Laiki nav svarīgi. Svarīgs ir cilvēks.

I. Ziedonis

"...viņš bija vīrs, kas neļāva pārlupatot Latviju, padarot to par proletārisku skrandu zemi. Brīdī, kad komunisma neandertālisms dziedāja slavas dziesmas padomju Latvijas agrāri industriālajiem sasniegumiem, kas, tā vien šķita, noslaucīs no zemes virsas ne vien to veco Imanta Ziedoņa bērnības šķūni, bet arī senču veļus, viņš ar dzejnieka pārliecību iestājās par.

Par Latvijas ainavu. Par Latvijas viensētu. Par Latvijas dižkokiem un cilvēkiem.

Tas bija viņš, kas padarīja sakrālas sen zināmas lingvistu formulas, kuras pārvaldot, no mūsdienu latviešu valodas vārdus varēja pārcelt senajā indoeiropiešu pirmvalodā – sanskritā, liekot cilvēkiem domāt par to, ka viņu dzimtās valodas vārdos slēpjas gadu tūkstošiem sena jēga, ka latvietis nav vien no carisma jūga izniris zemnieciņš, bet gan tauta, kas pieredzējusi pasaules pirmsākumus...."

Arno Jundze, Ausma Orupe

***

Imants Ziedonis bija latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju) autors, tulkotājs, scenārists, politiķis. Latvijas PSR Tautas dzejnieks (1977). Viņš bija spilgts atmodas laika sabiedrisks darbinieks, kas tika apbalvots ar otrās šķiras Triju zvaigžņu ordeni. Viņš ir viens no populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem. Daudzi (vairāk nekā 460 uz 2013.gada sākumu) Imanta Ziedoņa dzejoļi ir komponēti.  

Strādājis daudzos žanros:

• ceļojumu apraksti („Kalnu Altajs", „Karēlijas upes", „Kurzemīte"),
• dzeja, dramatizējumi skatuvei (A. Čaka „Spēlē, spēlmani", „Motocikls"),
• pasakas,
• kinoscenāriji (G. Pieša filmai „Pūt, vējiņi", A. Freimaņa filmai „Puika" un citas),
• librets I. Kalniņa operai pēc Raiņa lugas „Spēlēju, dancoju",
• teksts I. Kalniņa oratorijai „Dzejnieks un nāra".

1991.g.

„Imanta Ziedoņa precīzi teiktie vārdi dzejā, prozā, esejās, publicistikā, kinoscenārijos, teātrī, runās un uzrunās it kā noteica alternatīvu ideoloģiju sistēmas oficiālajai līnijai.” /Jānis Peters/

Ziedonis piedzima Rīgas apriņķa Slokas pagasta Ragaciema Birutās zvejnieka ģimenē.

1952. gadā viņš pabeidza Tukuma 1. vidusskolu.

1959. gadā neklātienē beidzis LVU latviešu valodas un literatūras nodaļu.

1957. gadā sāk publicēties

1961. gadā. izdeva savu pirmo dzejoļu krājumu "Zemes un sapņu smilts", uzņemts par Rakstnieku savienības biedru

Bijis ceļu strādnieks, skolotājs Slokā, Olainē.

1964. gadā pabeidzis Augstākos literatūras kursus Maskavā  M. Gorkija Pasaules literatūras institūtā.

1964 - 1965.g. bija bibliotekārs Ķemeros, dzejas redaktors izdevniecībā "Liesma", vēlāk valdes sekretārs Latvijas Rakstnieku savienībā.

Kopš 60. gadu vidus nodarbojas galvenokārt ar literatūru.

Kopš 1968. gada viņš ir profesionāls rakstnieks.

1990-1991.g. Latvijas Republikas Augstākās padomes un Saeimas deputāts.Bijis AP Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas loceklis, balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

1987-1993.g. bijis Latvijas Kultūras fonda dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs. Iedibinājis Spīdolas dienas, Spīdolas stipendijas, Daugavas krastu sakopšanas programmu, konkursu par sakoptāko  Latvijas lauku sētu.

Kopš 1995. gada apkopo materiālus saviem "Rakstiem" 12. sējumos (1905-2002).

1997.gadā I. Ziedonis bija Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes jautājumos,

1998.gadā Latvijas tēla veidošanas institūta darba grupas loceklis.

1998.gadā dzejnieks ievēlēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda uzticības padomē

1998.gadā viņš iesaistījies TB/LNNK kampaņā par pilsonības likuma grozījumu atcelšanu.

1998-2000.g. Latvijas Institūta vadītājs

Precējies. Otrā sieva Ausma Kantāne-Ziedone - aktrise Dailes teātrī, Saeimas deputāte; no pirmās laulības ar Ritmu Ziedoni - dēls Rimants Ziedonis (dz.1962.g.) un meita Baiba Jansone..

Atdzejojis A. Bloka, V. Majakovska, A. Puškina un citu autoru dzeju no krievu valodas.

Goda nosaukumi un prēmijas:

• LPSR Valsts prēmija (1967),
• Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1972),
• H. K. Andersena prēmija (1976) par sasniegumiem bērnu literatūrā,
• LPSR Tautas dzejnieks (1977),
•  apbalvots ar "Tautu draudzības" ordeni (1983. g.)
• J. Korčaka zelta medaļu par ābeci “Sākamgrāmata”,
• 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
• Triju Zvaigžņu ordenis (1995).   
• piešķirta Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā.

1967. gadā Dailes teātra izrāde "Motocikls". Inscenētājs P..Pētersons,  komponists I.Kalniņš un dzejnieks kļūst megapopulārs.

2010. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Alvis Hermanis iestudējis izrādi "Ziedonis un Visums" ar Kasparu Znotiņu galvenajā - Imanta Ziedoņa - lomā. Izrāde ieguvusi lielu skatītāju atsaucību un mīlestību.

Fonds VIEGLI

Imanta Ziedoņa fonds „Viegli” ir nodibinājums, kas izveidots 2010.gada pavasarī, lai īstenotu fonda patronam – dzejniekam Imantam Ziedonim tuvu misiju: „Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties”.

Fonda mērķis ir atbalstīt un veicināt jaunradi Latvijā:

1) veicinot Imanta Ziedoņa ideju īstenošanos un vērtību turpināšanos

2) atbalstot radošas, neparastas idejas un,

3) veidojot sabiedriskus projektus, kas atklāj Latvijas skaistumu.

***

Dzeja

• Zemes un sapņu smilts. R.: LVI (1961)
• Sirds dinamīts. R.: LVI (1963)
• Motocikls. R.: Liesma (1965)
• Es ieeju sevī. R.: Liesma (1968)
• Kurzemīte (1970)
• Epifānijas/ pirmā grāmata. R.: Liesma (1971)
• Kā svece deg. R.: Liesma (1971)
• Epifānijas/ otrā grāmata. R.: Liesma (1974)
• Caurvējš. R.: Liesma (1975)
• Poēma par pienu. R.: Liesma (1977)
• Epifānijas/ pirmā un otrā grāmata. R.: Liesma (1978)
• Man labvēlīgā tumsā. R.: Liesma (1979)
• Re, kā. R.: Liesma (1981)
• Viddivvārpa/ poēma grām. “Maize”, kopā ar L. Damianu. R.: Liesma (1982)
• Taureņu uzbrukums. R.: Liesma (1988)
• Viegli. R.: Preses nams (1993)
• Mirkļi. Foreles. R.: Teātra Anekdotes (1993)
• Epifānijas/ trešā grāmata. R.: Preses nams (1994)
• Ceļa sentiments. R.: Nordik (2000)
• Trioletas. R.: Pētergailis (2003)
• Epifānijas + CD(mūzika R.Tiguls). Moonlight sound design (2008)
• Epifānijas. R.: Zvaigzne ABC (2009)
• Vēl ko. R.: Mansards (2010)

Literārās pasakas

• Krāsainās pasakas. R.: Liesma (1973)
• Lāču pasaka. R.: Liesma (1976)
• Blēņas un pasakas. R.: Liesma (1980)
• Kas tas ir — kolhozs? R.: Liesma (1984)

Sākamgrāmata. R.: Liesma (1985)

• Pasaka par bizi. R.: Jumava (1997)
• Pasakas. R.: Jumava (2007)