Džemma Skulme

Džemma Lija Skulme, dzimusi Rīgā, bija latviešu gleznotāja, aktīva padomju okupācijas laiku un "trešās atmodas" politiķe, sabiedriskā darbiniece.

Viena no nozīmīgākajām un aktīvākajām Latvijas kultūras dzīves veidotājām PSRS okupētajā Latvijā.

Džemmai Skulmei ir nepārvērtējama loma 20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslas attīstībā un sabiedriskajā dzīvē. Viņa nāk no ievērojamas mākslinieku, latviešu klasiskā modernisma veidotāju Skulmju dzimtas, būdama gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes meita.

2019. gadā Džemma Skulme saņemtu Purvīša balvu par mūža ieguldījumu.

***

1949. gadā viņa pabeidza Latvijas Valsts mākslas akadēmiju, studējusi glezniecības nodaļā. 

1954. gadā iestājusies Latvijas Komunistiskajā partijā, kā pati stāsta- aktīva komunista- sava otrā vīra, arī makslinieka- Ojāra Ābola dēļ.

1955. gadā beigusi studijas Repina mākslas institūtā, Ļeņingradā (Sanktpēterburgā)

Strādājusi par dekoratoru palīgu Dailes un Valsts Leļļu teātrī.

No 1956. gada bija LPSR Mākslinieku savienības biedre.

1976. gadā ieguvusi Latvijas PSR Tautas mākslinieces statusu.

No 1977. gada līdz 1982. gadam bija  LPSR Mākslinieku valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja 

No 1982. gada līdz 1992. gadam bija  LPSR Mākslinieku valdes priekšsēdētāja 

1984. gadā saņēmusi PSRS Valsts prēmiju.

1984. gadā ievēlēta par PSRS Augstākās Padomes deputāti, darbojusies Tautību Padomē.

No 1993. gada bija Jaunrades fonda prezidente. 

1992. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija māksliniecei piešķīrusi Goda locekles nosaukumu 

1995. gadā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni.

No 1998. gada viņa bija Latvijas Mākslas akadēmijas Goda doktore. 

Latvijas Mākslas Augstskolu asociācija, novērtējot gleznotājas darbu, piešķīrusi Dr. honoris causa grādu par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūrā. 

2017. gadā Džemma Skulme saņēmusi "Autortiesību bezgalības balvu 2017" par personālizstādes "Krāsas garša" darbu demonstrēšanu televīzijā; par gleznu "Skice Ojāra Ābola portretam", "Mēs", "Studija ar Ojāru Ābolu", "Pie galda", "Divi", "Sēdošā", "Rīts", "Kārtis", "Atgriešanās" un "Antīks motīvs" reproducēšanu izstāžu katalogā "Džemma Skulme. Ojārs Ābols. Klīga. Klātbūtne"; par gleznu "Tautumeita" un "Abstrakta kompozīcija" tālākpārdošanu izsolēs; par darbu publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā.

Džemma Skulme bijusi precējusies ar aktieri Artūru Dimiteru (1947 - 1953) un gleznotāju Ojāru Ābolu (no 1953), ir divi bērni — dēls plakātists Juris Dimiters (1947) (mazdēls Arturs Dimiters) un meita gleznotāja Marta Skulme (1962) (mazdēls Jānis Skulme).

Mirusi 2019. gada 9. novembrī.

Politiskā darbība

Džemma Skulme bijusi sabiedriski aktīva jau padomju laikā, bijusi arī LPSR Augstākās Padomes deputāte. Ļoti nozīmīga ir Džemmas Skulmes darbība Atmodas laikā.

1988. gadā viņa bija Latvijas Tautas frontes veidotāju skaitā un 1989. gadā kā LTF pārstāve ievēlēta PSRS Tautas deputātu kongresā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas politikā nav darbojusies, tomēr 1998. gadā Džemma Skulme bija Andra Šķēles veidotās Tautas partijas dibināšanas manifesta parakstītāju skaitā.

Mākslinieciskā darbība

Džemma Skulme, alegoriski attēlojot pagātni un tagadni, runā par savas un visas tautas likteni, izcelsmi un pēctecību. Mākslinieces darbus raksturo monumentalitāte un vērienīgums formā un saturā. Darbojas monumentālajā glezniecībā, grāmatu un plakātu mākslā, ir rakstu un apceru autore. Darbi veidoti lielākoties eļļas, akrila un akvareļa tehnikās. Mākslinieces radīto darbu tēli — mātes, pūrs, tautasdziesmas, kariatīdes, strēlnieki tiek tuvināti simbolam ar filozofisku vispārinājumu un asociatīvu tēlainību.

Izstādes

Izstādēs piedalījās kopš 1949. gada. Ir bijušas daudzas personālās, grupu un dzimtas izstādes.

Personālizstādes

Māksliniece sarīkojusi personālizstādes Rīgā (1968, 1985, 1992, 1994, 1995); Šveicē un Milānā (1971); Viļņā (1976); Kalē (Francija, kopā ar O.Ābolu); Fredrikstādē (Norvēģija, 1994, 1995); Cēsīs (1996); Kijevā (1997), arī galerijās Vācijā, Austrijā, Kanādā un ASV.

Skulmju dzimtas izstādes

Tikušas organizētas dzimtas izstādes Rietumberlīnē (1981); Pitsburgā (ASV, 1986); Bergamo (Itālija, 1987) un Rīgā (1998 — 1999).

Grupu izstādes

Regulāri piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Itālijā, Zviedrijā,Vācijā (Starptautiskais mākslas gadatirgus, 1991)

ASV (Starptautiska mākslas izstāde Art Expo Čikāgā, 1984). 

Grupu izstādes norisinājušās arī Ņujorkā (1989), Minhenē, Bonnā, Pitsburgā (1993).

Darbi

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Valsts Mākslas muzeja, Zimmerly Mākslas muzeja (ASV), Tretjakova galerijas (Krievija) kolekcijās. Viņas darbi atrodas arī personu privātkolekcijās, kuru vidū ir minami Krievijas prezidents un Dānijas karaliene.

Veltījums māksliniecei

1986. gadā tika uzņemta Rīgas kinostudijā dokumentālā filma "Džemma", veltīta māksliniecei. Tās režisore — Laima Žurgina.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Otto SkulmeOtto SkulmeTēvs08.08.188922.03.1967
        2Marta SkulmeMarta SkulmeMāte13.05.189003.01.1962
        3Ojārs ĀbolsOjārs ĀbolsVīrs25.07.192201.03.1983
        4Artūrs DimitersArtūrs DimitersVīrs27.04.191501.11.1986
        5Kārlis SkulmeKārlis SkulmeOnkulis00.00.188528.02.1928
        6Uga SkulmeUga SkulmeOnkulis20.05.189506.11.1963
        7
        Atis SkulmeBrāļa/māsas dēls05.02.197221.06.2007
        8
        Jēkabs SkulmeVectēvs00.00.185800.00.1939
        9
        Karolīne Šarlote LiepiņaVecāmāte00.00.186500.00.1957
        10
        Mārtiņš KirhenšteinsVecvectēvs00.00.183500.00.1900
        11
        Tenis LūkinsVecvectēvs00.00.183827.11.1889
        12
        Jēkabs SkulmeVecvectēvs00.00.181700.00.1906
        13Babe KirhenšteineBabe KirhenšteineVecvecmāte29.12.184713.11.1938
        14
        Marieta LūkinaVecvecmāte00.00.184122.02.1934
        15
        Ilārija LūkinaBrālēns/māsīca00.00.193900.00.2004
        16Askolds HermanovskisAskolds HermanovskisBrālēns/māsīca00.00.191318.08.1967
        17Vidvars HermanovskisVidvars HermanovskisBrālēns/māsīca00.00.192200.11.1990
        18Egīls HermanovskisEgīls HermanovskisBrālēns/māsīca13.03.191807.08.1992
        19Valentīns SkulmeValentīns SkulmeBrālēns/māsīca21.04.192212.09.1989
        20Jurģis SkulmeJurģis SkulmeBrālēns/māsīca13.11.192825.02.2015
        21Gunārs HermanovskisGunārs HermanovskisBrālēns/māsīca00.00.191404.01.1969

        Nav norādīti notikumi

        Birkas