Imants Daudišs
- Dzimšanas datums:
- 15.08.1945
- Miršanas datums:
- 14.04.2002
- Mūža garums:
- 56
- Dienas kopš dzimšanas:
- 29074
- Gadi kopš dzimšanas:
- 79
- Dienas kopš miršanas:
- 8378
- Gadi kopš miršanas:
- 22
- Tēva vārds:
- Antons
- Papildu vārdi:
- Имантс Даудиш
- Kategorijas:
- Inženieris, Sabiedrisks darbinieks, Saeimas deputāts(-e), Sūtnis, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Ķīmiķis
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas 2. Meža kapi (Braslas kapi)
Imants Daudišs bija padomju okupācijas laika, vēlāk Latvijas diplomāts un politiķis, LR Augstākās Padomes, 5. un 6. Saeimas deputāts. Latvijas Komunistiskās partijas, vēlāk partijas "Latvijas Ceļš" biedrs.
Bijis Latvijas vēstnieks Krievijā (1997—2001) un Lielbritānijā (2001—2002).
Biogrāfija
Imants Daudišs ir mācījies Valmieras pamatskolā, Viestura vidusskolā un 1. vidusskolā, kuru pabeidzis 1963. gadā.
Tajā pašā gadā iestājies Ivanovas Ķīmijas tehnoloģijas institūtā, kuru beidzis 1968. gadā ar inženiera-tehnologa diplomu.
Zināšanas papildinājis ASV Kongresa rīkotajos kursos likumdošanas tehnoloģijā (1992), ASV Federālā izmeklēšanas biroja kursos "Krīzes situāciju vadība" (1992), parlamenta darbības pamatjautājumu kursos Otavā (1993).
Profesionālā karjera
I. Daudišs darba gaitas sācis pēc Ivanovas institūta beigšanas 1968. gadā. Rīgas Ķīmijas kombinātā strādājis par meistaru, vēlāk par kontrolmērinstrumentu laboratorijas vadītāju.
1970-1980 darbojies komjaunatnes un kompartijas iestādēs (1970—1980).
LKP Rīgas komitejas sekretārs
Sākot ar 1980. gadu bijis Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks.
Politiskā karjera
Darbojies Latvijas PSR Augstākajā Padomē.
1989. gadā ievēlēts par tās Prezidija sekretāru.
Šajā laikā piedalījies Latvijas Tautas frontes akcijās, kā arī sadarbībā ar LTF vēlēšanu centru — 1990. gada AP vēlēšanu organizēšanā.
Kā LTF kandidāts ievēlēts un darbojies Latvijas Republikas Augstākajā Padomē (1990—1993), AP pirmajā sēdē 3. maijā ievēlēts par AP sekretāru.
Piedalījies savienības "Latvijas Ceļš" veidošanā, kļuvis par tās valdes locekli un ārlietu sekretāru.
No LC vēlēšanu saraksta 1993. gadā ievēlēts par 5. Saeimas deputātu un tās sekretāru.
1995. gadāievēlēts 6. Saeimā par deputātu un sekretāru. Darbojies Saeimas Ārlietu un Pieprasījumu komisijās.
Diplomātiskā karjera
1997. gadā Imants Daudišs politiku un Saeimu pametis, lai pievērstos diplomātiskajam darbam. Togad viņš ir ticis iecelts par Latvijas ārkārtas un pilnvaroto vēstnieku Krievijā. Amatā bijis līdz 2001. gadam, kad vēstnieku rotācijas dēļ kļuvis par Latvijas vēstnieku Lielbritānijā.
2002. gada 12. aprīlī saņēmis akreditācijas vēstuli no Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vēstnieka amatam Īrijā.
Nāve un bēres
Imants Daudišs pēkšņi miris 2002. gada 14. aprīlī Rīgā no infarkta.
19. aprīlī Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē norisinājās bēru ceremonija.
Prezidente V. Vīķe-Freiberga raksturoja I. Daudišu kā cilvēku, kas "kalpoja Latvijai pēc savas labākās sirdsapziņas. Viņa pietrūks Latvijas diplomātiskajam dienestam [..], viņa sirds degsmes pietrūks Latvijai."
Ministru prezidents Andris Bērziņš izteicās:
"Viņš bija valstsvīrs, kuram bija tas gods balsot par neatkarības deklarāciju un vēlāk kā parlamenta sekretāram to pasludināt. Daudišam bija svešas daudzu politiķu alkas pēc ātri gaistošas slavas un ievērības, tā vietā diplomāts vienkārši strādāja, lai īstenotu dzīvē neatkarības deklarācijas principus."
I. Daudiša piemiņai veltīto dievkalpojumu vadīja Rīgas arhibīskaps Jānis Pujats. Ceremoniju apmeklēja arī vairāki Latvijas vēstnieki ārvalstīs, ārvalstu vēstnieki Latvijā, Saeimas deputāti, ministri, Valsts institūciju darbinieki un uzņēmēji. Pēc dievkalpojuma bēru procesija, pa ceļam apstājoties pie Ārlietu ministrijas ēkas, devās uz Otrajiem Meža kapiem.
Privātā dzīve
Imants Daudišs piedzima 1945. gada 15. augustā Rīgā. Viņa tēvs bija matemātikas un fizikas skolotājs, bet māte — mājsaimniece. Ģimenē bija vēl divas meitas.
1950. gadā Daudišu ģimene pārcēlusies uz Valmieru, jo tēvs bija tur nosūtīts darbā par pasniedzēju.
I. Daudišs precējies ar ekonomisti Helēnu. Laulībā dzimusi meita Enrika, kas ir kļuvusi par banku un finanšu speciālisti, kā arī dēls, kas ir miris.
Brīvajā laikā Daudišs nodarbojās sportu, spēlēja tenisu.
10 gadus bijis Latvijas Vingrošanas federācijas prezidents.
2000. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Imants Daudišs bija saistīts ar :
Viņš nomira 56 gadu vecumā, 2002. gadā.
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Imants Daudišs varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).
Viņa pēdējā dzīves vieta bija Maskava
Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv
Avoti: lursoft.lv, delfi.lv, barikadopedija.lv
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
17.02.1987 | Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
02.08.1990 | LR APP LĒMUMS Par darba grupas izveidošanu LR Izmeklēšanas komitejas izveidošanas koncepcijas un attiecīgo likumprojektu izstrādāšanai
09.11.1990 | LR APP lēmums par Kārļa Ulmaņa dzīves pēdējā posma izpēti
13.01.1991 | Notiek LTF Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija Daugavmalā
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
18.01.1991 | Latvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju
1991.gada 18.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.
20.01.1991 | Uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai
1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem. Šajā dienā, kad nolemts pamazām Barikādes Rīgā noņemt, notiek uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai. Šī ir diena, kurā krita Podnieka komanda, kā arī citi Neatkarības aizstāvji. Mūžīga piemiņa viņiem.
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
10.12.1991 | Pilnīgi slepeni, bet tie nav KGB saraksti
«Latvijas Jaunatne», 1991. gada 10. decembris, Nr. 186