"Grāmatu par Andri Grūtupu izvēlējos rakstīt, jo tas bija protests pret sabiedrības attieksmi pret izciliem cilvēkiem, laikā, kad sabiedrībā augsti tiek vērtētas viduvējības. Es viņu uzskatu par izcilu cilvēku, par izcilību, kas stāv pāri viduvējībām. Tā ir mūsu sabiedrības traģēdija, ka nespējam šādas personības pienācīgi novērtēt. Rezultātā, pēc manām domām, viņš palika viens,"

Andris Vilks 

***

Bijis zvērināts advokāts, advokātu biroja vadītājs. Specializējies civiltiesībās. Vairāku grāmatu un daudzu civiltiesībām veltītu publikāciju autors. Kā LPSR Augstākās Padomes deputāts balsojis par Latvijas neatkarību 1990.g. 4. maijā.

Biogrāfija:

Dzimis 1949. g. 5. maijā Dobelē. Tēvs - mūziķis un pedagogs, māte - mājsaimniece.

Ģimenē vēl divi brāļi un māsa Lidija.

1966.g. pabeidzis Dobeles 1. vidusskolu, pēc tam dienējis padomju armijā.

1977.g. ar izcilību absolvējis LVU Juridisko fakultāti, kā arī beidzis šīs universitātes aspirantūru. Studiju laikā strādājis arī par krāvēju un kurinātāju.

1977.g. sācis profesionālā darba gaitas LPSR Prokuratūrā kā daļas prokurors.

1980. gadā uzņemts par biedru Advokātu kolēģijā. Bijis PSKP biedrs.'

1987. gadā kopā ar domubiedru grupu uzsācis darbu pie Latvijas neatkarības cīņās kritušo un latviešu strēlnieku pieminekļu un piemiņas vietu atjaunošanas un reabilitācijas.

1988. gada pavasarī iestājies Vides aizsardzības klubā.

1988. g. Kā LTF pārstāvis ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu

1988. gada rudenī LTF 1. kongresā ievēlēts par LTF Domes locekli,

no 1989. g. līdz 1990. gada pavasarim - LTF Domes un Domes valdes loceklis.

Piedalījies Latvijas Juristu biedrības, kā arī Brāļu kapu komitejas dibināšanā.

Viens no LR Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju.[

1990-1993. Darbojies Ekonomikas komisijā un LTF frakcijā. Bijis AP darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu denacionalizāciju un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Piedalījies zemes reformas un citu ar īpašuma konversiju saistīto likumprojektu izstrādē.

1991. gadā nodibināja A.Grūtupa advokātu biroju.

Līdztekus advokāta darbam pildījis Latvijas Valsts prezidenta (G. Ulmaņa) un Ministru prezidenta (A. Šķēles) padomnieka pienākumus.

Andris Grūtups bijis iesaistīts vairākos skandālos, tostarp minēts kā grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" personāža Arņa Gūtupa prototips

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Kopš 2005. gada- Rakstnieku savienības biedrs.

Precējies. Sieva Nadežda Loktionova - skolotāja, ir dēls Viktors un meita Liene.

Publikācijas, esejas:

• "Kā atgūt nolaupīto : tiesisks skaidrojums par īpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" (Memento, 1991)
• "Tiesu prakse un komentāri" (Mans Īpašums, 1994)
• "Īpašuma reforma Latvijā" (Mans Īpašums, 1995; kopā ar E. Krastiņu)
• "Civillikuma komentāri:Īpašums" (Mans īpašums, 1996; sastādītājs)
• "Tiesu prakse un komentāri. 2. grāmata" 1997
• "Tiesāšanās kā māksla" 1. daļa, (Jaunā Daugava, 2001)
• "Tiesāšanās kā māksla" 2. daļa, (Jaunā Daugava, 2002)
• "Civillikuma komentāri" 3. daļa (Tiesu namu aģentūra, 2002)
• "Beilisāde : par Mendeļa Beiļa apsūdzību rituālslepkavībā" (Atēna, 2005)
• "Ešafots : par vācu ģenerāļu tiesāšanu Rīgā" (Atēna, 2007)
• "Observators : par mākslinieka Jurģa Skulmes tiesāšanu" (Atēna, 2009)
• "Maniaks : par Staņislava Rogaļova apsūdzību seksuālos noziegumos un slepkavībās" (Atēna, 2010)
• “Katarse”. Autobiogrāfiskas piezīmes (Atēna, 2012)

Iespējams, izdarījis pašnāvību nošaujoties LNT raidījumam "900 sekundes" apstiprināja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Visas pazīmes liecinot, ka Grūtups izdarījis pašnāvību nošaujoties.

Policija saņēmusi izsaukumu uz ietekmīgā advokāta mājām Vaļnu ielā svētdien īsi pirms pusnakts. Notikuma vietā atrasta arī Grūtupa pirmsnāves vēstule, informēja Valsts policijā.

Likumsargi patlaban izmeklē notikušo un sākotnējie fakti liecina, ka nevar izslēgt pašnāvību, telekanālam apliecināja arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

• 4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr.habil.Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000,
• grutups.lv,
• News.lv
• latvijaslaudis.lv

***********************************************************************************

Savas dzīves pēdējos gados Grūtups pievērsās labdarībai un par viņa ziedojumiem bija pateicīgas reliģiskās organizācijas. Tā 2012.gadā Grūtups ziedoja 42 000 latu (apmēram 59 760 eiro) Dobeles evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas fasādes atjaunošanai. Grūtups uzskatīja, ka 15.gadsimtā celtā baznīca ir Dobeles skaistākā celtne.

Tāpat izmantojot Grūtupa ziedojumu, Rīgas Vecā Sv.Ģertrūdes baznīca un tās evaņģēliski luteriskā draudze 2012.gadā savā īpašumā ieguva unikālu akmens apstrādes vecmeistara Vadima Grudiņina darinātu baznīcas svečturi. Baznīcai dāvātais svečturis ir vairāk nekā 10 000 latu (apmēram 14 228 eiro) vērts. Svečturis ir 1200 kilogramus smags un 1,45 metrus augsts. Tas veidots no diviem dažādiem granīta akmens materiāliem un Pakistānas oniksa.

Akmens apstrādes vecmeistars un svečtura autors Vadims Grudiņins stāstīja, ka, pateicoties Grūtupa ziedojumam, viņam bija iespēja realizēt sen lolotu sapni - no dažādiem materiāliem izveidot unikālu - ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un pasaulē šādu vienīgo - svečturi. Tagad katram, kas apmeklēs Veco Sv.Ģertrūdes baznīcu, tas būs atpazīstams, ka tapis Latvijā, jo uz svečtura malas redzami latviešu tautas ornamenti, kurus autors izmantojis rotājumam.

2011.gadā Grūtups ziedoja aptuveni 30 000 latu (apmēram 42 686 eiro) Vecās Sv.Ģertrūdes baznīcas fasādes un ērģeļu atjaunošanai.

Grūtups 2009.gadā Dobeles pilsdrupu sakārtošanai un kopšanai ziedoja 25 000 latu (apmēram 35500 eiro). Grūtups, kurš savulaik ierindots Latvijas miljonāru sarakstā, aktīvi ziedojis ne tikai Latvijas Nacionālajai operai, bet arī Konstantīna Čakstes pieminekļa celtniecībai. Tāpat ziedots dažādām labdarības organizācijām, kā arī bijuši privāti ziedojumi.

http://www.delfi.lv/