Viktors Kalnbērzs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
02.07.1928
Miršanas datums:
19.06.2021
Mūža garums:
92
Dienas kopš dzimšanas:
35239
Gadi kopš dzimšanas:
96
Dienas kopš miršanas:
1285
Gadi kopš miršanas:
3
Tēva vārds:
Konstantīns
Papildu vārdi:
Виктор Константинович Калнберз
Kategorijas:
Akadēmiķis, Apakšpulkvedis, Komunists, Mediķis, Parlamenta deputāts, Pedagogs, skolotājs, Politiķis, Profesors, Saeimas deputāts(-e), Sociālistiskā Darba Varonis, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Valsts prēmijas laureāts, Zinātnieks(-ce), Zinātņu doktors
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Raiņa kapi

Viktors Kalnbērzs bija Krievijā dzimis latviešu izcelsmes ķirurgs un politiķis. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Dzimis 1928. gada 2. jūlijā Maskavā ārsta Konstantīna Kalnbērza ģimenē.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kopā ar vecākiem ieradās Rīgā, kur viņa tēvs ieņēma Latvijas PSR Veselības tautas komisāra vietnieka amatu.

No 1941. līdz 1945. gadam dzīvoja Baškortostānā, pēc kara studēja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē (1945—1951).

No 1951. līdz 1955. gadam bija Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta zinātniskais līdzstrādnieks,

no 1955. līdz 1959. gadam RMI Hospitālās ķirurģijas, pēc tam Traumatoloģijas, ortopēdijas un karalauka ķirurģijas katedras asistents.

1958. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju.

1959—1994 Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta direktors un

1960—1994 RMI Traumatoloģijas, ortopēdijas un karalauka ķirurģijas katedras vadītājs.

1968. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju,

1969. gadā viņu ievēlēja par RMI profesoru un PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli. Starp daudzajām Kalnbērza veiktajām operācijām īpašu publicitāti ieguva "dzimuma maiņas" (mākslīga "dzimumlocekļa" piešūšanas operācija sievietei, vienlaikus izoperējot sievišķos dzimumorgānus), kas 1970. gadā bija pirmā tāda veida operācija Padomju Savienībā. 

1987. gadā Afganistānas kara (1979—1989) laikā veica operācijas Kabulas kara hospitālī.

Operējis Anglijā, Zviedrijā, Portugālē, Itālijā, Bulgārijā, Venecuēlā, Vācijā, Čehoslovākijā, Afganistānā. 1987.gadā kļuvis par Ziemeļamerikas Traumu ķirurgu asociācijas goda locekli.

1989. gadā viņš kopā ar Jeila Universitātes profesoru Kristapu Keggi piedalījās Pasaules latviešu ārstu kongresa organizēšanā Rīgā.

2001. gadā saņēma Paula Stradiņa balvu.

No 1975. līdz 1990. gadam bija Latvijas PSR AP deputāts, vadīja Veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas pastāvīgo komisiju.

1988. gadā ievēlēts par PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli.

No 1990. līdz 1993. gadam bija LR AP deputāts no LTF, LDDP.

1992. gadā ievēlēts par Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas akadēmiķi un LZA akadēmiķi.

No 1995. līdz 1998. gadam bija 6. Saeimas deputāts no Latvijas Vienības partijas.

1998. gadā bija Nacionālās Progresa partijas kandidāts Saeimas vēlēšanās.

No 2005. līdz 2009. gadam bija Rīgas domes deputāts, Dzimtenes frakcijas priekšsēdētājs.

Ģimene

Sieva - Rita Kukaine- virusoloģe, akadēmiķe

Bērni

  • ķirurgs Konstantīns Kalnbērzs - Liepa (1950)
  • uzņēmēja, mediķe Maija Kalnbērza - Brante (1953)
  • psihoterapeite Inga Millere, (1959)

Apbalvojumi un tituli

  • Sociālistiskā darba varonis (1988. gada 1. jūlijs) - par lieliskiem pakalpojumiem medicīnas zinātnes attīstībā, zinātniskā personāla apmācībā un saistībā ar sešdesmito dzimšanas dienu 
  • PSRS Valsts prēmija (1986)
  • Latvijas PSR Valsts prēmija (1970)
  • Triju Zvaigžņu ordenis III pakāpe (2000)
  • Ļeņina ordenis (1988)
  • trīs Darba sarkanā karoga ordeņi (1965, 1971, 1976)
  • Tautu draudzības ordenis (1981)
  • Draudzības ordenis (2009. gada 23. aprīlis, Krievija) - par nopelniem zinātniskajā darbībā un lielu ieguldījumu Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas sadarbības attīstībā medicīnas jomā 
  • Kirila un Metodija ordenis (1988, NRB)
  • Latvijas PSR goda zinātnieks
  • Latvijas PSR nopelniem bagātais ārsts (1966)
  • Akadēmiķa Paula Stradiņa balva (2001)
  • Latvijas Ortopēdiskās traumatoloģijas zinātniskās biedrības sudraba un zelta skalpelis (1978, 1988)
  • III pasaules plastiskās ķirurģijas kongresa medaļa Vašingtonā (1963)
  • Izcila plastikas ķirurga N. A. Bogoraza medaļa (1974)
  • Gdaņskas ortopēdiskās klīnikas medaļa (1976)
  • ķirurga E. Bergmana medaļa (1986)
  • ortopēda B. Freika medaļa (1979)
  • ķirurga I.I. Džanelidzes medaļa  (1983)
  • Medaļa vienam no intramedulārās osteosintēzes pamatlicējiem G. Kuntscher (1985)
  • Pāvijas universitātes medaļa (1988)
  • J. Purkinje medaļa (1988)
  • Mantujas pašvaldības medaļa (1988)
  • Kongresa medaļa (1989)
  • Karakasas Militārās medicīnas akadēmijas medaļa (1992)
  • 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme 

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1
Rīgas Stradiņa universitātestudējislv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Konstantīns KalnbērzsKonstantīns KalnbērzsTēvs08.08.189303.04.1960
        2Milda KalnbērzaMilda KalnbērzaMāte20.01.189502.07.1963
        3Konstantīns  KalnbērzsKonstantīns KalnbērzsBrālis11.02.192307.05.1945
        4Rita KukaineRita KukaineSieva09.11.192229.01.2011
        5Marija KalnbērzaMarija KalnbērzaTante30.05.189814.10.1983
        6
        Aleksandrs KukainisSievas/vīra tēvs19.08.189716.06.1956
        7
        Oto KalnbērzsVectēvs02.12.186900.00.1958
        8
        Minna KalnbērzsVecāmāte05.02.1869
        9
        Reinis KalnbērzsVecvectēvs00.00.1833

        06.07.1950 | Ar Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu dibināts Rīgas Medicīnas institūts– šobrīd Rīgas Stradiņa universitāte

        Pievieno atmiņas

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Pievieno atmiņas

        18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Pievieno atmiņas

        13.12.1990 | Latvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumu

        Pievieno atmiņas

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Pievieno atmiņas

        30.09.1995 | Latvijas Republikas 6. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        Birkas