Filmas "Septiņpadsmit pavasara mirkļi" pirmizrāde

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
33Personu saraksts
Notikumi:
2Notikumu saraksts
Datums:
17.08.1973
Papildu lauki

"Septiņpadsmit pavasara mirkļi" (krievu: Семнадцать мгновений весны) ir 1973. gadā izlaists PSRS televīzijas padomju propagandas miniseriāls 12 sērijās. Atsevišķas epizodes filmētas Rīgā un citviet Latvijā.

Uzņemts, balstoties uz Juliana Semjonova romānu "Septiņpadsmit pavasara mirkļi". Seriāla režisore ir Tatjana Ļioznova.

Seriāls uzņemts kara drāmas un politiskā detektīva žanrā. Galvenais varonis ir padomju izlūks Maksims Isajevs, kas iefiltrējies nacistiskās Vācijas augstākajās varas institūcijās. Vāciešiem pazīstams ar vārdu Makss Otto fon Štirlics. Štirlica lomu seriālā tēlo padomju aktieris Vjačeslavs Tihonovs, kuram parasti tika dotas pozitīvo varoņu lomas.

Seriāls Padomju Savienībā ieguva plašu popularitāti. Tiek vērtēts, ka televīzijas pirmizrādē katru sēriju noskatījās 50—80 miljoni skatītāju. Tas tiek uzskatīts par visveiksmīgāko padomju spiegu trilleri, kā arī par vienu no populārākajiem padomju seriāliem PSRS.

1976. gadā apbalvots ar Krievijas PFSR Valsts prēmiju.

Seriāla darbība norisinās Vācijā 1945. gada pavasarī, laika posmā no 12. februāra līdz 24. martam, neilgi pirms Vācijas kapitulācijas Otrajā pasaules karā. Galvenais varonis štandartenfīrers Makss Otto fon Štirlics strādā vācu Drošības dienesta centrālajā nodaļā. Patiesībā viņš ir padomju izlūks Maksims Isajevs, kas daudzus gadus pavadījis vācu dienestā, pildot savas valsts uzdevumus. Tagad viņš saņēmis uzdevumu noskaidrot, kurš no augstākajiem Reiha vadoņiem ved separātiskas sarunas par pamieru ar ASV un Lielbritāniju.

Štirlica darbība Drošības dienestā izraisa Ernsta Kaltenbrunnera aizdomas. Kaltenbrunners uzdod Gestapo veikt Štirlica slepenu novērošanu.

Berlīnes bombardēšanas rezultātā bumba trāpa mājai, kur dzīvo Štirlica sakarnieki — vīrs un sieva Ervins un Ketrina Kinni. Vīrs iet bojā, bet stāvoklī esošā Ketrina bezsamaņā nonāk slimnīcā, kur viņai sākas dzemdības. To laikā viņa neapzināti kliedz krieviski. Tas tiek paziņots Gestapo.

Štirlics noskaidro, ka separātiskās sarunas notiek Šveicē un to iniciators ir SS vadītājs Heinrihs Himlers. Štirlica tiešais priekšnieks Valters Šellenbergs viņu norīko sniegt atbalstu sarunu norisei. Lai nodotu iegūto informāciju Maskavai, Štirlics savervē divus vāciešus — profesoru Pleišneru, kura brālis ir viens no antinacistiskās organizācijas vadītājiem, un mācītāju Šlagu, garīdznieku, kas neatbalsta nacistisko režīmu. Štirlics noorganizē viņu abu nokļūšanu Šveicē. Šlags cenšas iegūt papildus informāciju caur saviem paziņām garīdznieku un emigrantu aprindās. Profesors Pleišners, dodoties ar šifrētu ziņojumu uz konspiratīvo dzīvokli Bernē, zaudē modrību un nepamana zīmi logā. Dzīvoklī viņu sagaida Gestapo aģents. Kad Pleišners to saprot, viņš izdara pašnāvību.

Lai izjauktu Himlera separātiskās sarunas, Štirlics izlemj kontaktēties ar Martinu Bormanu, lai pavēstītu viņam par "sazvērestību pret Hitleru".

Pa to laiku Gestapo priekšnieka Millera rokās nonāk informācija, ka Štirlics varētu būt padomju izlūkdienesta rezidents. Štirlicam tomēr izdodas atrast argumentus, lai pārliecinātu Milleru par pretējo. Tā kā Štirlics bija kontaktējies ar Bormanu, Millers viņu uzskata par Bormana cilvēku, kas varētu būt visai noderīgi arī pēc kara beigām.

Cenšoties glābt radisti Ketrinu, Štirlics pats viņu arestē un veic nopratināšanu. Štirlics Ketrinu iesaista it kā vāciešiem nozīmīgā plānā — pārraidīt krieviem nepatiesu izlūkošanas informāciju. Gestapo izmitina Ketrinu konspiratīvā dzīvoklī. Pēc kāda laika Ketrinai izdodas aizbēgt un Štirlics viņai palīdz nokļūt Šveicē.

Štirlica tikšanās ar Bormanu devusi rezultātus — Himlera pārstāvis sarunās obergruppenfīrers Karls Volfs tiek atsaukts uz Berlīni, sarunas izjūk. No aresta Volfu paglābj Šellenberga sagatavotā versija, ka sarunas rīkotas ar nodomu, lai sanaidotu Staļinu ar sabiedrotajiem.

Bernē Štirlics parūpējas par Ketrinas nosūtīšanu uz PSRS, saņem vērtīgu izlūkošanas informāciju no Šlaga, uzzina par Pleišnera pašnāvību. Štirlics atjauno sakarus ar Maskavu un uzzina, ka ir izvirzīts apbalvojumam Padomju Savienības Varonis.

1945. gada 24. martā Štirlics atgriežas Berlīnē, lai turpinātu savu darbu.

Galvenajās lomās

  • Vjačeslavs Tihonovs — Makss Otto fon Štirlics
  • Leonīds Broņevojs — Heinrihs Millers
  • Oļegs Tabakovs — Valters Šellenbergs
  • Jurijs Vizbors — Martins Bormans
  • Rostislavs Pļats — mācītājs Fricis Šlags
  • Jevgeņijs Jevstigņejevs — profesors Verners Pleišners
  • Vasīlijs Lanovojs — Karls Volfs
  • Jekaterina Gradova — Ketrina Kinna
  • Nikolajs Prokopovičs — Heinrihs Himlers
  • Leonīds Kuravļovs — Kurts Eismans

Interesanti fakti

Ņemot vērā ierobežoto iespēju pat Mosfiļm k/st filmēt ārzemēs, tad romantiskos Rietumus ar tiem raksturīgo sakārtoto vidi parasti filmēja kaut kur Baltijas republikās vai PSRS ietekmes sfērā "socialistiskajās valstīs".

Epizodes ar profesoru Pleišneru, kuras it kā notiek Bernē, faktiski ir uzņemtas Rīgā - Jaunielā. Tur ir arī nams, kura logā bija jābūt nosacītajai brīdinājuma zīmei un no kura pa logu izlec profesors, tādējādi iadarot pašnāvību. Baznīca, kurā kalpoja mācītājs Šlags- atrodas Teikā. Vairākkārtēja Bormana un Štirlica satikšanās vieta filmēta starp "Kaķu namu" un Finanšu ministrijas ēku. Gestapo štābs un arī aģentu satikšanās vieta- filmēts Latvijas Dabas muzejā

Ainas, kur Štirlics apstājies kalnainā apvidū, lai mašīnā nedaudz pagulētu un atpūstos, ir uzņemtas pie Siguldas - pie Lorupes gravas.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Mākslas filmas "Kapteiņa Enriko pulkstenis" pirmizrādeMākslas filmas "Kapteiņa Enriko pulkstenis" pirmizrāde16.11.1967lv, ru
2Filmas "Melnais orfejs" pirmizrādeFilmas "Melnais orfejs" pirmizrāde12.06.1959en, lv

Avoti: wikipedia.org, timenote.info

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Valentīna TolkunovaValentīna Tolkunova12.07.194622.03.2010lv, ru
    2Muslims MagomajevsMuslims Magomajevs17.08.194225.10.2008en, lv, ru
    3Valērijs  ObodzinskisValērijs Obodzinskis24.01.194226.04.1997lv, ru
    4Vadim    MulermanVadim Mulerman18.08.193802.05.2018en, ru, ua
    5Josifs  KobzonsJosifs Kobzons11.09.193730.08.2018de, ee, en, fr, lv, pl, ru, ua
    6Oļegs  TabakovsOļegs Tabakovs17.08.193512.03.2018de, en, fr, lv, pl, ru
    7Inna OulianovaInna Oulianova30.06.193409.06.2005fr, ru, ua
    8Yuri VizborYuri Vizbor20.06.193417.09.1984en, fr, pl, ru
    9Alexey  EybozhenkoAlexey Eybozhenko06.02.193426.12.1980en, ru, ua
    10Роберт РождественскийРоберт Рождественский20.06.193219.08.1994ru
    11Ļevs  DurovsĻevs Durovs23.12.193120.08.2015en, lv, pl, ru, ua
    12Julian  SemjonowJulian Semjonow08.10.193105.09.1993de, en, lt, pl, ru
    13Микаэл ТаривердиевМикаэл Таривердиев15.08.193125.07.1996ru
    14Leonīds  BroņevojsLeonīds Broņevojs17.12.192809.12.2017ee, en, fr, lv, pl, ru, ua
    15Vjačeslavs TihonovsVjačeslavs Tihonovs08.02.192804.12.2009de, en, fr, lv, pl, ru
    16Jevgeņijs JevstigņejevsJevgeņijs Jevstigņejevs09.10.192604.03.1992de, en, lv, ru, ua
    17Георгий ПипияГеоргий Пипия14.07.192627.11.2001ru
    18Манефа  СоболевскаяМанефа Соболевская21.02.192006.07.1993ru
    19Владимир  КозелВладимир Козел14.07.191931.12.1988ru
    20Михаил ГлузскийМихаил Глузский21.11.191815.06.2001ru
    Birkas