Gvido Zemribo

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
26.12.1932
Miršanas datums:
06.08.2021
Mūža garums:
88
Dienas kopš dzimšanas:
33349
Gadi kopš dzimšanas:
91
Dienas kopš miršanas:
985
Gadi kopš miršanas:
2
Kategorijas:
Advokāts (-e), Diplomāts, Docents, Jurists, Pedagogs, skolotājs, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Tenisists, Tiesnesis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Miķeļa kapi

Dzimis 1932.g. 26.decembrī Rīgā.

Beidzis Rīgas 1.vidusskolu.

1956.g. ar izcilību absolvējis Latvijas Valsts Universitātes Juridisko fakultāti.

Darba gaitas

1956–1958 zvērināts advokāts
1958–1960 Latvijas PSR Ministru padomes Valsts arbitrāžas arbitrs
1960–1961 Latvijas Valsts universitātes asistents
1962–1971 Latvijas PSR Augstākās tiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis
1971–1985 Augstākās tiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks
1985–1990 Latvijas PSR Augstākās tiesas priekšsēdētājs

1990–1994 Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs
1994–1998 Latvijas Republikas vēstnieks Dānijā un Islandē
Kopš 1998 zvērināts advokāts

Papildu pienākumi
1990.–1993.g. uzstājies ar referātiem Pjudžet Saunda, Kolumbijas, Ješivas, Mičiganas un Džortaunas universitātēs ASV.
1960.–1994.g. lasījis lekcijas LU Juridiskajā fakultātē civilprocesā un Rietumvalstu salīdzinošajās konstitucionālajās tiesībās.
1998.–2009.g.

  • Latvijas Policijas akadēmijas asociētais profesors.
  • Likuma “Par tiesu varu” un Civilprocesa likuma izstrādes darba grupu vadītājs.
  • Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis 5.Saeimas vēlēšanās.
  • Latvijas Juristu biedrības viceprezidents.
  • Senatora Augusta Lēbera piemiņas fonda valdes priekšsēdētājs.
  • Grāmatas: Padomju tiesības (līdzaut., 1978),
  • Īsi par saistību tiesībām (1979),
  • Darbs dara cilvēku (līdzaut., 2015).

Apbalvojumi

  • Atzinība Nopelniem bagātais jurists (1987),
  • Tiesneša augstākā kvalifikācijas klase (1991),
  • Vēstnieka diplomātiskais rangs (1994).
  • Dannebroga ordeņa Pirmās klases komandors (Dānijas karaliene Margrēte II, 1997),
  • Tieslietu sistēmas Goda zīmes 1.pakāpe (2008),
  • Triju Zvaigžņu ordeņa III šķira (2011).

Vaļasprieks: teniss

Bijis Latvijas Tenisa savienības prezidents un Vadības komitejas loceklis.
Latvijas tenisa veterānu čempionātu zelta, sudraba, bronzas medaļu ieguvējs,
Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis.

********************

Ar dziļām skumjām un patiesu cieņu Augstākā tiesa atvadās no atjaunotās Latvijas Augstākās tiesas pirmā priekšsēdētāja Gvido Zemrībo (26.12.1932.–06.08.2021.).

“Tiesneša pienākums ir vienmēr noskaidrot patiesību un nekad nenodot to” – šos vārdus, izstrādājot likumu “Par tiesu varu”, Gvido Zemrībo ierakstīja tiesneša zvēresta tekstā. Senāta 25 gadu jubilejā viņš šos vārdus ierakstīja arī Augstākās tiesas priekšsēdētāju goda grāmatā.

Tā bija viņa pārliecība un vēlējums nākamo paaudžu tiesnešiem: vienmēr spriest taisnīgu tiesu. Veidot ne tikai juridiski pamatotus spriedumus, bet arī strādāt, lai cilvēki tos saprastu un uzticētos tiesai.

Par Augstākās tiesas tiesnesi Gvido Zemrībo sāka strādāt 1962.gadā, kļuva par Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku. 1985.gadā ievēlēts par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, vadīja tiesu Atmodas un valsts neatkarības atjaunošanas laikā. Augstākā tiesa tajā laikā nesašķēlās kā citas tiesībaizsardzības struktūras un bija spēcīgs balsts jaunajai valstij. Tikai 12 dienas pēc neatkarības atjaunošanas Augstākā Padome par Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāju apstiprināja Gvido Zemrībo. “Kad mani šajā amatā ievēlēja, es sapratu, ka mans pienākums nav tikai vadīt tiesas darbu un nodrošināt lietu izskatīšanu saskaņā ar likumu. Mans pienākums bija daudz lielāks – veidot šo jauno tiesu sistēmu, demokrātisku sistēmu, atjaunot vērtības, kas pastāvēja pirms okupācijas. Un jāsaka, kā kādreiz Šekspīra Hamlets bija teicis: “Ak, kāds lāsts, ka tev ir jāceļ tas, kas gāzts!” – tā  vēsturisko laiku atcerējās Gvido Zemrībo.

Un viņš pildīja šo uzdevumu – vadīja likuma “Par tiesu varu” izstrādāšanu, veidojot to daudz plašāku nekā tradicionālie likumi par tiesu iekārtu. Likumā iekļautas arī konstitucionālas vērtības – varas dalīšanas un tiesneša neatkarības principi, kā arī tiesas spriešanas pamatprincipi. Tajā likti pamati arī kasācijas instances – Senāta – atjaunošanai Augstākajā tiesā.

Senāta praktiskā veidošana notika jau bez Gvido Zemrībo tiešas līdzdalības, jo 1994.gadā viņš tika iecelts par Latvijas vēstnieku Dānijā, vēlāk arī Islandē. Taču patiesu interesi par visu, kas saistīts ar Senāta vārdu, Gvido Zemrībo saglabāja visus turpmākos gadus. Viņš bija Augstākās tiesas dzīvā vēsture, saikne starp sākumu un šodienu. Pēc vēstnieka misijas beigšanās praktizējot kā zvērinātam advokātam, viņam bija savs redzējums par tiesu sistēmu. Reizēm tas bija kritisks, bet vienmēr ar domu par tiesas autoritāti.

Gvido Zemrībo ieguldījums Latvijas tiesu sistēmas veidošanā un attīstībā novērtēts ar Triju zvaigžņu ordeni un Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīmi. Domājam, viņš bija gandarīts arī kopā ar Augstāko tiesu piedzīvot Latvijas Senāta simtgadi un atjaunotā Senāta 25 gadus. Augstākās tiesas pamatos liktās Gvido Zemrībo idejas dzīvo un attīstās, un tiesa glabās atmiņas par atjaunotās Latvijas justīcijas pamatlicēju.

Līdzjūtība Gvido Zemrībo bērniem un citiem tuviniekiem.

Gvido Zemrībo izvadīšana 13.augustā plkst.14.00 no Krematorijas Lielās zāles uz Miķeļa kapiem. 

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Latvijas UniversitāteLatvijas Universitātestudējislv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Augusts ZemrīboTēvs00.00.189715.09.1949
        2
        Ella ZemrīboMāte00.00.190817.05.1998
        3Irēna ZemriboIrēna ZemriboSieva16.06.193109.03.2019
        Birkas