Jānis Šmits

Pievieno šai personai bildi!

Jānis Šmits (dzimis 1968. gada 1. aprīlis Rīgā; miris 2019. gada 23. septembris) bija latviešu luterāņu mācītājs un politiķis (Latvijas Pirmās partijas, vēlāk — partijas LPP/LC un "Gods kalpot Rīgai" biedrs). 8. un 9. Saeimas deputāts, no 2009. līdz 2017. gadam — Rīgas domes deputāts.

Laulātais draugs - Solvita Šmite Bērni: 
  • Mārtiņš Šmits, 
  • Dārta Šmite, 
  • Māra Anna Šmite

Biogrāfija

Izglītība un darbība baznīcā

Jānis Šmits pabeidzis Rīgas 8. vidusskolu. 

1997. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. Kalpojis kā luterāņu mācītājs vairākās Latvijas evaņģēliski luteriskajās draudzēs.

No 1994. līdz 1996. gadam bija viens no atjaunoto Latvijas Republikas Aizsardzības Spēku militārkapelāniem.

No 1997. līdz 2004. gadam bija Luterisma Mantojuma fonda prezidents.

Pazīstams ar savu konservatīvo nostāju tradicionālo kristīgo vērtību aizsardzībā un homoseksualitātes propagandas kritiku. Jānis Šmits bija viens no nedaudzajiem, kurš tieši un principiāli kritizēja no ārvalstīm nenoskaidrotas naudas izcelsmes finansētos seksuālo minoritāšu plaši rīkotos Praidus. 

Politiskā darbība

2002. gadā J. Šmits bija viens no Latvijas Pirmās partijas dibināšanas iniciatoriem. Pēc partijas dibināšanas viņš ir bijis LPP valdes loceklis, Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera padomnieks reliģiskajos jautājumos, kā arī Garīgo lietu padomes sekretārs. Aktīvi iesaistījies un veicinājis valsts un baznīcas attiecību regulējošo normatīvo aktu sakārtošanu. 

2002. gadā nesekmīgi kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no LPP saraksta, taču iekļuva 8. Saeimā 2004. gadā, ieņemot Ērika Jēkabsona vietu. 8. Saeimā bijis tās sekretārs un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. 

No 2005. līdz 2006. gadam bijis arī LPP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs. Sasaukuma laikā 2005. gadā uz īsu brīdi vēlreiz zaudēja mandātu, bet ieņēma Dzintara Jaundžeikara vietu Saeimā.

2006. gadā J. Šmits nesekmīgi kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no LPP un "Latvijas Ceļa" apvienības, bet ieņēma vietu 9. Saeimā Oskara Kastēna vietā. Ievēlēts par tās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju. J. Šmita ievēlēšana komisijas vadītāja amatā izraisīja virknes liberālo organizāciju kritiku par principiālo un nelokāmo latvisko un kristīgo pozīciju. 

2009. gada 15. janvārī zaudēja deputāta mandātu līdz ar mandāta atjaunošanu O. Kastēnam, kura vadītā īpašu uzdevumu ministrija tika likvidēta.

No 2009. gada līdz 2017. gadam bija Rīgas domes deputāts, sākotnēji pārstāvot partiju LPP/LC, bet vēlāk — "Gods kalpot Rīgai". Kandidēja arī 10. Saeimas (2010) un 11. Saeimas vēlēšanās (2011), attiecīgi no sarakstiem "Par labu Latviju" un ŠRP-LPP/LC, bet netika ievēlēts Saeimā.

2012. gadā J. Šmits bija starp partijas "Gods kalpot Rīgai" dibinātājiem. No tās saraksta divreiz kandidējis Rīgas domes vēlēšanās. 2013. gadā sākotnēji netika ievēlēts no "Saskaņas Centra" un “Gods kalpot Rīgai” apvienības, taču kļuva par Rīgas domes deputātu Sergeja Hristoļubova vietā. 

2017. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no šīs pašas apvienības, netika ievēlēts.

J. Šmits bija Rīgas pilsētas kristīgo draudžu kolēģijas priekšsēdētājs.

Nāve

Jānis Šmits nomira naktī uz 2019. gada 23. septembrī.

***

Jānis Šmits bija latviešu luterāņu mācītājs un politiķis. Pazīstams ar savu konservatīvo nostāju tradicionālo kristīgo vērtību aizsardzībā, kā arī homoseksualitātes kritiku.

Dzimis 1968. gada 1. aprīlī Rīgā.

Pabeidzis Rīgas 8. vidusskolu. 1997. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti.

No 1994. līdz 1996. gadam bija viens no atjaunoto Latvijas Republikas Aizsardzības Spēku militārkapelāniem.

 No 1997. līdz 2004. gadam bija nodibinājuma Luterisma Mantojuma fonda prezidents. Luterisma Mantojuma fonds ir daļa no 1992. gadā ASV dibinātas starptautiskas organizācijas Lutheran Heritage Foundation, kas nodarbojas ar luteriskas literatūras tulkošanu, izdošanu un izplatīšanu.

 1998. gada 20. jūlijā tika ordinēts par Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāju. 2008. gadā pēc aktīvākas iesaistīšanās politikā piešķirts atvaļināta mācītāja statuss.

Politiskā darbība

Viens no Latvijas Pirmās partijas dibināšanas iniciatoriem 2002. gadā, tās valdes loceklis.

Bija Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera padomnieks reliģiskajos jautājumos, kā arī Garīgo lietu padomes sekretārs.

2002. gadā nesekmīgi kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Pirmās partijas saraksta, bet vēlāk iekļuva parlamentā ar „mīksto mandātu”, uz laiku aizvietojot parijas biedrus Ēriku Jēkabsonu un vēlāk arī – Dzintaru Jaundžeikaru. Pildījis 8. Saeimas sekretāra un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja pienākumus.  No 2005. līdz 2006. gadam bija LPP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.

 2006. gadā nesekmīgi kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no LPP un Latvijas Ceļa apvienības saraksta, bet iekļuva parlamentā aizvietojot Oskaru Kastēnu, kurš ieņēma īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās amatu.

 Tika ievēlēts par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju.

Nesekmīgi kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no saraksta „Par labu Latviju” un 11. Saeimas vēlēšanās no „Šlesera reformu partijas – LPP/LC” saraksta.

 No 2009. gada līdz 2017. gadam bija Rīgas domes deputāts, sākotnēji pārstāvot partiju LPP/LC, bet vēlāk - „Gods kalpot Rīgai”/ Saskaņas centra apvienību. Bija viens no „Gods kalpot Rīgai” dipinātājiem 2012. gadā. 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās sākotnēji netika ievēlēts, bet kļuva par domes deputātu Sergeja Hristoļubova vietā.

Bija Rīgas pilsētas kristīgo draudžu kolēģijas priekšsēdētājs.

 

Mira naktī uz 2019. gada 23. septembri 51 gada vecumā.

Izvadīšana paredzēta 30. septembrī no Biķeru luteriskās draudzes.

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        31.12.2019 | Svarīgākie 2019.gada notikumi Latvijā un pasaulē

        Katrs gads ir ar kaut ko īpašs katram no mums atsevišķi vai visiem kopā. Mēģinām apkopot gada svarīgākos notikumus, kurus droši var rakstīt šeit ATMIŅU sadaļā. Lielākā daļa notikumu un personas ir norādītas pievienotajās saitēs, bet tas ir niecīgs daudzums no tā, kas noticies pasaulē. Papildinām un rakstām vēsturi kopā!

        Pievieno atmiņas

        Birkas