Latvijas Republikas Advokatūra dibināta Rīgā, 1921.gada 19.martā.

Šajā notikuma aprakstā būs ne tikai tieši šī notikuma dalībnieki, bet arī netieši saistītie, kā, piemēram, izcils jurists Pēteris Stučka, kurš praktizēja Cariskajā Krievijā, bet, būdams cieši saistīts ar boļševiku partiju, aktīvi iesaistījās politikā un vēlāk kļuva pat par Padomju Latvijas pirmo un vienīgo vadītāju. Šis īsais porms Latvijā saistās ar īpaši represīvas valsts pārvaldes izveidošanu, kur advokātu loma bija visai niecīga. 

Ar Advokatūras dibināšanu var būt pieminēti arī ļaudis, kuri nav bijuši advokāti un pat nav juristi, taču ir bijuši saistīti ar šo vēsturisko notikumu, kā, piemēram, kāds darbinieks vai persona, kura kaut vai nodrošinājusi šo notikumu ar telpām vai citu atbalstu. Šeit tvērums ir nedaudz plašāks, lai nezustu saikne ar iespējamiem vēstiruska notikuma aculieciniekiem. 

Diskusijas par iespējamu Latvijas advokātu apvienošanos notika jau ap 1910.-11.gadiem, kad tika spriests par ebreju advokātu tiesībām iegūt šo profesiju, nosakot kvotas, lai ierobežotu tieši šīs tautības pārstāvju klātbūtni šajā profesijā.

Ap 1919. gadu, jau pēc Latvijas Republikas dibināšanas, nepieciešamība apvienoties advokātiem atkal kļuva akturāla un pamazām sāka veidoties saraksti pie tiesu apgabaliem. Viena no obligātām prasībām bija valsts valodas prasme, taču arī tolaik daļai juristu ši kritērijs radīja problēmas, tāpēc veidojās otrs profesionālu juristu saraksts bez šīs prasmes. Kā  liecina vēstures dati, tad otrais saraksts skaitliski izrādījās pat lielāks. Praktizēt tika atļauts visiem, tācu ar nosacījumu, ka pamazām notiek pāriešana tikai uz valsts valodu. Kolēģie, kuri nespēja vai nevēlējās apgūt valodu, uzsāka darbu citās jomās. Te galvenokārt bija mināmi vācu valodas speciālisti, no kuriem daļa pat pameta valsti.

1921.gada janvāra beigās jau bija saprotama dibināmās Advokatūras struktūra un panākta vienošanās, ka jaunizveidotās Zvērināto advokātu Padomes sastāvā trīs no septiņām vietām garantēti tiks nacionālo minoritāšu kolēģiem. 

Advokatūras dibināšanas sapulces datums - 1921.gada 19.marts, kad diskusijas, sagatavošanas darbi ir pabeigti un varēja pieņemt lēmumu.

Sapulcē piedalījās 62 advokāti. To vadīja Tiesu palåtas loceklis Viktors Lazdiņš, protokoléja advokåts Vilis Holcmanis.

Par padomes pirmo priekšsédétåja kandidåtu no latviešu vides tika izvirzîts Gustavs Zemgals, bet no minoritāšu – Andrejs Krastkalns.

Balsojuma rezultātā par pirmo priekšsēdētāju kļuva Gustavs Zemgals, par viņa biedru (vietnieku) - Pauls Rîdigers. Padomes sastāvā tika ievēlēti:  

• Aurēlijs Zēbergs,
• Volfgangs Kīns,
• Fridrihs Vesmanis,
• Jēkabs Eljaševs,
• Sergejs Šutovs,
• Jānis Graudiņš
• Ernests Grînbergs.

Vēlāk par padomes priekšedētāju kļuva Jānis Bērziņš.

Zvérinåtu advokåtu padomes augståkå léméjinstitücija bija Zvérinåtu advokåtu kopsapulce, kura joprojām sanāk kopā reizi gadā.