Alfrēds Čepānis (dzimisKalsnavas pagastā) bija Latvijas politiķis, 5. un 6. Saeimas deputāts.

Tautība baltkrievs

Politiskās partijas:

PSKP
DCP (līdz 1995)
DPS (1995—1999)
LDP (1999—2004)
JC (2004—?)

Dzīvesbiedre - Ilma Čepāne, 

Dzīvesgājums

Dzimis 1943. gadā lietuvieša un baltkrievietes ģimenē. Mācījās Kalsnavas pamatskolā un Jaungulbenes arodskolā. Strādāja kā traktorists un kombainieris Kalsnavas kolhozā "Draudzība". 

1964. gadā A. Čepānis kļuva par komjaunatnes Madonas rajona komitejas instruktoru, bija Latvijas Komunistiskās partijas CK padomju un partijas darbinieku skolas Rīgā klausītājs.

Pēc tam strādāja par Ventspils rajona Zūru kolhoza "Komunisma ceļš" priekšsēdētāja vietnieku.

1968. gadā kļuva par Ventspils rajona komjaunatnes komitejas 1. sekretāru.

1973. gadā absolvēja Maskavas Augstāko partijas skolu. 

1974. gadā kļuva par LKP Ventspils rajona komitejas nodaļas vadītāju, tad par Ventspils rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku, Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldes vecāko referentu, Ventspils rajona tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju (no 1976. gada),

1979. gadā iecelts par LKP Preiļu rajona komitejas 1. sekretāru.

1984. gadā kļuvis par LKP Liepājas rajona komitejas 1. sekretāru.

Bija arī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis, Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts.

Atmodas kustības laikā no 1988. līdz 1990. gadam Alfrēds Čepānis bija Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja Viļņa Edvīna Breša vietnieks, PSRS Augstākās Padomes deputāts no Latvijas (1989—1991; sākotnēji nesekmīgi kandidēja Kuldīgas vēlēšanu apgabalā, bet pēc tam ievēlēts no Daugavpils vēlēšanu apgabala).

1990. gadā izslēgts no PSKP un bija Latvijas Neatkarīgās Komunistiskās partijas dibinātāju skaitā.

1990. gadā A. Čepāni ievēlēja par Latvijas Augstākās padomes deputātu Valkas vēlēšanu apgabalā. Balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā.

1993. gadā no Demokrātiskās Centra partijas saraksta Alfrēdu Čepāni ievēlēja par 5. Saeimas deputātu.
Savukārt 6. Saeimas vēlēšanās no Demokrātiskās partijas "Saimnieks" saraksta viņu ievēlēja par 6. Saeimas deputātu un Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses biedru.
1996. gada 26. septembrī A. Čepāni ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju.

A. Čepānis kandidēja arī 7. Saeimas vēlēšanās 1998. gadā, taču netika ievēlēts.

1999. gadā Alfrēds Čepānis kļuva par Trasta komercbankas padomes locekli, vēlāk par priekšsēdētāja vietnieku.

2001. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja uz vietu Rīgas domē no Latvijas Demokrātiskās partijas ("Saimnieka" pēcteces) saraksta. Sākotnēji netika ievēlēts, taču 2003. gadā kļuva par domes deputātu.

2004. gadā pēc LDP likvidācijas piedalījies partijas "Cita politika" (pēc tam "Jaunais centrs") dibināšanā.

2005. gadā no JC saraksta kandidējis Rīgas domes vēlēšanās, nav ievēlēts un izstājies no partijas.

Apbalvojumi

• PSRS Tautu Draudzības ordenis,
• ordenis "Goda Zīme",
• Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris,
• 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.

Literatūra

• Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

*********************************

Izdevniecība "Latvijas Mediji" laidusi klajā rakstnieka un publicista Ērika Hānberga biogrāfisko vēstījumu “Alfrēds Čepānis vaļsirdībās". Mākslinieks Jānis Pavlovskis.

Pirmā grāmata, kura stāsta par politiķa, 5. un 6. Saeimas deputāta, bijušā Saeimas priekšsēdētāja, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Alfrēda Čepāņa dzīvi un politisko karjeru. Neatņemama sastāvdaļa ir abi lielie hobiji — medības un makšķerēšana, kas ne vien rada prieku par trofejām, bet paliek mednieku un makšķernieku stāstos, jokos un anekdotēs. 

Grāmatas nopietnība ir grāmatas varoņa un līdzgaitnieku stāstos par padomju laiku, ka Alfrēds Čepānis bijis dažādos amatos, kā arī vēlāko politisko karjeru. Alfrēds Čepānis ir viens no Augstākās padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. 

Ēriks Hānbergs ir rakstnieks un publicists, kura kontā ir gan literārie darbi, gan dokumentālas un biogrāfiskas grāmatas par sabiedrībā populārām personībām. 

“Man ir bijuši pāris piedāvājumi — raksti memuārus! Atteicu — vīri, patiesību rakstīt nevaru, blēņas negribu. Tas, ko raksta Ēriks, ir skatījums no laikiem, kad lauksaimniecība bija viņa jājamzirdziņš žurnālistikā, rakstniecībā un arī manā rūpju lokā kā amatpersonai, strādājot Liepājas, Ventspils, Preiļu rajonā,” Alfrēds Čepānis saka intervijā “Latvijas Avīzes” žurnālistam Egilam Līcītim. 

“Tik augstas raudzes vadošo darbinieku, kāds savos darba gados bija Alfrēds Čepānis, Latvijā nav daudz. Tādi mums ir deficīts,” saka Raitis Apalups, Čepāņa kolēģis.