Detlavs Brantkalns bija latviešu izcelsmes Krievijas (boļševiku iebrukuma laikā Latvijā) un PSRS padomju okupācijas spēku virsnieks, ģenerālleitnants. 

Otrā pasaules kara laikā komandēja 130. latviešu strēlnieku korpusu.

Dzīvesgājums

Dzimis 1898. gadā Tirzas pagastā. Jau agrā jaunībā iesaistījās kreisajā kustībā,

1916. gadā iestājies LSD.

No 1918. gada Krievijas Sarkanās armijas sastāvā piedalījās Krievijas pilsoņu karā un padomju organizētajā iebrukumā Polijā- krievu- poļu karā. 

Latvijas brīvības cīņu laikā no 1918. gada decembra līdz 1919. gada jūnijam karoja iebrukušās Krievijas Sarkanās armijas sastāvā Latvijas teritorijā pret Latvijas neatkarību.

Pēc Krievijas Sarkanarmijas sakāves Latvijā, atgriezies Krievijā.

1926. gadā beidza virsnieku kursus "Vistrel"

Līdz 1938. gadam ieņēma dažādus amatus Sarkanajā armijā. 

PSRS veikto nacionālo genocīda operāciju laikā 1938. gada maijā Brantkalns tika arestēts un apsūdzēts kā "latviešu fašistiskās organizācijas" dalībnieks.

Divi viņa brāļi un māsa, kuri arī atradās Krievijā (PSRS) komunistu veikto nacionālo genocīda operāciju laikā tika nošauti 1938. gada janvārī.

1940. gadā, pēc diviem cietumā pavadītiem gadiem viņu atbrīvoja. 

1940. gadā nozīmēts par pasniedzēju kursos "Vistrel".

Otrā pasaules kara laikā komandēja 43. gvardes latviešu strēlnieku divīziju (1943-1944) un 130. latviešu strēlnieku korpusu (1944-1945).

Pēc kara Brankalns tika ievēlēts PSRS Augstākajā padomē un līdz atvaļināšanai 1954. gadā ieņēma dažādus amatus Latviju okupējušajā  Padomju armijā.

Miris 1979. gada 8. augustā Rīgā.

Apglabāts Raiņa kapos.

Detlava Brantkalna vārdā ir nosaukta iela Rīgā.