Krievijas-Japānas karš saukts arī par Krievu-japāņu karu (日露戦争; Русско-японская война) bija karš, kas norisinājās no 1904. gada 8. februāra līdz 1905. gada 27. jūlijam starp Krievijas impēriju un Japānas impēriju par ietekmi Tālajos Austrumos.

Krievijas imperators Nikolajs II kā vienu no saviem mērķiem izvirzīja tieši Krievijas impērijas ietekmes nostiprināšanu Tālajos austrumos. VājinotiesĶīnai notika tās teritoriju sadalīšanas starp lielvarām.

1895. gadā Japāna noslēdza Simonoseki līgumu. Tas ļāva tai iegūt vairākas Ķīnas daļas. Krievijas impēriju interesēja iegūt neaizsalstošu ostu, kura dotu pieeju Klusajam okeānam.

Nesen izveidotā Vladivostokas osta varēja darboties tikai vasarā. Tuvākā osta, kurā kuģi varēja ienākt arī ziemas laikā, bija Portartura. Krievijas impērija 1896. gadā noslēdza līgumu ar Ķīnu, kura rezultātā tā nostiprināja savu ietekmi Mandžūrijā, iegūstot Kvantunas pussalu un Portarturas ostas pilsētu nomā.

Šāda Krievijas rīcība tiešā Japānas tuvumā apdraudēja Japānas intereses, tādēļ Japāna pieprasīja Krievija izvākties no tās interešu zonas, bet kad tas neizdevās, sākumā deva triecienu Krievijas flotei, bet vēlāk izsēdināja desantu Portarturas tuvumā.

Krievu neprasme karot, un izmantot daudzkārtēju spēka pārsvaru neizdevās. Nespēju stratēģiski domāt liecina arī fakts, ka pēc Austrumu flotes zaudēšanas, Krievija sūtīja garā ekspedīcijā Baltijas kara floti, kas arī tika sakauta.

***

Vairāki tūkstoši latviešu, kā Krievijas impērijas pavalstnieki, tika iesaistīti šajā karā.

Starp tiem bija, piemēram, vēlākie Latvijas armijas ģenerāļi: 

• Jānis Kurelis, 
• Jānis Francis, 
• Jānis Balodis, 
• Dāvids Sīmansons, 
• Andrejs Auzāns, 
• Fricis Virsaitis, 
• Rūdolfs Bangerskis, 
• Kārlis Ezeriņš, 
• Mārtiņš Vācietis,
• Pēteris Radziņš.

Latvijas armijas pulkveži: 

• Gustavs Mangulis, 
• Eduards Jaunītis, 
• Pēteris Irbe, 
• Gustavs Francis, 
• Jēkabs Osvalds Dombrovskis (pie Makdenas ievainots), 
• Aleksandrs Rīsiņš, 
• Pauls Šmits (komandēja rotu), 
• Dāvis Blūmentāls (cīņās kontuzēts),

kā arī Latvijas armijas pulkveži—leitnanti: 

• Mārtiņš Kadašs, 
• Alberts Baumanis (rotas komandieris), 
• Augusts Purgals, 
• Toms Rozenbergs (sākotnēji komandēja rotu, bet vēlāk bataljonu), 
• Egons Ernsts
• Valerians Štrombergs,

kā arī daudzi citi latviešu karavīri bija šī kara veterāni. Krievijas-Japānas kara veterāns bija arī vēlākais Latvijas

• premjerministrs Hugo Celmiņš,
• otrais Latvijas prezidents Gustavs Zemgals un
• kara ārsts un zinātnieks Jānis Dzirne.

Vēlākais Latvijas armijas ģenerālis Eduards Kalniņš piedalījās Portartūras aizstāvēšanā un līdz 1906. gadam bija japāņu gūstā.

Līdzīgi, vēlākais Latvijas armijas komandkapteinis LKOK Ērihs Fītingofs-Šēls cīnījās Portartūrā un krita japāņu gūstā.