēterim I, piešķīra zemi Meža kapu ierīkošanai.

• 1911. gadā ūdensvadam pieslēdza Ķeizarmeža rajonu (mūsd. Mežaparks) un Čiekurkalnu, sāk Āgenskalna tirgus paviljonu celtniecību.
• 1912. gadā uzcēla vairākas skolu ēkas, nodibināja Rīgas zooloģisko dārzu.

Viņs ierosināja un strādniekiem par simbolisku naudu piešķīra zemi dārziņiem, veicināja rūpniecības un tirdzniecības attīstību.

Tieši viņa laikā Rīga sāka pārtapt no provinciālas un miegainas pilsētiņas par Eiropas nozīmes lielpilsētu.

Krievijas imperators Nikolajs II novērtēja Armitsteda darbu Rīgas pašvaldībā un 1910. gadā piešķīra viņam impērijas muižnieka titulu, piedāvājot ieņemt Krievijas impērijas galvaspilsētas- Sanktpēterburgas pilsētas galvas krēslu, taču Armitsteds atteicās.

1912. gadā Armitsteds smagi saslima.

1912.g. 29. oktobrī dome viņam piešķīra Rīgas goda pilsoņa nosaukumu.

1912.g. 17. novembrī viņš mira. Pie viņa kapa pirmais runāja izcilais latviešu gleznotājs Vilhelms Purvītis, atgādinot, ka Armitsteds atstājis nepabeigtus darbus- mākslas skolas namu, latviešu teātra namu, ko Armitsteda pienākumu mantiniekiem vajadzētu pabeigt.

Džordžs Armitsteds vēl mūsdienās tiek pieminēts kā viens no ievērojamākajiem rīdziniekiem, un viena šādas nākamo paaudžu atzinības un pateicības izpausme viņa 160. dzimšanas gadā - ir piemineklis Rīgā.

Pieminekli atklāja Lielbritānijas karaliene Viņas Majestāte Elizabete II un Edinburgas hercogs, atrodoties savā pirmajā oficiālajā valsts vizītē Latvijā 2006. gada 18. oktobrī.

wikipedia.org, riga.lv, news.lv, Timenote.info