Aloizs Brenčs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
06.06.1929
Miršanas datums:
29.10.1998
Papildu vārdi:
Aļiks
Kategorijas:
Kinorežisors, Politiķis, Sabiedrisks darbinieks, Uzņēmējs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Miķeļa kapi

Populārs latviešu kinorežisors. Darbojies arī politikā.

Mācījies Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļā (absolvējis 1953. gadā). No 1954. gada darbojies Rīgas kinostudijā, sākumā strādājot dokumentālā kino jomā. 1956. gadā Maskavā beidzis Augstākos kinorežisoru kursus. Kā kinorežisors debitējis 1957. gadā ar dokumentālo reportāžu Draugu vidū. Līdztekus dokumentālajām filmām veidojis arī vairākus desmitus kinožurnālu, tanī skaitā "Māksla" un "Padomju Latvija".

Aktierkino pievērsies no 1964. gada, kad kļuva par filmas Līdz rudenim vēl tālu līdzrežisoru. Lielākoties uzņēmis spraiga sižeta filmas, izmantojot dinamisku montāžu. Par televīzijas daudzsēriju filmu "Ilgais ceļš kāpās" Aloizs Brenčs 1983. gadā saņēma PSRS Valsts prēmiju.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Brenčs divas reizes ticis ievēlēts Rīgas Domē. Darbojies RD Sociālo jautājumu komitejā. Startējis arī Saeimas vēlēšanās: no Tautsaimnieku politiskās apvienības "Tautsaimnieks" 6. Saeimas vēlēšanās un Demokrātiskās partijas "Saimnieks" 7. Saeimas vēlēšanās, tomēr netika ievēlēts.

Miris pēkšņā nāvē 1998. gada 29. oktobrī. Meita - Una.

Filmogrāfija  Dokumentālās filmas 

  • Draugu vidū, 1957 - , debija kino
  • Par mieru un draudzību, 1959
  • Astotā stunda, 1960
  • Mana Rīga, 1960
  • Ja mīl, 1961
  • Par mieru un draudzību, 1959
  • Vibroķieģeļu paneļu ražošana un izmantošana, 1962
  • Tu un es, 1963
  • Gauja, 1965
  • Priekšā - Mehiko, 1965
  • Rokas un sirds, 1965
  • Rīga, 1966
  • Saulainie motīvi, 1966
  • Septembra dienas, 1968
  • Mans vecais draugs, 1969

Aktierfilmas 

  • Līdz rudenim vēl tālu, 1964 - , kā režisors-inscenētājs
  • Kad lietus un vēji sitas logā, 1967
  • 24-25 neatgriežas, 1968
  • Trīskārtējā pārbaude, 1969
  • Pilsēta zem liepām, 1971
  • Lielais dzintars, 1972
  • Šahs briljantu karalienei, 1973
  • Gaisma tuneļa galā, 1974
  • Paradīzes atslēgas, 1975
  • Liekam būt, 1976
  • Dāvanas pa telefonu, 1977
  • Rallijs, 1978
  • Vecā jūrnieku ligzda, 1979
  • Ilgais ceļš kāpās, 1980 (TV seriāls)
  • Mirāža, 1983 (TV miniseriāls)
  • Dubultslazds, 1985
  • Zītaru dzimta, 1990 (TV seriāls)
  • Depresija, 1991
  • Duplets, 1992
  • Romāns "A la Russo", 1994
  • Anna, 1996

 

Aloizs Brenčs (06.06.1929.-29.10.1998.) šodien svinētu savu astoņdesmito dzimšanas dienu. Režisors dzimis Rīgā. Beidzis LVK Teātra fak. rež. nodaļu 1953. gadā, bet augstākos rež. kursus Maskavā 1956. gadā. Strādājis Rīgas kinostudijā no 1954. gada. Kinožurnālu un filmu režisors. Kopā ar kinorežisoru V. Masu veidojis pirmos kinožurnālu “Māksla” numurus.A. Brenča debija mākslas kino bijusi kā režisoram inscenētājam filmā “Līdz rudenim vēl tālu” (1964), bet filmā “Kad lietus un vēji sitas logā” (1967) A. Brenčs sevi pieteicis piedzīvojumu žanrā. Ar katru nākamo filmu, paplašinājis žanriskās robežas, kāpinājis kompozīcijas spriegumu, kļuvis par spilgtāko detektīvžanra un kriminālžanra pārstāvi latviešu kino.Viņš bijis ne tikai populāru spēlfilmu režisors. A. Brenčs ražīgi strādājis arī pie pasaulē ievērību guvušā Rīgas poētiskā dokumentālā kino virziena.Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Aloizs Brenčs divas reizes ievēlēts Rīgas domē. Savu viedokli viņš nereti izteicis presē, iestājies par godīgumu un taisnīgumu sadzīvē, aizstāvējis dzīves pabērnus. “Lai kādas grūtības un pat katastrofas piemeklētu cilvēkus, tie nedrīkst zaudēt garīgos ideālus, jo tikai tāds var būt cilvēces vēsturiskās attīstības procesa turpinājums un pārbaude.” Pie šādas atziņas režisors bija nonācis, sākdams uzņemt savu pēdējo filmu “Anna.”Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā ir iespējams iepazīties ar režisora uzņemtajām dokumentālajām filmām, aktierfilmām, kā arī dziļāk ielūkoties A. Brenča daiļradē, noskatoties kinožurnālus “Padomju Latvija”, “Māksla”, kas ietver laika posmu no 1957.-1994.gadam.Kinožurnālā “Padomju Latvija” Nr.11, 1957.g. Aloizs Brenčs kā aktieris un VEF dramatiskā kolektīva režisors saņem apsveikumus, kinožurnālā Nr.33, 1962.g. - režisors Rīgas kinostudijas, Kinematogrāfistu savienības dibināšanas kongresā. 1965. gada kinožurnālā “Padomju Latvija” Nr.9, Aloizs Brenčs uzstājas ar runu PSRS kinematogrāfijas darbinieku savienības orgkomitejas prezidija izbraukuma sēdē Rīgā. “Padomju Latvijā” Nr.1, 1983.g. kinorežisors saņem PSRS Valsts Prēmiju par filmu “Ilgais ceļš kāpās”. Kinožurnālā “Latvijas hronika” Nr.7, 1994.g. - latviešu kinorežisors vērojams jau kā Rīgas Domes deputāts.Dažos kinožurnālos “Māksla” un “Padomju Latvija” režisors filmēts strādājot pie savām filmām uzņemšanas laukumā.Ieskatam nepilns dokumentālo filmu uzskaitījums ar kurām varat iepazīties mūsu arhīvā: “Draugu vidū” (1957), “Par mieru un draudzību” (1959), “Mana Rīga” (1960), “Ja mīl” (1961), “Tu un es” (1963), “Rokas un sirds” (1965) u.c.A. Brenča veidotās mākslas filmas: “Kad lietus un vēji sitas logā” (1967), “24-25 neatgriežas” (1968), “Trīskārtējā pārbaude” (1969), “Pilsēta zem liepām” (1971), “Paradīzes atslēgas” (1975), “Liekam būt” (1976), “Ilgais ceļš kāpās” (1981), “Depresija” (1991), “Duplets” (1992) u.c. Režisors uzņēmis arī leļļu filmu “Caps meklē” (1976).

***

Aloizs Brenčs dzimis 06.06.1929. bija uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks, saistīts ar politiskām organizācijām Latvijā un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 1998. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Aloizs Brenčs bija saistīts ar šādām organizācijām:

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Aloizs Brenčs varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Rīga.

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

Avoti: lursoft.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        Birkas