Ita Kozakeviča
- Dzimšanas datums:
- 03.07.1955
- Miršanas datums:
- 28.10.1990
- Apglabāšanas datums:
- 03.11.1990
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Ita Marija Kozakeviča
- Papildu vārdi:
- Kozakēviča, Kazakēviča, Kozakevica
- Kategorijas:
- Politiķis, Sabiedrisks darbinieks, Saeimas deputāts(-e), Valodnieks, upuris
- Tautība:
- polis
- Kapsēta:
- Rīgas Miķeļa kapi
Ita Marija Kozakeviča (1955. gada 3. jūlijs — 1990. gada 28. oktobris) bija Latvijas poļu filoloģe, žurnāliste un sabiedriska darbiniece. LR Augstākās Padomes deputāte.
Ita Kozakeviča 1973. gadā absolvēja Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskolu, bet 1981. gadā — Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti franču filoloģijas specialitātē. Strādājusi izdevniecībās un redakcijās par tulkotāju, redaktori un žurnālisti.
I. Kozakeviča prata runāt latviešu, krievu, poļu, spāņu, vācu, baltkrievu, ukraiņu un gruzīnu valodās.
Atmodas sākumā Kozakeviča bijusi Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viņa bija viena no Latvijas PSR Tautu foruma organizētājām 1988. gada decembrī, vēlāk kļuva par Latvijas nacionālo kulturas biedrību asociācijas priekšsēdētāja vietnieci.
Latvijas Tautas frontes 2. kongresā 1989. gadā ievēlēta par tās Domes valdes locekli. Nākamajā gadā ievēlēta LR Augstākajā Padomē, kļuvusi par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju, vadījusi amnestijas lietu izskatīšanu, bijusi AP Prezidija locekle. Piedalījusies poļu skolu organizēšanā. 1990. gada jūnijā Cēsis kļuvusi par gada "Sievieti Latviju".
1990. gada 28. oktobrī, apmeklējot Itāliju un Vatikānu Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferences ietvaros, Ita Kozakeviča noslīka, peldot Tirēnu jūrā pie Gaetas pilsētas.[3] Viņu apglabāja Rīgas Miķeļa kapos. Pēc viņas nāves Rīgas Poļu vidusskola tika pārsaukta par Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolu.
Ita Kozakeviča piedzima 1955. gada 3. jūlijā Rīgā. Viņas tēvs pēc tautības bija polis, bet māte — latviete. Pirmoreiz precējusies ar poli Staņislavu Rišardu Lipecu. Otrreiz aprecējusies ar matemātiķi Induli Strazdiņu, kurš pēc dzīvesbiedres nāves viņas vietā ievēlēts par AP deputātu.
wikipedia
ITA KOZAKEVIČA Pievienoja importer Ce, 01/01/1970 - 03:00
filoloģe, sabiedriska un valsts darbiniece, aktīvi piedalījusies Atmodas notikumos
In memoriam
Dzimusi 1955. g. 3. jūlijā Rīgā. Tēvs - polis, māte -latviete. Gājusi bojā 1990. g. 28. oktobrī Itālijā (Gaetā) Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferences laikā. Apglabāta Rīgā, Miķeļa kapos. Beigusi Rīgas A. Barbisa 11. vidusskolu (1973.g.), pēc tam LVU Filoloģijas fakultāti franču filoloģijas specialitātē (1981. g.). Strādājusi izdevniecībās un redakcijās (līdz 1990. gada aprīlim - laikraksta "Daiļrade" redakcijā) par tulkotāju, redaktori un žurnālisti. Atmodas sākumā bijusi Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viena no Latvijas PSRTautu foruma organizētājām 1988. gada decembrī, pēc tam kļuvusi par Latvijas nacionālo kulturas biedrību asociācijas priekšsēdētāja vietnieci. LTF II kongresā ievēlēta par LTF Domes valdes locekli (1989. g.). Pēc ievēlēšanas LR AP (1990. g.) kļuvusi par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju, vadījusi amnestijas lietu izskatīšanu, bijusi AP Prezidija locekle. Piedalījusies poļu skolu organizēšanā. 1990. gada jūnijā Cēsis kļuvusi par gada "Sievieti Latviju".
Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000. 2000.gada augusts
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | ![]() | Ruta Marjaša | Darba biedrs, Domu biedrs | |
2 | ![]() | Pēteris Laķis | Darba biedrs | |
3 | ![]() | Atis Kramiņš | Darba biedrs | |
4 | ![]() | Jānis Krūmiņš | Darba biedrs | |
5 | ![]() | Vilnis Edvīns Bresis | Darba biedrs | |
6 | ![]() | Oskars Grīgs | Darba biedrs | |
7 | ![]() | Eduards Berklāvs | Darba biedrs | |
8 | ![]() | Aigars Jirgens | Darba biedrs | |
9 | ![]() | Māris Grīnblats | Darba biedrs | |
10 | ![]() | Vaira Paegle | Darba biedrs | |
11 | ![]() | Pauls Putniņš | Darba biedrs | |
12 | ![]() | Roberts Jurdžs | Darba biedrs | |
13 | ![]() | Aleksejs Vidavskis | Darba biedrs | |
14 | ![]() | Mariss Andersons | Darba biedrs | |
15 | ![]() | Gundars Valdmanis | Darba biedrs | |
16 | ![]() | Aivars Berķis | Darba biedrs | |
17 | ![]() | Vilens Tolpežņikovs | Darba biedrs | |
18 | ![]() | Viktors Skudra | Darba biedrs | |
19 | ![]() | Ilmārs Bišers | Darba biedrs | |
20 | ![]() | Brigita Zeltkalne | Darba biedrs | |
21 | ![]() | Valentīna Zeile | Darba biedrs | |
22 | ![]() | Anna Seile | Darba biedrs | |
23 | ![]() | Imants Daudišs | Darba biedrs | |
24 | ![]() | Ivars Silārs | Darba biedrs | |
25 | ![]() | Andrejs Krastiņš | Darba biedrs | |
26 | ![]() | Jānis Gailis | Darba biedrs | |
27 | ![]() | Andris Līgotnis | Darba biedrs | |
28 | ![]() | Roberts Milbergs | Darba biedrs | |
29 | ![]() | Ļubova Zīle | Darba biedrs | |
30 | ![]() | Raits Černajs | Paziņa | |
31 | ![]() | Ludis Skosta | Domu biedrs |
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
10.12.1988 | Latvijas PSR Tautu forums
06.02.1989 | LTF lietošanā tiek piešķirta ēka Vecrīgā
1989.gada 6.februārī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu LTF (Latvijas Tautas Fronte) lietošanā tiek piešķirta ēka Vecpilsētas ielā 13/15. Vēl viens piemērs, kā izpildvara netieši sāka dot atbalstu sabiedrības pilsoniskai aktivitātei ceļā uz neatkarības atjaunošanu.