Ita Marija Kozakeviča (1955. gada 3. jūlijs — 1990. gada 28. oktobris) bija Latvijas poļu filoloģe, žurnāliste un sabiedriska darbiniece. LR Augstākās Padomes deputāte.

Ita Kozakeviča 1973. gadā absolvēja Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskolu, bet 1981. gadā — Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti franču filoloģijas specialitātē. Strādājusi izdevniecībās un redakcijās par tulkotāju, redaktori un žurnālisti.

I. Kozakeviča prata runāt latviešu, krievu, poļu, franču, spāņu, vācu, lietuviešu, baltkrievu, ukraiņu un mazliet gruzīnu   valodās.

Atmodas sākumā Kozakeviča bijusi Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viņa bija viena no Latvijas PSR Tautu foruma organizētājām 1988. gada decembrī, vēlāk kļuva par Latvijas nacionālo kulturas biedrību asociācijas priekšsēdētāja vietnieci.

Latvijas Tautas frontes 2. kongresā 1989. gadā ievēlēta par tās Domes valdes locekli. Nākamajā gadā ievēlēta LR Augstākajā Padomē, kļuvusi par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju, vadījusi amnestijas lietu izskatīšanu, bijusi AP Prezidija locekle. Piedalījusies poļu skolu organizēšanā. 1990. gada jūnijā Cēsis kļuvusi par gada "Sievieti Latviju".

1990. gada 28. oktobrī, apmeklējot Itāliju un Vatikānu Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferences ietvaros, Ita Kozakeviča noslīka, peldot Tirēnu jūrā pie Gaetas pilsētas.[3] Viņu apglabāja Rīgas Miķeļa kapos. Pēc viņas nāves Rīgas Poļu vidusskola tika pārsaukta par Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolu, bet desmit gadus vēlāk Polijas valdība piešķīra Itai valsts augstāko apbalvojumu - Komandora Krustu ar Nopelnu ordeņa Zvaigzni.

Miķeļa kapos ir izaudzis divmetrīgs piemineklis. Tēlniece Ligita Franckeviča-Ulmane veidojusi tam metu, akmeņkalis Ojars Breģis to iemiesojis sarkanā granītā. Pakājē iekalti vārdi: Nenāciet raudāt, nāciet spēkus smelties!

GRĀMATA; "Zvaigznei tikai stunda", Armands Melnalksnis, 2004.g.

Ita Kozakeviča piedzima 1955. gada 3. jūlijā Rīgā. Viņas tēvs pēc tautības bija polis, bet māte — latviete. Pirmoreiz precējusies ar poli Staņislavu Rišardu Lipecu. Otrreiz aprecējusies ar matemātiķi Induli Strazdiņu, kurš pēc dzīvesbiedres nāves viņas vietā ievēlēts par AP deputātu.

wikipedia

google

ITA KOZAKEVIČA   Pievienoja importer Ce, 01/01/1970 - 03:00

filoloģe, sabiedriska un valsts darbiniece, aktīvi piedalījusies Atmodas notikumos

In memoriam

Dzimusi 1955. g. 3. jūlijā Rīgā. Tēvs - polis, māte -latviete. Gājusi bojā 1990. g. 28. oktobrī Itālijā (Gaetā) Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferences laikā. Apglabāta Rīgā, Miķeļa kapos. Beigusi Rīgas A. Barbisa 11. vidusskolu (1973.g.), pēc tam LVU Filoloģijas fakultāti franču filoloģijas specialitātē (1981. g.). Strādājusi izdevniecībās un redakcijās (līdz 1990. gada aprīlim - laikraksta "Daiļrade" redakcijā) par tulkotāju, redaktori un žurnālisti. Atmodas sākumā bijusi Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viena no Latvijas PSR Tautu foruma organizētājām 1988. gada decembrī, pēc tam kļuvusi par Latvijas nacionālo kulturas biedrību asociācijas priekšsēdētāja vietnieci. LTF II kongresā ievēlēta par LTF Domes valdes locekli (1989. g.). Pēc ievēlēšanas LR AP (1990. g.) kļuvusi par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju, vadījusi amnestijas lietu izskatīšanu, bijusi AP Prezidija locekle. Piedalījusies poļu skolu organizēšanā. 1990. gada jūnijā Cēsis kļuvusi par gada "Sievieti Latviju".

Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000. 2000.gada augusts

Vecāki: Juris (Jerzy) Kozakevičs, krāsotājs un Rita Kozakeviča dz.Līdaka, grāmatvede.