Sākoties karam Eiropā, Krievija uzsāka vispārējo mobilizāciju un savus militāros spēkus sakoncentrēja pie Vācijas robežas, lai uzsāktu iebrukumu un "dotos palīgā Serbijai".  

Uz to reaģējot, Vācija pieteica karu Krievijai, līdz ar to ieraujot visos karos daudzcietušo Baltijas reģionu. Krievija uzsāka iebrukumu Vācijas teritorijā, taču pēc sākotnēji vairākām veiksmīgām kaujas operācijām, drīz militāri un citādi atpalikusī Krievija sāka ciest smagas sakāves. Tā kā Krievijas tradicionāli izmantoja karos impērijas mazākumtautības, arī jau kara pirmajā gadā īpaši smagi cieta Krievijas armijā iesauktie latvieši- to zaudējumi lēšami no 25-40,000 vīru.

Īpaši traģisks lūzuma punkts šis karš ir latviešiem, jo tas, pretēji vairumam Eiropas tautu pēc būtības 'pārslēdz' latviešu nāciju iznīkšanas virzienā, lai gan vienlaikus rada priekšnoteikumus neatkarīgas, turklāt-  latviešu valsts- atjaunošanai. 

Lai gan pēc 6 gariem kara gadiem latviešiem izdodas izveidot savu neatkarīgu valsti, un pirmajā neatkarības posmā, līdz 1940. gadam latviešu skaits Latvijā pamazām pieauga, tas nedz neatkarības, nedz okupācijas, nedz nākamajos 100 gados kopumā vairs nekad nav sasniedzis 1914. gadā Latvijā dzīvojošo latviešu skaitu- 1,6 miljonus. 100 gadus vēlāk, 2015. gada sākumā Latvijā dzīvo vairs tikai 1,2 miljoni latviešu un to skaits turpina sarukt.