Aristids Lambergs
- Dzimšanas datums:
- 07.07.1934
- Miršanas datums:
- 23.06.2010
- Mūža garums:
- 75
- Dienas kopš dzimšanas:
- 33024
- Gadi kopš dzimšanas:
- 90
- Dienas kopš miršanas:
- 5279
- Gadi kopš miršanas:
- 14
- Tēva vārds:
- Valdemārs
- Kategorijas:
- Militārpersona, karavīrs, Politiķis, Sabiedrisks darbinieks, Saeimas deputāts(-e), Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Uzņēmējs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Aristids Jēkabs Lambergs (1934. gada 7. jūlijs — 2010. gada 23. jūnijs) bija latviešu uzņēmējs, trimdas sabiedriskais darbinieks un politiķis. 5. un 6. Saeimas deputāts. LNNK vadītājs no 1993. līdz 1995. gadam.
Biogrāfija
Pirmie gadi un dzīve trimdā
Aristids Lambergs piedzima Jelgavā 1934. gada 7. jūlijā jurista Valdemāra Lamberga un dzejnieces Marijas Urnezus ģimenē. Ģimenē audzis arī pirmdzimtais dēls Silvestrs. Pēc tam, kad PSRS 1940. gadā okupēja Latviju, Valdemārs Lambergs noskaidroja, ka ģimene ir 1941. gadā deportējamo sarakstā. Ģimene paslēpās Rīgā pie Baltezera. Kad Vācija ieņēma Latviju, Lambergi atgriezās savās mājās Jelgavā. Vēlāk, kad pilsētu uzsāka bombardēt, ģimene devās bēgļu gaitās. Viņi sākumā ieradās pie radiem Saldū, bet tad no Liepājas devās uz Vāciju.
Vairākus gadus nodzīvojuši dažādās nometnēs, 1950. gadā Lambergi pārcēlās uz ASV. Tur A. Lambergs absolvēja Lī institūtu un Masačūsetsas Militāro akadēmiju. Ir dienējis Masačūsetsas Nacionālajā gvardē, kur izveidoja Latviešu vadu. Ieguvis leitnanta pakāpi. Vēlāk bijis ASV 26. kājnieku divīzijas štāba rotas komandieris. Studējis uzņēmējdarbības vadību Bostonas universitātē. Studiju gados pievienojies korporācijai Fraternitas Metropolitana. Darbojies nekustamo īpašumu biznesā, bijis Republikāņu partijas biedrs.
Darbība trimdas latviešu biedrībās
Sākot no 1981. gada ieņēma amatus trimdas latviešu organizācijās. Pēc tēva nāves 1973. gadā sācis vadīt pretpadomju akcijas un demonstrācijas, piedalījies tajās ASV un Rietumeiropā. Kopš 1981. gada bijis 1941. gada 14. jūnija piemiņas komitejas priekšsēdētājs. Kopš 1983. gada bija Baltijas Brīvības līgas direktors un Masačūsetsas Apspiesto tautu komitejas viceprezidents. 1983. gadā kā Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) pārstāvis Vatikānā piedalījās latviešu kardināla Julijana Vaivoda amatā ievešanas svinībās.
A. Lambergam Bostonā izdevās noorganizēt lielu demonstrāciju, kura notika 1981. gada jūnijā un bija veltīta deportācijas četrdesmitajai gadadienai. Viņš aktīvi darbojās arī Baltijas valstu pasākumā Baltajā namā 1982. gada 14. jūnijā, kad ASV prezidents R. Reigans parakstīja baltiešu Brīvības dienas rezolūciju. No 1983. līdz 1985. gadam vadīja Amerikas Latviešu apvienības (ALA) Ārējās informācijas nodaļu. No 1984. līdz 1985. gadam bija ALA valdes priekšsēdētāja vietnieks, no 1985. gada līdz 1988. gadam ALA valdes priekšsēdētājs un PBLA valdes loceklis. Veicot ALA priekšsēža pienākumus, viņš organizēja un sekmēja trimdas latviešu līdzdalību Jūrmalas (1986.) un Šatakvas (1987.) konferencēs, kas bija iecerētas kā tilts starp PSRS un ASV.
Atgriešanās Latvijā
A. Lambergs atgriezās Latvijā 1990. gadā. Viņš kļuva par valdības padomnieku ekonomiskajos jautājumos. Drīz sācis darboties politikā, 1993. gadā kļuvis par LNNK vadītāju, amatā bijis divus gadus. 1993. gadā arī ticis ievēlēts ievēlēts 5. Saeimā. Bija LNNK frakcijas priekšsēdētāja biedrs, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs un Baltijas Asamblejas un Privatizācijas aģentūras padomes loceklis.
1995. gadā zaudējis LNNK vadību, kļuvis par partijas priekšsēdētāja vietnieku. Togad ticis ievēlēts 6. Saeimā. Bijis Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs. Bankas Baltija bankrota, Latvijas Krājbankas un Unibankas privatizācijas un G-24 kredītu izsaimniekošanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis. Veicis pienākumus kā Starptautiskās parlamentu savienības, Eiropas Padomes un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas loceklis, kā Privatizācijas aģentūras padomes loceklis un VAS Rīgas tirdzniecības ostas valsts pilnvarnieks un padomes loceklis.
1997. gadā, LNNK apvienojoties ar Tēvzemei un Brīvībai, Lambergs partiju pameta un pievienojās Latvijas Nacionālajai reformu partijai. Uz neilgu laiku bijis tās vadītājs.
Došanās uz ASV un nāve
Pēc politiķa karjeras beigām Aristids Lambergs atgriezies ASV. Dzīvojis Bostonas priekšpilsētā Vestvudā. Viņš nomira 2010. gada 23. jūnijā.
***
Avoti: wikipedia.org
Vietas
Bildes | Nosaukums | Saites | No | Līdz | Apraksts | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | Dzintaru koncertzāle, Jūrmala | nav precizēta | Čatokvas konference Jūrmalā | en, lv, ru |
Saiknes
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Valdemārs Lambergs | Tēvs | ||
2 | Marija Urnežus Lamberga | Māte | ||
3 | Dzidra Emīlija Lambergs | Sieva | ||
4 | Aivars Berķis | Darba biedrs | ||
5 | Anna Seile | Darba biedrs | ||
6 | Vaira Paegle | Darba biedrs | ||
7 | Ojārs Grinbergs | Darba biedrs | ||
8 | Pauls Putniņš | Darba biedrs | ||
9 | Ervids Grinovskis | Darba biedrs | ||
10 | Paulis Kļaviņš | Darba biedrs | ||
11 | Oskars Grīgs | Darba biedrs | ||
12 | Jānis Gailis | Darba biedrs | ||
13 | Ingrīda Ūdre Latimira | Darba biedrs | ||
14 | Romāns Apsītis | Darba biedrs | ||
15 | Māris Grīnblats | Darba biedrs | ||
16 | Jānis Straume | Darba biedrs | ||
17 | Vents Balodis | Darba biedrs | ||
18 | Alfreds Čepānis | Darba biedrs | ||
19 | Andris Buiķis | Darba biedrs | ||
20 | Viktors Dinēvičs | Darba biedrs | ||
21 | Aigars Jirgens | Darba biedrs | ||
22 | Rišards Labanovskis | Darba biedrs | ||
23 | Aleksejs Vidavskis | Darba biedrs | ||
24 | Ojārs Ēriks Kalniņš | Darba biedrs | ||
25 | Pēteris Tabūns | Darba biedrs | ||
26 | Pēteris Kārlis Elferts | Darba biedrs | ||
27 | Jānis Krūmiņš | Darba biedrs | ||
28 | Betty Ford | Paziņa | ||
29 | Raits Černajs | Paziņa | ||
30 | Visvaldis Lācis | Partiju biedrs |