Jānis Maizītis
- Dzimšanas datums:
- 18.07.1961
- Miršanas datums:
- 11.11.2021
- Apglabāšanas datums:
- 17.11.2021
- Mūža garums:
- 60
- Dienas kopš dzimšanas:
- 23127
- Gadi kopš dzimšanas:
- 63
- Dienas kopš miršanas:
- 1096
- Gadi kopš miršanas:
- 3
- Kategorijas:
- Ierēdnis (-e), Jurists, Prokurors, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Cēsis, Meža kapi
Jānis Maizītis dzimis 1961. gada 18. jūlijā.
Satversmes aizsardzības biroja direktors un bijušais Latvijas Republikas ģenerālprokurors
1984. gadā viņš beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Šai gadā viņš sāka strādāt par vecāko izmeklētāju Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajona izmeklēšanas nodaļā, taču no 1991. gada līdz 1994. gadam Maizītis Cēsu rajona prokuratūrā strādāja par izmeklētāju, bet līdz 2000. gadam šai pašā prokuratūrā viņš bija virsprokurors.
2000. gadā Maizītis kļuva par par ģenerālprokuroru un šo amatu ieņēma līdz 2010. gadam, kad netika apstiprināts amatā trešo reizi.
Trīs gadus vēlāk – 2013. gadā – kļuva par SAB direktoru.
########
Jānis Maizītis novembrī) bija latviešu jurists, kas savas karjeras laikā bija strādājis kā prokurors dažādos amatos.
No 2000. līdz 2010. gadam bija Latvijas Republikas Ģenerālprokurors, šajā laikā prokuratūrai nācās izmeklēt vairākas lietas, kas ieguva plašu publicitāti, piemēram, 2003. gadā sāktā "Digitalizācijas lieta", kura bija saistīta ar 50,3 miljonu dolāru vērtu digitālās televīzijas ieviešanas projektu.
2021.gadā lietas dalībnieki tika pilnīgi attaisnoti.
2005. gadā uzsāktā "Jūrmalgeita" saistībā ar kukuļa došanu Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam,
2006. gadā uzsāktā "Lemberga stipendiātu" lieta, 2008. gadā uzsāktā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lieta un citas. No tām vienīgi "Jūrmalgeita" tika iztiesāta laikā, kamēr J. Maizītis bija ģenerālprokurors.
Maizīša vadītā Ģenerālprokuratūra, diemžēl, neapturēja Vienotības iniciēto un ar ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa rokām uzsākto Ojāra Grīnberga lietu, pārvēršot tūkstošos mērāmā tiesvedības farsā, kur pietika ar nekvalitatīva Ekonomikas ministrijas administratīvā akta labošanu, norādot amatā ieceļamai amarpersonai personas kodu.
No 2013. gada marta līdz 2021. gada novembrim bija Satversmes aizsardzības biroja direktors.
Dzīvesgājums
Dzimis 1961. gadā Cēsīs. 1984. gadā J. Maizītis absolvēja Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Pēc tam strādājis par Latvijas PSR iekšlietu ministrijas Valmieras starprajonu izmeklēšanas nodaļas vecāko izmeklētāju. No 1991. gada strādāja Cēsu rajona prokuratūrā par izmeklētāju, bet no 1994. gada — par virsprokuroru.
2000. gada 11. maijā Saeima ar 79 balsīm par uz pieciem gadiem apstiprināja J. Maizīti ģenerālprokurora amatā. Tajā viņu virzīja toreizējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns pēc tam, kad šo amatu gada sākumā pameta Jānis Skrastiņš.
Pirms Maizīša apstiprināšanas notika balsojums par kandidātu Ilgaru Zigfrīdu Šepteri, bet viņu Saeimas vairākums neatbalstīja. Vienīgā frakcija, kas neatbalstīja Maizīti, bija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".
2005. gada martā Saeima ar 74 balsīm par atkārtoti apstiprināja Jāni Maizīti ģenerālprokurora amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem. Lai arī pilnvaru termiņš beidzās maijā, balsojums pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna rosinājuma notika ātrāk. Bija pamatotas bažas, vai pēc pašvaldību vēlēšanām ģenerālprokurors saņems atkārtotu politiķu atbalstu.
2010. gadā Maizītis piekrita kandidēt ģenerālprokurora amatam uz trešo termiņu, tomēr 15. aprīlī notikušajā balsojumā neguva Saeimas vairākuma atbalstu, par spīti partiju izteiktajam atbalstam pirms tā (vienīgās frakcijas, kuras pasludināja brīvo balsojumu bija Zaļo un Zemnieku savienība un LPP/LC). Par Maizīša atkārtotu ievēlēšanu balsoja 45, pret bija 47 deputāti.
21. jūlijā jaunais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers piedāvāja Jānim Maizītim ieņemt jebkuru vakanto vietu prokuratūrā, tostarp, savu iepriekšējo amatu Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļā, tomēr viņš no tā atteicās.
2010. gada septembrī Jānis Maizītis sāka lasīt lekcijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, paralēli studējot doktorantūrā.
2011. gada jūlijā viņš kļuva par jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku Nacionālās drošības jautājumos.
2013. gada martā 11. Saeima apstiprināja Jāni Maizīti Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā, ko līdz tam ieņēma Jānis Kažociņš. 2018. gada 8. martā Saeima viņu apstiprināja uz vēl vienu pilnvaru termiņu.
Jānis Maizītis 2016.gadā paziņojis, ka meita Anna izglītību ieguvusi Anglijā un karjeru veido ārzemēs un ka ir šķīries no sievas Gundegas.
Apbalvojumi
Apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Privātā dzīve
Laulība ar Gundegu Maizīti šķirta., 1989. gadā dzimusi meita Anna.
Bez dzimtās latviešu valodas Maizītis prot arī krievu, vācu un angļu valodas. Brīvajā laikā nodarbojas ar peldēšanu, slēpošanu un alus kausu kolekcionēšanu. Starp citu, Latvijā alus kausus kolekcionēja arī kādreizējais Admirāļu kluba īpašnieks Jānis Dāvis.
Dzīvoja pie Cēsīm.
Apglabāts Cēsu Meža kapos, turpat, kur viņa kolēģis amata priekštecis ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Valija Maizīte | Māte | ||
2 | Juta Strīķe | Darba biedrs, Domu biedrs | ||
3 | Jānis Skrastiņš | Darba biedrs, Priekštecis | ||
4 | Tamāra Pahomova | Darba biedrs | ||
5 | Aleksandrs Černišovs | Darba biedrs | ||
6 | Ilgars Zigfrīds Šepteris | Darba biedrs | ||
7 | Astrīda Kazārova | Darba biedrs | ||
8 | Imants Ivars Fridrihsons | Darba biedrs | ||
9 | Biruta Loze | Darba biedrs | ||
10 | Pāvels Cvetkovs | Darba biedrs | ||
11 | Jāzeps Ancāns | Darba biedrs | ||
12 | Ints Ķuzis | Darba biedrs | ||
13 | Gvido Zemribo | Darba biedrs | ||
14 | Andis Freimanis | Darba biedrs | ||
15 | Romāns Apsītis | Darba biedrs |