Romāns Apsītis
- Dzimšanas datums:
- 13.02.1939
- Miršanas datums:
- 17.02.2022
- Mūža garums:
- 83
- Dienas kopš dzimšanas:
- 31351
- Gadi kopš dzimšanas:
- 85
- Dienas kopš miršanas:
- 1031
- Gadi kopš miršanas:
- 2
- Tēva vārds:
- Vladimirs
- Kategorijas:
- Akadēmiķis, Deputāts, Jurists, Komunists, LJB dibinātājs, Ministrs, Parlamenta deputāts, Pedagogs, skolotājs, Politiķis, Profesors, Saeimas deputāts(-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Tiesnesis, Zinātņu doktors
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Ikšķile, Luterāņu jeb Vecie kapi (Pilsētas kapi, Ikšķiles kapi)
Romāns Apsītis bija latviešu jurists un politiķis, Latvijas Republikas Augstākās Padomes, 5. Saeimas un 6. Saeimas deputāts.
Dzīvesgājums
Dzimis 1939. gadā Rīgā, pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Limbažu apriņķī. Mācījās Salacgrīvas vidusskolā, 1957. gadā sāka studijas Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Ekonomikas un juridiskajā fakultātē, kuras pabeidza 1963. gadā.
Pēc meitas Andas Apsītes piedzimšanas 1965. gada rudenī sāka strādāt LVU Valsts un tiesību zinātņu katedrā, kur docēja sociālistisko valstu valststiesību un Latvijas PSR valsts un tiesību vēstures kursu.
1969. gadā Apsītis sāka strādāt pie tiesību zinātņu kandidāta disertācijas «Padomju tiesību izveidošanās Latvijas sociālistiskās revolūcijas norises posmā (1940. - 1941. gads)», kurā bija noniecināts Latvijas Republikas valstiskums, noliegta valsts tiesiska nepārtrauktība un Latvijas okupācija.
Kā izdevniecības «Zvaigzne» redaktors Romāns Apsītis rediģēja Voldemāra Kalniņa «Latvijas PSR valsts un tiesību vēsture» 1. daļu un bija 2. daļas līdzautors. Bija Gido Kokara vadītā Tautas kora «Daile» prezidents no 1961. gada līdz 1977. gadam.
Strādāja Vissavienības Politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskajā nodaļā (t. s. «Zinību biedrībā») kā lektors, piedalījies LPSR likumu par pašvaldībām izstrādē.
Atmodas kustības laikā 1989. gadā kā viens no piecdesmit pieciem locekļiem ievēlēts Latvijas Tautas frontes domē, piedalījās 1989. gada 28. jūlija Latvijas PSR Augstākās Padomes «Deklarācijas par Latvijas valsts suverenitāti» izstrādāšanā.
1990. gada 12. martā joprojām bija komunistu partijas biedrs, 1990. gada 18. martā ievēlēts Latvijas PSR Augstākajā Padomē no Rīgas pilsētas 27. vēlēšanu apgabala, uzvarot Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Politiskās daļas vadītāju Aleksandru Salenieku.
1990. gada 4. maijā nolasīja Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarāciju.
Bija 5. Saeimas un 6. Saeimas deputāts, ievēlēts no partijas Latvijas Ceļš.
1993. gadā kļuva par Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Egila Levita parlamentāro sekretāru. Levitam amatu atstājot, no 1994. gada 15. septembra līdz 1995. gada 20. decembrim pildīja tieslietu ministra amatu Māra Gaiļa valdībā. 1996.—2007. gadā.
Vēlāk Apsīti Saeima iecēla par Satversmes tiesas tiesnesi (2000.—2006. gadā tiesas priekšsēdētāja vietnieks).
2007. gada 1. martā ievēlēts par tiesībsargu, amatā bijis četrus gadus.
Apbalvojumi
Kopā ar Levitu 2002. gadā piešķirts Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora goda nosaukums. Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi un Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas I pakāpes atzinības rakstu.
Ģimene
Tēvs - mākslinieks Vladimirs Apsītis (22.03.1919- 1990) Staicelē.
Sieva Vera Apsīte, dzimusi Graumane, māsa Astrīda Ņikitina, meitas Ilze Apsīte un Anda Ozola, Šlesera Reformu partijas politiķe.
Romāns Apsītis dzīvoja Ogres novadā.
Avoti: wikipedia.org, timenote.info
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
12.11.1988 | Latvijas juristu 1.Forums
17.12.1988 | Dibināta Latvijas Juristu biedrība
Dibināšanas kongress notika Latvijas PSR ZA Lielajā zālē. Par prezidentu tika ievēlēts Valdis Birkavs. Par viceprezidentiem - Aivars Borovkovs, Tālavs Jundzis, Uldis Pētersons, Boriss Djomins, Raimonds Bluķis, Ainārs Ritenbergs, Juris Bojārs.