Jānis Maizītis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
18.07.1961
Miršanas datums:
11.11.2021
Apglabāšanas datums:
17.11.2021
Mūža garums:
60
Dienas kopš dzimšanas:
23127
Gadi kopš dzimšanas:
63
Dienas kopš miršanas:
1096
Gadi kopš miršanas:
3
Kategorijas:
Ierēdnis (-e), Jurists, Prokurors, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Cēsis, Meža kapi

Jānis Maizītis dzimis 1961. gada 18. jūlijā.

Satversmes aizsardzības biroja direktors un bijušais Latvijas Republikas ģenerālprokurors

1984. gadā viņš beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Šai gadā viņš sāka strādāt par vecāko izmeklētāju Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajona izmeklēšanas nodaļā, taču no 1991. gada līdz 1994. gadam Maizītis Cēsu rajona prokuratūrā strādāja par izmeklētāju, bet līdz 2000. gadam šai pašā prokuratūrā viņš bija virsprokurors.

2000. gadā Maizītis kļuva par par ģenerālprokuroru un šo amatu ieņēma līdz 2010. gadam, kad netika apstiprināts amatā trešo reizi.

Trīs gadus vēlāk – 2013. gadā – kļuva par SAB direktoru.

########

Jānis Maizītis  novembrī) bija latviešu jurists, kas savas karjeras laikā bija strādājis kā prokurors dažādos amatos.

No 2000. līdz 2010. gadam bija Latvijas Republikas Ģenerālprokurors, šajā laikā prokuratūrai nācās izmeklēt vairākas lietas, kas ieguva plašu publicitāti, piemēram, 2003. gadā sāktā "Digitalizācijas lieta", kura bija saistīta ar 50,3 miljonu dolāru vērtu digitālās televīzijas ieviešanas projektu. 

2021.gadā lietas dalībnieki tika pilnīgi attaisnoti.

2005. gadā uzsāktā "Jūrmalgeita" saistībā ar kukuļa došanu Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam,

2006. gadā uzsāktā "Lemberga stipendiātu" lieta, 2008. gadā uzsāktā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lieta un citas. No tām vienīgi "Jūrmalgeita" tika iztiesāta laikā, kamēr J. Maizītis bija ģenerālprokurors. 

Maizīša vadītā Ģenerālprokuratūra, diemžēl, neapturēja Vienotības iniciēto un ar ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa rokām uzsākto Ojāra Grīnberga lietu, pārvēršot tūkstošos mērāmā tiesvedības farsā, kur pietika ar nekvalitatīva Ekonomikas ministrijas administratīvā akta labošanu, norādot amatā ieceļamai amarpersonai personas kodu.

No 2013. gada marta līdz 2021. gada novembrim bija Satversmes aizsardzības biroja direktors.

Dzīvesgājums

Dzimis 1961. gadā Cēsīs. 1984. gadā J. Maizītis absolvēja Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Pēc tam strādājis par Latvijas PSR iekšlietu ministrijas Valmieras starprajonu izmeklēšanas nodaļas vecāko izmeklētāju. No 1991. gada strādāja Cēsu rajona prokuratūrā par izmeklētāju, bet no 1994. gada — par virsprokuroru.

2000. gada 11. maijā Saeima ar 79 balsīm par uz pieciem gadiem apstiprināja J. Maizīti ģenerālprokurora amatā. Tajā viņu virzīja toreizējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns pēc tam, kad šo amatu gada sākumā pameta Jānis Skrastiņš. 

Pirms Maizīša apstiprināšanas notika balsojums par kandidātu Ilgaru Zigfrīdu Šepteri, bet viņu Saeimas vairākums neatbalstīja. Vienīgā frakcija, kas neatbalstīja Maizīti, bija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".

2005. gada martā Saeima ar 74 balsīm par atkārtoti apstiprināja Jāni Maizīti ģenerālprokurora amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem. Lai arī pilnvaru termiņš beidzās maijā, balsojums pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna rosinājuma notika ātrāk. Bija pamatotas bažas, vai pēc pašvaldību vēlēšanām ģenerālprokurors saņems atkārtotu politiķu atbalstu. 

2010. gadā Maizītis piekrita kandidēt ģenerālprokurora amatam uz trešo termiņu, tomēr 15. aprīlī notikušajā balsojumā neguva Saeimas vairākuma atbalstu, par spīti partiju izteiktajam atbalstam pirms tā (vienīgās frakcijas, kuras pasludināja brīvo balsojumu bija Zaļo un Zemnieku savienība un LPP/LC). Par Maizīša atkārtotu ievēlēšanu balsoja 45, pret bija 47 deputāti. 

21. jūlijā jaunais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers piedāvāja Jānim Maizītim ieņemt jebkuru vakanto vietu prokuratūrā, tostarp, savu iepriekšējo amatu Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļā, tomēr viņš no tā atteicās.

2010. gada septembrī Jānis Maizītis sāka lasīt lekcijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, paralēli studējot doktorantūrā. 

2011. gada jūlijā viņš kļuva par jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku Nacionālās drošības jautājumos.

2013. gada martā 11. Saeima apstiprināja Jāni Maizīti Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā, ko līdz tam ieņēma Jānis Kažociņš. 2018. gada 8. martā Saeima viņu apstiprināja uz vēl vienu pilnvaru termiņu.

Jānis Maizītis 2016.gadā paziņojis, ka meita Anna izglītību ieguvusi Anglijā un karjeru veido ārzemēs un ka ir šķīries no sievas Gundegas.

Apbalvojumi

Apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Privātā dzīve

Laulība ar Gundegu Maizīti šķirta., 1989. gadā dzimusi meita Anna

Bez dzimtās latviešu valodas Maizītis prot arī krievu, vācu un angļu valodas. Brīvajā laikā nodarbojas ar peldēšanu, slēpošanu un alus kausu kolekcionēšanu. Starp citu, Latvijā alus kausus kolekcionēja arī kādreizējais Admirāļu kluba īpašnieks Jānis Dāvis.

Dzīvoja pie Cēsīm.

Apglabāts Cēsu Meža kapos, turpat, kur viņa kolēģis amata priekštecis ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Valija MaizīteMāte30.03.193205.11.2018

        26.09.1990 | LR Prokuratūras dibināšana

        Pievieno atmiņas

        12.04.1995 | Dibināts LR Satversmes aizsardzības birojs - SAB

        Pievieno atmiņas

        12.08.1998 | Par ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa atbrīvošanas lūgumu

        Pievieno atmiņas

        17.10.2001 | Paziņojumi par tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavību

        Pievieno atmiņas

        01.09.2003 | Digitālgeita - KNAB ierosina krimināllietu par amatpersonu darbībām digitālās TV ieviešanas procesā

        Pievieno atmiņas

        18.03.2005 | Viens no Latvijas politiskās korupcijas skandāliem - Jūrmalgeita

        Pievieno atmiņas

        08.11.2007 | VID Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājums

        Pievieno atmiņas

        15.04.2008 | Naudas zādzības KNABā

        Pievieno atmiņas

        28.08.2008 | Digitālgeita. Sāk skatīt digitālās televīzijas krimināllietu

        Pievieno atmiņas

        15.05.2015 | Digitālgeita - pirmās instances spriedums digitālās televīzijas krimināllietā

        Pievieno atmiņas

        28.04.2020 | Aizturēts bijušais SAB darbinieks Aigars Sparāns

        Pievieno atmiņas

        24.10.2020 | Digitālgeita. Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības uzņēmuma “Tet” valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl 4 personām par līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā

        Pievieno atmiņas

        22.02.2021 | Tiesas 1. instances spriedums Aivara Lemberga lietā

        Pievieno atmiņas

        22.03.2021 | Digitālgeita - kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram

        Pievieno atmiņas

        12.07.2021 | Digitālgeita - 18 gadus pēc lietas uzsākšanas, Rīgas apgabaltiesa digitālās TV ieviešanas krimināllietā attaisno visus 15 apsūdzētos

        Pievieno atmiņas

        18.07.2021 | Imants Liepiņš: Digitālās TV krimināllietas izgāšanās: kas tur īsti notika, un kas notiks tālāk?

        Pievieno atmiņas

        18.08.2022 | Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs tiek apsūdzēts nozieguma izdarīšanā

        Pievieno atmiņas

        Birkas