Literatūrzinātnieks. tulkotājs, filoloģijas zinātņu kandidāts Rūdolfs Egle dzimis1889.gada 29.aprīlī Druvienas pagasta Mazvasaraudžos, saimnieka ģimenē. Kārļa Egles brālis.

Mācījies Druvienas pagastskolā, Šļukuma Neibeizera ministrijas skolā, pēc tam Valmieras proģimnāzijā.

1906.g. iestājas A.Ķeniņa tirdzniecības, vēlāk reālskolā Rīgā. Tur par literatūras skolotāju strādāja A.Saulietis, kura ietekmē Egle pievēršas literatūrai.

1910.g. skolu nepabeidzis, Egle devās mācīties uz Drēzdenes konservatoriju, taču karaklausības dēļ bija spiests pēc nepilna gada atgriezties.

1911.g. Egle nokārtoja reālskolas gala pārbaudījumus un sāka studēt komerczinātnes Rīgas Politehniskajā institūtā (līdz  1914.g.) , bet studijas nebeidza un strādāja laikrakstā "Latvija".

1915.g. sākoties Rīgas evakuācijai, Egle nonāca Petrogradā - kur kopā ar A.Gulbi noorganizēja laikrakstu "Jaunās Pēterpils Avīzes" (1915.g. - 1916.g.).\

Pirmā publikācija - dzejolis "Bērns" laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis". Recenzijas un rakstus Egle publicējis periodikā no 1914.g. No 1917.g. Egle Petrogradā strādāja Krievijas ZA bibliotēkas Slāvu nodaļā, 1918.g. - 1922.g. bija šās nodaļas vadītājs.

Egle apguva literatūrzinātni, īpaši formāli estētisko metodi, klausoties lekcijas Petrogradas universitātes. un Mākslas institūta literatūras fakultātē.

1922.g. atgriezās Latvijā un iesaistījās Kultūras fonda darbā.

1924.g. - 1934.g. bija tā inspektors, no 1924.g. Bibliotēku padomes sekretārs, no 1929.g. priekšsēdētājs. Kopā ar brāli K.Egli rediģēja kritikas un grāmatniecības žurnālu "Latvju Grāmata" (1922.g. - 1931.g.), kurā publicētas daudzas Egles recenzijas par jaunizdotajām grāmatām un vairāki raksti.

1926.g. - 1929.g. un 1931.g. - 1932.g. Egle bija Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības priekšsēdētājs. Egle noorganizēja un vadīja savu literatūras studiju (1935.g. - 1940.g.). Rediģēja K.Veidenbauma Rakstus, ar plašām monogrāfiskām apcerēm (izdotas arī grāmatas) un komentāriem publicēti E.Veidenbauma Raksti, J. Poruka un K.Skalbes kopoti raksti. Kopā ar A.Upīti sarakstījis "Pasaules rakstniecības vēsturi". Egles sakārtojumā publicēta antoloģija "Latvju lirika". Ar Egles apceri un komentāriem iznāca V.Šekspīra "Darbi".

1940.g. - 1941.g. Egle aktīvi piedalījās LPSR Rakstnieku savienības darbā. Par šā laika aktīvo sabiedrisko darbību vācu okupācijas laikā Egli vairākus mēnešus turēja apcietinājumā.

1944.g. - 1947.g. Egle vadīja LVU Filoloģijas fakultātes Literatūras teorijas un Vispārīgās literatūras katedru (no 1944.g. docents, no 1946.g. profesors).

No 1946.g. - 1947.g. bija arī LPSR ZA Valodas un literatūras institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā.

Egle sastādījis un komentējis M.Ļermontova Rakstus, H.Heines "Izlasi" u.c.

Tulkojis M.Ļermontova "Mūsu laiku varonis", V.Šekspīra, G.de Mopasāna , V.Vitmena u.c. rakstnieku darbus. Egle publicējis periodikā par literatūras vēstures, kritikas, un tulkošanas jautājumiem vairākus rakstus, kuros uzsvēris literārā teksta un stila analīzes nepieciešamību. Daļa Egles rakstu sakopota izlasē "Raksti par literatūru" (1989.g.).

Miris 1947.gada 17.decembrī Rīgā, apbedīts Raiņa kapos.

Avots:Gulbenes bibliotēka

***

Uz fotogrāfijas: Kārlis Egle ģimenes vidū Druvienas Mazvasaraudžos (ap 1907 g). No kreisās: Kārlis Egle, tēvs Kārlis Egle (1856-1936), Druvienas Mazvasaraudžu saimnieks, brālis Rūdolfs (aizmugurē), māte Anna. māsa Emma. 1973.01.01 Karogs