Kurzemē, Rīgā, Rīgas apriņķī izsludina kara stāvokli

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
1Personu saraksts
Notikumi:
86Notikumu saraksts
Datums:
23.01.1915
Papildu lauki

Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā, 1914. gadā. Krievija iesaistījās karā kā Balkānu "slāvu tautu" aizstāve. Protams, galvenais iesaistīšanās karā iemesls bija pašas Krievijas intereses Balkānos, lai nodrošinātu impērijas pieeju Vidusjūrai. Ar iesaistīšanos karā cara valdība cerēja panākt slāvu iekšējo saliedētību impērijā, kura bija novājināta krievu japāņu kara, marksistu organizētās 1905-1907. gada revolūcijas un augošās Krievijas apspiesto un kolonizēto nāciju pašapziņas augšanas rezultātā.

Realizējot Krievijas impērijas simtgados izstrādāto taktiku, kā pirmie tika mobilizēti un kaujās nosūtīti "Krievijas nomaļu" nekrievu tautību vīrieši (baltieši, tatāri, kazahi, u.c.), vai ja tie bija pat krievi,- tad nereti arī no nomalēm (Sibīrijas), jo tādējādi tika saglabāts gan "īstās krievu tautas" dzīvais spēks, un paralēli - morālais noskaņojums.  Jau kara pirmajā gadā daudzo desmitu tūkstošu kaujās kritušo ģimenes bija "izkliedētas" plašā teritorijā un neradīja iespaidu par lieliem krievu upuriem, kā tas būtu gadījumā, ja kaujās kritušie būtu krievi un būtu iesaukti no lielpilsētām.

No lielpilsētām Krievija nevarēja atļauties sūtīt karā daudz maz izglītotos pilsētniekus, kuri bija iesaistīti vāji attīstītajā, tomēr rūpnieciskā ražošanā.   

Jau pašā kara sākumā, (Krievija uzsāka mobilizāciju un karaspēka koncentrāciju dažas dienas pie Vācijas robežām pirms kara sākuma) daudzi latvieši tika mobilizēti armijā un nonāca frontē Polijā un Galīcijā. Lielākā daļa tika nosūtīti uz Austrumprūsiju, kur "krievi" cieta neveiksmi, zaudējot daudz karavīru.  

Kara sākumā, 1914. gadā daudzi latviešu karavīri krita pie Mazuru ezeriem un Augustovas mežos Polijā. Precīzu ziņu par bojāgājušajiem latviešiem nav, bet to skaits varētu būt ap 25 000. Tie bija vislielākie latviešu karavīru zaudējumi Pirmajā pasaules karā. Vācijai, strauji sakaujot krievus Krievijas okupētās Polijas teritorijā un ienākot latviešu apdzīvotajās teritorijās, cara valdība "pēkšņi" mainīja savu taktiku un de facto atzina latviešus kā nāciju ar savu teritoriju, jeb pieļāva nacionālu vienību veidošanu.

1914. gadā:

  • 31. jūlijā* (18. jūlijā**) – Krievijas impērijā izsludina vispārēju mobilizāciju
  • 1. augustā (19. jūlijā) – Vācija piesaka karu Krievijai
  • 2. augustā (20. jūlijā) – Vācijas karakuģi „Magdeburg” un „Augsburg” apšauda Liepāju un izliek jūrā mīnas
  • 10. augustā (28. jūlijā) - Nodibina Latviešu palīdzības komiteju karā iesauktajiem un viņu piederīgajiem
  • 25. septembrī (12. septembrī) - Rīgā pienāk pirmais sanitārais vilciens ar ievainotajiem no frontes Austrumprūsijā
  • 17. novembrī (3. novembrī) – Vācijas karakuģi un aviācija atkārtoti bombardē Liepāju

Baltvāciešu un ebreju deportācijas 1915.– 1916. gadā

Kara laikā Latvijā izpaudās Krievijas impērijas šovinistiskā un antisemītiskā politika attiecībā pret šeit dzīvojošajiem ebrejiem un vāciešiem. 

1914. gadā Latvijas un Igaunijas teritorijās pastāvīgi dzīvoja apmēram 162 tūkstoši vāciešu, no tiem – vairāk nekā 130 tūkstoši Kurzemē, Zemgalē, Rīgā, Vidzemes latviskajā daļā un Latgalē.

Baltijas vācieši kopš 18. gadsimta sākuma bija Krievijas impērijas uzticamākais balsts, kas deva Pēterburgai tūkstošiem virsnieku, ierēdņu, simtiem visaugstākā ranga darbinieku: ģenerāļus, ministrus, gubernatorus u.c. Vācbaltiešu muižniecība savu krieviski monarhistisko stāju spilgti apliecināja 1905.–1907. gada revolūcijas laikā.

Pirmā pasaules kara sākšanās pārtrauca šo idilli. Krievijā uzbangoja pretvācu noskaņojums, kas vērsās arī pret vācbaltietību.

1914. gada augustā tika slēgtas visas Baltijā esošās vācu skolas, pēc tam likvidēja vācu sabiedriskās organizācijas, 1915. gada 15. maijā apturēja vācu valodā iznākošo avīžu izdošanu. Visbeidzot speciāls rīkojums aizliedza publiskos pasākumos un vietās runāt vācu valodā. Baznīcās lūgt Dievu vāciski gan atļāva.

Jau 1914. gadā Kurzemes gubernators Sergejs Nabokovs atcēla no amata un izsūtīja 33 vācu tautības mācītājus.

Jau 1914. gada augustā, Krievija piedzīvija vienu sakāvi pēc otras. Lai slēptu Krievijas bruņoto spēku slikto sagatavotība karam,  analfabētismu un arī armijas vadības nespēju ātri ieviest jaunu karošanas stratēģiju un taktiku, bija nepieciešams atrast vainīgos.

Varmācīgās izraidīšanas galvenais uzdevums bija pārliecināt krievu sabiedrību, ka armijas katastrofālajās neveiksmēs pirmām kārtām vainīgi ir izsūtāmo nekrievu tautību ļaudis un izveidot no krieviem "neuzticamām tautībām" iztīrītu piefrontes zonu. Izsūtīšanas pavēli 1915. gada 17. (30.) aprīlī parakstīja Krievijas armijas Augstākais virspavēlnieks lielkņazs Nikolajs Nikolajevičs, to izpildīja karaspēka vienības un policija, arī guberņu ierēdniecība.

No Kurzemes deportācijai bija pakļauti apmēram 60 tūkstoši cilvēku, kurus nepamatoti (balstoties tikai uz ticību un etnisko piederību) apvainoja sadarbībā ar Krievijas ienaidnieku karā – Vāciju un tās armiju. 

Masveidīgā izsūtīšana radīja negatīvas sociālas un ekonomiskas sekas, kuras drīz vien piespieda armijas vadību un Krievijas valdību sašaurināt un pārtraukt deportācijas. Neveiksmi cieta arī policijas mēģinājums ieviest piefrontē mazākumtautību iedzīvotāju kontrolēšanas sistēmu, piemēram, ar ebreju ķīlnieku nozīmēšanu.

Jau 1914. gadā uz Krievijas iekšējiem novadiem tika deportēti Kurzemes vācbaltiešu līderi Karls Vilhelms Manteifels (1872–1948), Aleksandrs Rādens (1859–1920), Baltijas vācu preses ideologs Augusts Ernsts Serafims (1862– 1945), viņa dēls Hanss Jirgens Serafims (1899–1962), bijušais Rīgas pilsētas galva Vilhelms Bulmerinks (1862–1953), Bauskas grāfs Pauls Pālens (1862–1942) un citi vācbaltiešu pārstāvji. Pēc šīm represijām vietējās vācu muižniecības politiskā aktivitāte samazinājās.

Stāvokli izmantoja arī latvieši, kuri sāka ziņot policijai par "aizdomīgiem vāciešiem", nereti personīgu iemeslu dēļ. 

No Vidzemes guberņas 1915.–1916. gadā izsūtīja 18. gadsimtā dibinātās Kokneses Iršu vācu kolonijas 2000 iemītniekus un reizē ar viņiem tos Rīgas un citu pilsētu vācu iedzīvotājus, kuru vecāki un vecvecāki bija nākuši no Iršu kolonijas un pēc pasu ziņām joprojām skaitījās Iršu kolonijai piederīgie zemnieki.

No Vidzemes guberņas un Rīgas deportēti apmēram 18 000 vācu izcelsmes cilvēku, lielākoties vācu zemnieku kolonistu statusā esošie un šeit pastāvīgi dzīvojošie Vācijas un Austroungārijas pavalstnieki.

No Kurzemes guberņas izsūtīti apmēram 40 000 ebreju un ap 2000 vāciešu (to skaitā izsūtītie ārvalstnieki).

Lai gan absolūtais vairums “nodevības” pierādījumu nebija pārliecinoši, armijas vadība un pats cars Nikolajs II uzskatīja tos par pietiekamiem. Pēc pētnieka Ē. Lora datiem, 1914.–1916. gadā no Krievijas Rietumu (piefrontes) apgabaliem, kā arī no Petrogradas un Maskavas izsūtīja vairāk nekā 800 tūkstošus vāciešu un ebreju.

Pēc Petrogradas ebreju palīdzības komitejas ziņām, no 1915. gada aprīļa līdz oktobrim Viļņas guberņā notikuši 19 pogromi, Kauņas – 13, Volīnijas – 7, Minskas guberņā – 15 pogromi.

 Notika arī pret vāciešiem vērsti grautiņi. Sevišķi vandālisks bija pretvācu grautiņš Maskavā 1915. gada maijā–jūnijā. Tajā cieta 735 personas

(Fragmenti no L. Dribins, "Vāciešu un ebreju deportācija Pirmā Pasaules kara gados")

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Itālijā, netālu no Turīnas notikusi vilciena avārija. Vismaz 2 cilvēki gājuši bojāItālijā, netālu no Turīnas notikusi vilciena avārija. Vismaz 2 cilvēki gājuši bojā24.05.2018lv
2Ufā, Krievijā kanalizācijas akā bojā gājuši 5 cilvēkiUfā, Krievijā kanalizācijas akā bojā gājuši 5 cilvēki13.04.2018lv, ru
3Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto 04.02.2018en, lv
418 bojāgājušie Bavārijā, autobusam aizdegoties pēc sadursmes ar kravas auto 18 bojāgājušie Bavārijā, autobusam aizdegoties pēc sadursmes ar kravas auto 03.07.2017en, lv, ru
5Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri 19.12.2016de, en, lv, pl, ru
6Rīgai pievieno jaunas teritorijas. Tā iegūst mūsdienu robežasRīgai pievieno jaunas teritorijas. Tā iegūst mūsdienu robežas16.08.1974lv
7PSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija nolasa spriedumu studentu un skolnieku organizācijas "Revolūcijas lietas cīņas savienības" biedriemPSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija nolasa spriedumu studentu un skolnieku organizācijas "Revolūcijas lietas cīņas savienības" biedriem13.02.1952lv, ru
8
Kurzemes nacionālo partizānu vadītāji nodibina Ziemeļkurzemes partizānu organizāciju (ZPO)09.09.1945lv
9 Otrais pasaules karš: Vācijas spēki nodedzināja Baltkrievijas ciemu Hatiņu (Хаты́нь), dzīvus sadedzinot visus tā iedzīvotājus. Otrais pasaules karš: Vācijas spēki nodedzināja Baltkrievijas ciemu Hatiņu (Хаты́нь), dzīvus sadedzinot visus tā iedzīvotājus.22.03.1943en, lv, pl, ru
10Vācija atzīst Latviju de jureVācija atzīst Latviju de jure01.02.1921en, lv
11Pēc Antantes lielvalstu 1921.gada 26. janvāra lēmuma sākās vispārēja Latvijas de iure atzīšanaPēc Antantes lielvalstu 1921.gada 26. janvāra lēmuma sākās vispārēja Latvijas de iure atzīšana26.01.1921en, lv
12Latvijas—Krievijas miera līgumsLatvijas—Krievijas miera līgums11.08.1920lv
13Manifestācija Kijevā par godu tās atbrīvošanai no Krievijas boļševiku karaspēkaManifestācija Kijevā par godu tās atbrīvošanai no Krievijas boļševiku karaspēka09.05.1920lv
14 Latvijā atgriežas dzejnieki Aspazija un Rainis Latvijā atgriežas dzejnieki Aspazija un Rainis 06.05.1920lv, ru
15Satversmes sapulces vēlēšanasSatversmes sapulces vēlēšanas17.04.1920lv
16Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili 03.01.1920lv, pl, ru
17Tiek atklāts Nacionālais teātrisTiek atklāts Nacionālais teātris30.11.1919en, lv, pl, ru
18Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņasBermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas30.11.1919lv
19Bermontiāde: Latvija piesaka karu VācijaiBermontiāde: Latvija piesaka karu Vācijai25.11.1919en, lv
20Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēkaBermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēka22.11.1919lv

Karte

Avoti: sargs.lv, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Jānis ApinisJānis Apinis12.01.186725.07.1925lv
    Birkas