Krievija izsludina vispārēju mobilizāciju

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
4Personu saraksts
Notikumi:
37Notikumu saraksts
Datums:
29.07.1914
Papildu lauki

Par formālo kara iemeslu kalpoja tas, ka 1914. gada 28. jūnijā Sarajevā serbu nacionālās atbrīvošanās kustības kaujinieks Gavrila Princips atentātā nogalināja Franci Ferdinandu, Austrijas hercogu un Austroungārijas troņmantinieku. Noziegumā Austrija vainoja Serbiju.

Pēc savstarpēju notu apmaiņas 28. jūlijā Austroungārija pieteica Serbijai karu. 

1914. gada 29. jūlijā Krievija izsludināja totālo mobilizāciju. Vācija pieprasīja Krievijai to pārtraukt, uztverot to kā agresijas aktu, jo Krievijas karaspēks tika koncentrēts pie Vācijas robežām.

Krievija noraidīja Vācijas prasību, turklāt acīmredzams bija fakts, ka Krievija grasās uzbrukt, lai "atbalstītu serbu brāļus". 

1914. gada 1. augustā Vācija pieteica Krievijai karu, taču Krievijā neiebruka, jo nevēlējās karot 2 frontēs.

Vācija pieteica karu arī Francijai, bet, uzbrūkot tai, pārkāpa Beļģijas neitralitāti, kas deva formālu iemeslu karā iesaistīties Lielbritānijai.

1914. gada 17. augustā Krievijas armija iebruka Austrumprūsijā un Vācijai vajadzēja daļu armijas sūtīt uz Austrumu fronti cīņai pret Krieviju, līdz ar to Vācija neizdevās izvairīties no cīņas divās frontēs. Krievija iebruka arī Austroungārijā, ieņemot lielu daļu Galīcijas, taču drīz vājās armijas sagatavotības dēļ zaudēja gan teritorijas, gan ievērojamus dzīvā spēka resursus, tos skaitā daudzi latviešu karavīri krita pie Mazuru ezeriem un Augustovas mežos Polijā. Precīzu ziņu par bojāgājušajiem nav, bet to skaits varētu būt ap 25-40000. Tie bija vislielākie latviešu karavīru zaudējumi Pirmajā pasaules karā.

1914. gada 20.augustā Vācija atbildēja Krievijas iebrukumam ar Liepājas apšaudi. Pilsētu no jūras apšaudīja 2 vācu vieglie kreiseri. Mēneša laikā puse iedzīvotāju atstāja pilsētu.

1914. gada 17. septembrī vācieši Liepāju apšaudīja vēlreiz. Bojā gāja aptuveni 100 ēku kara ostas teritorijā, bija kritušie un ievainotie. Pēc tam 8 mēnešus karadarbība neskāra Latvijas teritoriju.

Pirmais Pasaules karš ir lūzuma punkts latviešu, kā nācijas attīstībai. Lai gan pateicoties Eiropas lielvaru interesēm atjaunot kara rezultātā daļēji sabrukušās Krievijas Impērijas 18.-19.gs. okupētās "bufervalstis"  (Baltijas hercogistes, Somiju, Poliju) un tika atjaunota Latvijas valsts (kā latviešu republika, lai gan sākotnēji neatkarību pasludināja Kurzemes, vēlāk Baltijas hercogistes kā "feodālas" valstis) pēc tā latviešu skaits pasaulē turpina samazināties.

1914. gada sākumā bija sasniegts maksimālais latviešu skaits 1,620,000. Tas nekad nav pārsniegts, bet šobrīd latvieši ir nācija, kuras pārstāvju skaita sarukšanas ātrums ir 12. vietā pasaulē.

Iedzīvotāju skaits Latvijā

  • 1800 — 725 000
  • 1860 — 1 225 000
  • 1863 — 1 240 988
  • 1897 — 1 929 387
  • 1900 — 2 008 000
  • 1914 — 2 552 000, no tiem latvieši 1 620 000
  • 1920 — 1 596 131, no tiem latvieši 1 161 404
  • 1925 — 1 844 805
  • 1930 — 1 900 045
  • 1935 — 1 950 502, no tiem latvieši 1 472 612
  • 1939 — 1 994 506
  • 1940 — 1 951 200
  • 1943 — 1 760 162
  • 1950 — 1 943 146
  • 1959 — 2 079 948
  • 1970 — 2 351 903
  • 1979 — 2 502 816
  • 1989 — 2 666 567, no tiem latvieši 1 387 757
  • 1995 — 2 500 580
  • 2000 — 2 377 383
  • 2002 — 2 345 768
  • 2004 — 2 319 203
  • 2006 — 2 294 590
  • 2008 — 2 270 894
  • 2010 — 2 248 374
  • 2011 — 2 070 371, no tiem latvieši 1 285 136
  • 2016 — 1 969 000

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
2Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanuBermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu03.12.1919lv
3Bermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveideBermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveide06.10.1919lv
4— Eiropas misijai tiek ziņots par katastrofālo stāvokli Rīgā pēc pilsētas atbrīvošanas no lieliniekiem.— Eiropas misijai tiek ziņots par katastrofālo stāvokli Rīgā pēc pilsētas atbrīvošanas no lieliniekiem.27.05.1919lv
5Inčukalna kaujaInčukalna kauja31.12.1918lv
6Jozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības dienaJozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības diena11.11.1918en, lv, pl
7Kompjenas pamiers. Rietumeiropā 1. Pasaules karš praktiski beidziesKompjenas pamiers. Rietumeiropā 1. Pasaules karš praktiski beidzies11.11.1918en, lv, pl
8Ķeizars Vilhelms II atsakās no troņa. Vācija kļūst par republikuĶeizars Vilhelms II atsakās no troņa. Vācija kļūst par republiku09.11.1918en, lv, pl
9
Pirmais pasaules karš: saskaņā ar panākto pamieru Austroungārija pārtrauca karadarbību04.11.1918lv, pl
1023. februāris: Krievijas "Sarkanās Armijas" dzimšanas diena un boļševiku manifesta "Sociālistiskā tēvzeme briesmās"- publicēšanas datums, nevis "vīriešu diena" 23. februāris: Krievijas "Sarkanās Armijas" dzimšanas diena un boļševiku manifesta "Sociālistiskā tēvzeme briesmās"- publicēšanas datums, nevis "vīriešu diena" 23.02.1918en, lv, ru
111918. gada 16. februārī Lietuva pasludināja pilnīgas neatkarības atjaunošanu no Krievijas1918. gada 16. februārī Lietuva pasludināja pilnīgas neatkarības atjaunošanu no Krievijas16.02.1918lv, pl
12Somija pasludina neatkarību no Krievijas Somija pasludina neatkarību no Krievijas 06.12.1917lv, pl
13Pirmais Pasaules karš. Vācu armija ieņem Jēkabpili.Pirmais Pasaules karš. Vācu armija ieņem Jēkabpili.22.09.1917lv
14
WW1. Vācijas veiktā pirmā lielākā Londonas bombardēšana, 162 cilvēki gāja bojā, 432 ievainoti.13.06.1917lv
15The US Congress approved a declaration of war on Germany which allowed the USA to enter WW1The US Congress approved a declaration of war on Germany which allowed the USA to enter WW106.04.1917en, pl
16Ziemassvētku kaujasZiemassvētku kaujas05.01.1917en, lv
17Cars Nikolajs II izdod rīkojumu, kurā paredz neatkarīgas Polijas valsts atjaunošanuCars Nikolajs II izdod rīkojumu, kurā paredz neatkarīgas Polijas valsts atjaunošanu25.12.1916lv, pl
18Pirmais pasaules karš: beidzās Verdenas kaujaPirmais pasaules karš: beidzās Verdenas kauja18.12.1916lv
19Pirmais Pasaules karš. Beidzas Smārdes kaujasPirmais Pasaules karš. Beidzas Smārdes kaujas17.09.1916lv
20
Pirmais Pasaules karš: Itālija pieteica karu Vācijai28.08.1916lv

Karte

Avoti: news.lv, wikipedia.org

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Heinrihs fon ŠtriksHeinrihs fon Štriks16.07.187310.09.1938lv
    2Nikolajs II RomanovsNikolajs II Romanovs19.05.186817.07.1918lv, pl, ru
    3Jānis ApinisJānis Apinis12.01.186725.07.1925lv
    4Vilhelms II HohencollernsVilhelms II Hohencollerns27.01.185904.06.1941en, lv, pl
    Birkas
    WW1