Vija Artmane

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
21.08.1929
Miršanas datums:
11.10.2008
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Alīda Artmane
Papildu vārdi:
Вия Артмане
Kategorijas:
Aktieris, Deputāts, PSRS Tautas skatuves mākslinieks, Parlamenta deputāts, Politiķis, Sabiedrisks darbinieks, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Valsts un komunistu partijas darbinieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīga, Pokrova kapi

Alīda "Vija" Artmane bija latviešu/padomju teātra un filmu aktrise.

piemiņas klips - 

Vija Artmane in film "Theatre"

Biogrāfija

Dzimusi 1929. gada 21. augustā Kaivē, Sēmes pagastā.

Viņas baltvācu izcelsmes tēvs Fricis Artmanis gāja bojā traģiskā negadījumā 19 gadu vecumā - tad, kad Vijas māte vēl bija tikai gaidībās ar Viju.

Viņas poļu izcelsmes māte Anna Zaborovska dzīvoja kā vientuļā māte un strādāja zemkopības darbos, arī Vija gāja ganu gaitās.

No 1944. līdz 1947. gadam mācījās Rīgas 6. vidusskolā, no 1947. līdz 1948. gadam - Rīgas 3. vidusskolā.

No 1946. līdz 1949. gadam mācījās Dailes teātra Otrajā studijā.

1949. gada 16. oktobrī kļuva par Dailes teātra aktrisi, ar laiku paliekot trupā 50 gadus.

Vijas Artmanes sabiedriskā darbība: deputāte, Padomju Miera aizstāvēšanas komitejas locekle, no 1950. gada Latvijas Teātra darbinieku savienības biedre.

1956. gadā Artmani jau atpazina teātra fani un viņa piedalījās filmā "Pēc vētras"

1956. gadā piešķirts LPSR Skatuves mākslinieces nosaukums.

No 1958. gada Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedre.

1963. gadā viņa kļuva populāra visā Padomju Savienībā, kad tēloja Soņju, skaistu un mīlošu māti, filmā Radniecīgās asinis.

Turpmākajās dekādēs Artmanei bija noturīga filmu karjera. Artmane bija precējusies ar Artūru Dimiteru un viņiem bija divi bērni, tomēr aktrise pārdzīvoja emocionālo sabrukumu 1986. gadā pēc vīra nāves un vēlāk arī piedzīvoja sirdstrieku.

1964. gadā- piešķirts PSRS kinofestivāla laureāta nosaukums

1968. gadā- atkārtoti piešķirts PSRS kinofestivāla laureāta nosaukums

1969.g kļuva par PSRS Skatuves mākslinieci

1979.gadā piešķirts Ļeņina ordenis (PSRS)

1980. gadā piešķirta LPSR valsts prēmija

No 1983. līdz 1985. gadam bijusi LPSR Teātra biedrības valdes priekšsēdētēja. Bijusi 45 ārvalstīs, galvenokārt, lai veiktu sabiedriskos pienākumus un filmētos.

1987. gadā saņēmusi Lilitas Bērziņas Balvu.

1996. gadā – saņēmusi Bertas Rūmnieces Balvu.

1998. gada 23. februārī Artmane aizgāja no Dailes teātra, un no 1998. līdz 2000. gadam bija Jaunā Rīgas teātra aktrise, kur nospēlētas lomas lugās: A. Puškina “Pīķa dāma”, Stendāla “Traktāts par mīlestību”.

2003. gadā saņēmusi “Spēlmaņu nakts”  Teātra balvu par mūža ieguldījumu.

2004. gadā nāca klajā Vijas Artmanes atmiņu grāmata par dzīvi, par notikumiem, par sastaptajiem cilvēkiem “Ziemcieši. Mirkļi no manas dzīves”.

2004. gadā piešķirts Tautu draudzības ordenis (Krievija)

2007. gadā saņēmusi Latvijas Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.

2007.g. 22. oktobrī piešķirts Triju zvaigžnu ordenis

Artmane nomira 2008. gada 11. oktobrī.

***

Režisora Eduarda Smiļģa vadībā Artmane ir tēlojusi nozīmīgas lomas klasiskajā repertuārā:

  • Raiņa Leldi lugā "Spēlēju, dancoju", (1956)
  • Laimdotu "Ugunī un naktī", (1965)
  • Āriju "Indulī un Ārijā", (1971)
  • Mirdzu Aspazijas "Vaidelotē", (1958)
  • Džuljetu Šekspīra lugā "Romeo un Džuljeta", (1953)
  • Ofēliju Šekspīra "Hamletā", (1959)

Artmane ir bijusi arī

  • Nastasja Fiļipovna Dostojevska "Idiotā", (1969)
  • Ieva Blaumaņa "Indrānos", (1970)
  • Maksina Fouka Viljamsa lugā "Leguānas nakts", (1973)
  • Monahova Gorkija "Barbaros", (1974)
  • Arkadina Čehova "Kaijā", (1976)
  • Meluzīne Vetema "Rožu dārzs", (1978)
  • Hanna Kertesa "Atraitnes", (1979)
  • Elizabete Bruknera lugā "Elizabete, Anglijas karaliene", (1980)

Jaunajā Rīgas teātrī Artmane ir atveidojusi veco grāfieni Puškina "Pīķa dāmā", (1998)

  • Stendālu "Traktāts par mīlestību", (1999)

Filmogrāfija

Kopš 1956.gada Artmane ir redzama arī uz kinoekrāna. Viņas lomas bija:

  • Dace Straume "Kā gulbji balti padebeši iet", (1956)
  • Elza "Svešiniece ciemā", (1958)
  • Velta Mežmale "Kārkli pelēkie zied", (1961)
  • Māra "Vētra", (1960)
  • Soņa filmā "Dzimtas asinis", (1964)
  • Perla "Raķetes nedrīkst pacelties", (1965)
  • Ona "Neviens negribēja mirt", (1966)
  • Kristīne "Purva bridējs", (1966)
  • Liena "Mērnieku laiki", (1968)
  • Anna Beringa "Balāde par Beringu", (1970)
  • Nino "Tauriņdeja", (1971)
  • Dagmāra "Egle rudzu laukā", (1972)
  • Gita-Kņopiene "Dāvana vientuļai sievietei", (1973)
  • Keta "Robina Huda bultas", (1975)
  • Katrīna II "Jemeļjans Pugačovs", (1978)
  • Džūlija Lamberte "Teātris", (1978)
  • Nabagmājas komendante "Emīla nedarbi", (1985)

Pārējā kinomotogrāfija: (IMDB )

Aiziešana 

Viņa aizgāja sestdien, 2008.gada 11.oktobrī. Strenču psihiatriskās slimnīcas istabā, kur pēdējās trīs dzīves nedēļas Vija Artmane pavadīja kopā ar vēl dažām vājiniecēm. Tā bija īpaša istaba ne tikai tāpēc, ka tur gulēja savulaik par Latvijas Sauli vai Māti dēvētā aktrise, bet arī tāpēc, ka diennakti istabiņā atradās kāds no slimnīcas personāla, kas valsts slimnīcā ir greznība. 

No rīta viņa atteicās no brokastīm, padzēra vien tēju. Ap pulksten diviem pēcpusdienā strauji kļuva sliktāk. Cēlās asinsspiediens, paaugstinājās temperatūra. 79 gadus vecā sieviete bija pie samaņas, lai gan par skaidru apziņu to nosaukt būtu grūti. Pēdējos gados pārdzīvotie neskaitāmie asinsizplūdumi smadzenēs bija radījuši smagus bojājumus, tādēļ "gaišie brīži" Strenčos bija reti. Artmane pazina dēlu Kasparu un vedeklu Līgu, "pārējos nu tā", stāsta viņas ārste Inga Bauska. 

Kaspars pēdējo tikšanos ar māti ceturtdienas vakarā apraksta savā blogā: "Dieva dotās apziņas krēslas pavēnī viņa nejuta sāpes, taču par ciešanām varēja lasīt viņas acīs. Šai pēdējā reizē tās bija visnogurušākās. Pieglaudis viņas vaigam savējo, klusi sacīju: "Grūts, mammu, tavs lielais krusts…" Negaidīti skaidri skanēja atbilde: "Tāda ir dzīve."" 

Pēc stundas, ap pulksten trijiem, "Omīte dziļi ievilka elpu, izelpoja un nomira", pēcāk kā mantru radinieki viens otram atstāstīs tās māsiņas teikto, kas pēdējo stundu pavadīja pie Artmanes gultas. "Viņa nomira ātri un bez mokām," domā ārste Bauska. Viņa arī konstatēja nāves cēloni - asinsizplūdums smadzenēs jeb kārtējais insults. Vairs nebija kino un TV ekrānos redzētās karaliskās spozmes, slimnīcas gultā gulēja sīka auguma sieviņa ar līdz nepazīšanai pārvērstiem vaibstiem. Toties viņas sejā beidzot bija miers. Omītes (tā viņu sauca ģimenē) grūtā aiziešana sākās jau šogad 9.februārī, kad viņas smadzenēs notika pamatīgs "īssavienojums". 

wikipedia.org, news.lv, diena.lv 

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Artūrs DimitersArtūrs DimitersVīrs27.04.191501.11.1986
        2Евгений МатвеевЕвгений МатвеевPartneris, Draugs, Darba biedrs08.03.192201.06.2003

        Birkas