Pirmais Pasaules karš. Vācija sakauj Krievijas spēkus Austrumprūsijā pie Tannebergas. "Par caru" iet bojā daudzi tūkstoši latviešu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
4Personu saraksts
Notikumi:
69Notikumu saraksts
Datums:
30.08.1914
Papildu lauki

1914. gadā, sākoties Pirmajam Pasaules karam, un aizbildioties ar nepieciešamību "aizstāvēt slāvu tautas" Krievija iebruka Vācijai piederošajā Austrumprūsijā, taču pavirzījusies Vācijas teritorijā dažus simtus kilometru, tika apturēta pie Olštinas (tagad Polijas teritorijā). Lai gan kaujas notika šīs pilsētas apkaimē, vācieši tās nosauca par Tannebergas (atrodas 30km attēlumā no kauju vietas) kauju, tādējādi liekot  atsauci uz vēsturisko 1410. gada Tannebergas kauju, kurā tika pilnībā sakauts Vācu ordenis un Prūsija nokļuva Polijas sastāvā.

Mēneša laikā, kopš Krievija un Vācija sāka karadarbību, tika sakautas divas (1. un 2. ) Krievijas armijas. Kaujas pierādīja Krievijas armijas vadības absolūto neprasmi  koordinēti vadīt karaspēka daļas- kamēr vienas Krievijas armijas daļas atkāpās, atsedzot flangus pretiniekam, citas daļas tika komandētas doties uzbrukumā. 

***

Cīņās Austrumprūsijā piedalījās liels skaits latviešu virsnieku un vairāki desmit tūkstoši latviešu kareivju. Sevišķi daudz latviešu bija iedalīti XX korpusā. Pēc aptuvenām, grūti pārbaudāmām ziņām, dažos šī korpusa pulkos latviešu bijis ap 80%, tā ka pat krievu virsnieki saukuši tos par „latviešu pulkiem” Tas izskaidrojams ar to, ka krievu 1. un 2. armija lielā mērā komplektējās no rezervistiem, kuŗi bija mobilizēti Krievijas rietumu guberņās. 102. Vjatkas kājnieku pulkā kā bataljona komandieris piedalījās Jukums  Vācietis.  1914. gada vasarā viņa vadītās vienība piedalījās krievu invāzijā Austrumprūsijā. Kara sākumā II korpuss bija iekļauts krievu 2. armijā, taču jau 1914. gada 22. augustā šo korpusu pievienoja 1. armijai (komandieris: ģen. Pauls Georgs Rennenkampfs)
***

Vispārējā mobilizācija, kuru Krievijas impērijā pilnā apmērā uzsāka 1914. gada 31. jūlijā, norisinājās pēc 1910. gada priekšrakstiem, iesaucot vīriešus vecumā no 18 līdz 43 gadiem. Mobilizēja flotes un armijas rezervistus, kā arī zemessargus. Ienaidnieka tieši apdraudētā teritorijā mobilizācija norisinājās pēc nesaudzīgākiem noteikumiem, krietni pārsniedzot nepieciešamos apjomus. Latviešu karavīrus ieskaitīja Latvijas teritorijā dislocētajās Krievijas karaspēka daļās. Vairākus tūkstošus karavīru ieskaitīja 18. un 20. korpusā, kā arī 3. korpusa 25. kājnieku divīzijā, kas bija dislocēta Daugavpils apkārtnē. Visvairāk latviešu karavīru ieskaitīja Kurzemes guberņā un Rīgas apriņķī dislocētajā 20. korpusā. Mobilizētos zemessargus apvienoja 13 rotās un iedalīja Daugavgrīvas cietokšņa garnizonā. Gados jaunākos zemessargus vēlāk apbruņoja un apvienoja astoņās rotās, izveidojot divus bataljonus, kurus iesaistīja kaujās Lietuvā un Kurzemē. Kopumā kara gados Latvijas teritorijā mobilizācijas norisinājās septiņas reizes, mobilizējot 120—140 tūkstošus cilvēku.

K. Zariņš, LKM

***

Kaujās gāja bojā un tika sagūstīti vairāki desmiti tūkstoši latvieši, jo tradicionāli Krievija armijā iesauca "koloniju" iedzīvotājus, tāpēc lielu armijas dzīvā spēka daļu kara sākumā veidoja baltieši, sibīrieši, Krievijas kolonizēto tjurku teritoriju iedzīvotāji.Tannebergas kaujā Krievija zaudēja 10 ģenerāļus, kuri krita, bet 13 ģenerāļi tika saņemti gūstā. Ģenerālis Samsonovs, kurš bija atbildīgs par uzbrukumu nošavās 29.08.1914.
***
Vācu iebrukumu tālaika Krievijas Impērijas teritorijā Pirmā Pasaules kara laikā izdevās apturēt tikai Latvijas teritorijā- pa Ķemeru- Olainas- Daugavas līniju. Latvieši noturēja vācu spēkus šajā līnijā 2 gadus, līdz pat 1917.gada apvērsumam Krievijā.

"....Kaut gan latvieši 1905. gada revolūcijā tik spēcīgi bija manifestējuši savu dumpīgumu, viņi izrādījās uzticami kaŗavīri cīņā pret ķeizarisko vācu armiju. Galvenais iemesls šai lojalitātei bija latviešu senais naids pret privileģēto baltvācu muižniecību jeb „vācu baroniem”. Kaŗa laikā šīs jūtas samērā viegli bija projicēt uz Vācijas vāciešiem, saskatot viņos Baltijas muižnieku sabiedrotos. Taču bez šādiem emocionāliem motīviem bija arī daži praktiski apsvērumi.

Latviešu pilsoniskajās aprindās bija visai izplatīts uzskats, ka, demonstrējot valdībai briesmu brīdī pilnīgu lojalitāti, latviešiem būs iespējams panākt zināmas reformas zemes pašpārvaldē un kultūras dzīvē. Šai nostājai pilnīgi atbilda [Krievijas Valsts domes] latviešu deputāta Jāņa Goldmaņa pazemīgie un patētiskie lojalitātes apliecinājumi Valsts domē 1914. gada 8. augustā (26.7.).

Viņš uzstājās latviešu un igauņu vārdā, starp citu teikdams:

Latviešu un igauņu starpā nav neviena cilvēka, kas neatzītu, ka viss, ko viņi sasnieguši labklājības ziņā, ir sasniegts tikai zem krievu ērgļa apsardzības. Un ka viss tas, kas latviešiem un igauņiem vēl sasniedzams, iespējams tikai tad, kad Baltija arī nākamībā paliek lielās Krievijas neatraujama sastāvdaļa. (...) Asiņu jūŗā, kuŗā iegribējies izpeldēties Berlīnē sēdošam Eiropas tirannam, arī latvieši un igauņi ielies savu pēdējo asiņu pilienu, (...) lai šis cilvēks ne tik vien izpeldas šajā jūŗā, bet arī noslīgst tajā. (...) Mums ir daudz rēķinu ar mūsu Baltijas vāciešiem (...) Kad paies tēvijai briesmīgās un grūtās dienas, tad mēs celsim šos rēķinus priekšā – jūsu caurlūkošanai. Tautas priekšstāvju kungi! (...) mēs, latvieši un igauņi, tagadējā svētā un taisnīgā cīņā iesim kopā ar krievu tautu līdz galam. (...) Lai dzīvo Krievija!

(Runu vairākkārt pārtrauca vētraini aplausi).

Latviešu kreisais spārns šo runu bieži ir asi kritizējis, pārmetot pilsoņiem zemošanos un līšanu carisma priekšā un nespēju izveidot konstruktīvu nacionālu polītiku..." U. Ģērmanis

***

Vēlāk, redzot Krievijas armijas virspavēlniecības neveiksmes  1915.g. 19. jūlijā Krievijas Valsts domes latviešu deputāti Jānis Goldmanis un Jānis Zālītis publicēja patriotisko uzsaukumu "Pulcējieties zem latviešu karogiem!". Straujais vācu uzbrukums izraisīja aptuveni puses Kurzemes iedzīvotāju došanos bēgļu gaitās uz Vidzemes guberņu un Rīgu, tālāk uz Krieviju.

Kaut gan Krievijas valdība neuzticējās nacionālām bruņotajām vienībām, armijas vadība atļāva veidot latviešu brīvprātīgo strēlnieku bataljonus.

***

Nopeldams baltvāciešus un apvainodams viņus nodevīgos nodarījumos, Pēterburgas laikraksta "Novoje Vramja"speciālkorespondents Baltijā  Reņņikovs no puses jūsmīgos vārdos bija attēlojis latviešu cīņas prieku un patriotismu: „No visām mūsu plašās tēvijas tautām gandrīz vispatriotiskākā kaŗā ar Vāciju pašreiz ir latviešu tauta. (...) viņi bez vārda runas tver ieročus, sēžas kareivju vilcienā un, jautri dziedādami, brauc uz rietumiem, pavadīti no savu sievu un māsu gaviļu saucieniem (...)

Reņņikovs  norāda, ka par šo latviešu cīņas entuziasmu viņam liecinājuši Rīgas krievi.

U. Ģērmanis

***

Pretstatā prokrieviskajiem latviešu spēkiem, milzīgie un vienlaikus bezjēdzīgie latviešu dzīvā spēka zaudējumi, kuros bija vainojama Krievijas armijas vadības neprasme, lai arī sākumā vāji, sāka iezīmēties latviskās pašapziņas pirmie iedīgļi. Lai arī sākumā tādu bija maz (viņu vidū mināms M. Valters), daudzi latviesu intelektuālās un turīgās sabiedrības pārstāvji aicināja latviešus vairāk domāt par savām, ne Krievijas vai baltvāciešu interesēm.   

***

Spēki

  • Krievijas 2. Armija (230,000) 
  • Vācijas 8. Armija (150,000)

Iznākums

Krievija  78,000 KIA+WIA, 92,000 gūstekņi, zaudēti 350 lielgabali

  • Kopā zaudēts dzīvā spēka 170,000 (krievu dati- ka 56,000)
  • krituši 10 ģenerāļi, saņemti gūstā 13 ģenerāļi

Vācija (oficiāie dati) 21-30/08/14: 1,726 KIA; 7,461 WIA; 4,686 MIA;

  • Kopā zaudēts dzīvā spēka 13,873 (krievu dati 30,000-40,000)

***

Lai arī vācieši guva uzvaras Prūsijā un arī Galīcijā, kaujas divās frontēs  Vāciju novājināja. Abās frontēs- Rietumu pret Franciju, Austrumu- pret Krieviju, spēku sadalījums neļāva Vācijai gūt izšķirošu pārsvaru un karš pārgāja "ierakumu" kara fāzē. Visām pusēm ciešot smagus zaudējumus, gandrīz divus gadus frontes tika noturētas uz vietas.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Itālijā, netālu no Turīnas notikusi vilciena avārija. Vismaz 2 cilvēki gājuši bojāItālijā, netālu no Turīnas notikusi vilciena avārija. Vismaz 2 cilvēki gājuši bojā24.05.2018lv
2Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto 04.02.2018en, lv
318 bojāgājušie Bavārijā, autobusam aizdegoties pēc sadursmes ar kravas auto 18 bojāgājušie Bavārijā, autobusam aizdegoties pēc sadursmes ar kravas auto 03.07.2017en, lv, ru
4Tikai ar 18 balsu pārsvaru Vācijas Bundestāgs nolemj pārcelt Vācijas galvaspilsētu no Bonnas atpakaļ uz atbrīvoto BerlīniTikai ar 18 balsu pārsvaru Vācijas Bundestāgs nolemj pārcelt Vācijas galvaspilsētu no Bonnas atpakaļ uz atbrīvoto Berlīni20.06.1991lv, pl
5Sāk raidīt MTVSāk raidīt MTV01.08.1981lv, pl
6Ādolfs Hitlers apmeklējis LatvijuĀdolfs Hitlers apmeklējis Latviju21.07.1941en, lv, ru
7Ā. Hitlers kopā ar partijas un armijas pārstāvjiem slepenā apspriedē uzsāk "vācu dzīvestelpas" (Lebensraum) izveides projektuĀ. Hitlers kopā ar partijas un armijas pārstāvjiem slepenā apspriedē uzsāk "vācu dzīvestelpas" (Lebensraum) izveides projektu05.11.1937en, lv
8Ā. Hitleram piespriež 5 gadu cietumsodu par valsts apvērsuma mēģinājumuĀ. Hitleram piespriež 5 gadu cietumsodu par valsts apvērsuma mēģinājumu01.04.1924lv, pl
9 Pirmais Pasaules karš: starp Sabiedrotajiem un Osmaņu impēriju noslēgts Sevras līgums Pirmais Pasaules karš: starp Sabiedrotajiem un Osmaņu impēriju noslēgts Sevras līgums10.08.1920lv, pl
10Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanuBermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu03.12.1919lv
11Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņasBermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas30.11.1919lv
12Bermontiāde: Latvija piesaka karu VācijaiBermontiāde: Latvija piesaka karu Vācijai25.11.1919en, lv
13Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēkaBermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēka22.11.1919lv
14Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēkaBermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka21.11.1919lv
15Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie VareļiemBermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem18.11.1919lv
16Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolasBermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas18.11.1919lv
17Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu 14.11.1919lv
18Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiemBermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem11.11.1919en, lv, pl, ru
19Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, ZiepniekkalnsBermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns10.11.1919lv
20Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiemBermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem03.11.1919lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Jukums VācietisJukums Vācietis23.11.187328.07.1938en, lv, ru
    2Nikolajs II RomanovsNikolajs II Romanovs19.05.186817.07.1918lv, pl, ru
    3Vilhelms II HohencollernsVilhelms II Hohencollerns27.01.185904.06.1941en, lv, pl
    4Pauls HindenburgsPauls Hindenburgs02.10.184702.08.1934de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    Birkas